Tomātu sausā puve atkal klāt. Kā pret to cīnīties? 0
Siltumnīcā augošiem tomātiem (piemēram, šķirnei ‘Sabala F1’) jau negataviem augļiem galā parādās pelēcīgi brūns, sačervelējies, nedaudz iegrimis plankums apmēram 2 – 3 cm diametrā. Kur īsti ir problēma – augos vai augsnē? Tā mainīta pirms diviem gadiem, pagājušā gada pavasarī siltumnīca tika dezinficēta. Kas tā ir par kaiti un ko iesākt? Aldis Justaments Smiltenē
Man piemājas dārzā siltumnīcā ir iestādīti tomāti. Nelaime tā, ka augļi no apakšas (tur, kur bijis zieds) paliek melni un sapūst. Ko man tagad darīt? Jānis Legzdiņš Skrīveru novadā
Tomātu augļu galotnes sauso puvi izraisa kalcija trūkums augļa šūnās. Vasarā tā ir ļoti izplatīta parādība amatieru siltumnīcās. Kalcija trūkumam var būt vairāki cēloņi, bieži vien summējas vairāki vai pat visi. Vaina var būt augsnē, bet šovasar drīzāk – karstumā…
Kāpēc augiem trūkst kalcija?
Zems kalcija saturs augsnē. Visi augi patērē daudz kalcija, tā krājumi augsnē strauji samazinās. Ja augsni nekaļķo regulāri, ja nelieto kalciju saturošus mēslojumus, šā elementa saturs augsnē var būt nepietiekams.
Sausums. No augsnes sakņu uzņemtais kalcijs augam ar sulu jātransportē uz virszemes daļām. Ja augsne ir sausa, barības elementu transportēšana nenotiek.
Ievērojamas sāļu koncentrācijas svārstības. Nereti tā notiek, ja gar augu rindām nokaisa mēslojumu vai pelnus, bet laistīšana aizkavējusies vai arī ūdens deva nav bijusi pietiekama. Tā var gadīties arī tad, ja tomātus laista reti, bet bagātīgi. Pat, ja minerālmēslus nelieto gadiem ilgi, augsnē vienmēr ir kaut kāds dažādu sāļu daudzums. Līdz ar mitruma režīmu svārstās arī sāļu koncentrācija, tādēļ saknes nevienmērīgi sūknē ūdeni un dažkārt kalcija transports nenotiek.
Pārāk augsts kālija, magnija vai amonija formas slāpekļa saturs. Tas ir iespējams pat tad, ja mēslo vienīgi ar kūtsmēsliem un pelniem. Kūtsmēslos un kompostā mēdz būt daudz amonija slāpekļa, samērā daudz kālija un nātrija. Kālijs un nātrijs ir arī pelnos. Ja augsnes kaļķošanai lieto augstas dolomītmiltu devas, ir iespējama magnija relatīvā pārbagātība. Šie katjoni konkurē ar kalciju un, ja to savstarpējās proporcijas nav pareizas, kalcija uzņemšana augā ir traucēta.
Karstums visbiežāk izraisa sauso galotnes puvi amatieru un pat zemnieku siltumnīcās. Siltumnīcā var būt karsts arī tad, ja laukā ir samērā vēss, bet saulains laiks, kur nu vēl vasaras svelmē!
Karstumā strauji samazinās relatīvais gaisa mitrums, un augiem lapu atvārsnītes veras ciet, lai saglabātu šūnās vēl patvērušos mitruma mazumiņu. Ūdens un barības elementu kustība augā apstājas.
Zems gaisa mitrums dienā var būt arī tad, ja gaisa temperatūra ir normāla, bet augsnes virsma ir sausa, jo tomātus pārāk reti laista. Visvairāk apdraudēti tad ir jaunākie augļi. Vecākie, lielākie dienā labāk iesilst, tādēļ naktī saņem vairāk ūdens un barības elementu, tostarp kalcija.
Laistīt, mēslot, vēdināt!
Ko darīt? Vispirms nolasa visus bojātos augļus – tos vairs nav iespējams glābt. Rīta pusē pēc rasas nožūšanas tomātaugus (sevišķi augšdaļā), apsmidzina ar kalcija nitrātu (50 g/10 l ūdens) vai lapu mēslojumu Vito Calcium (deva norādīta uz iepakojuma) vai CalMax (50 ml/10 l ūdens). Pieturoties karstam laikam, smidzinājumi jāveic katru nedēļu. Ir svarīgi, lai kalcijs nonāk jaunākajos augļos, kas vēl ir tikai zirņa lielumā, un lai tā būtu pietiekami arī vēlāk, augšanas laikā.
Jāseko gaisa temperatūrai siltumnīcā. Vēdlogus naktīs var atstāt vaļā, savukārt dienas vidū, kad ārā ir tikpat karsts kā siltumnīcā, tos labāk aizvērt, lai taupītu gaisa mitrumu. Ja tas nav iespējams, labāk, lai paliek vaļā visu diennakti.
Vēlams nobalsināt siltumnīcas jumtu vai lietot ēnošanas tīklus, vai vienkārši virs augu galotnēm uz špaleras stieples izklāt balto agrotīklu (starp agrotīkla gabaliem jāatstāj spraugas gaisa kustībai).
Dienas vidū vēlams rasināt gaisu siltumnīcā, bet, ja tam nav laika, uz grīdas starp augiem var izlikt bļodas ar ūdeni. Tas iztvaikos un palielinās gaisa mitrumu. Pa nakti bļodas no siltumnīcas jāiznes, jo naktī gaisa mitrums ir pietiekams.
Tomāti jālaista no rīta, bet pēc saullēkta. Laistīšana vakaros pieļaujama tikai tad, ja augi dienā ir apvītuši. Augus nedrīkst arī pārlaistīt. Skābekļa trūkums sakņu zonā izraisa augu vīšanu un kalcija transportēšana atkal apstājas. Tieši tāpēc kritiski jāvērtē ieteikumi mitrināt gaisu, laistot siltumnīcu celiņus. Dažviet tie ir tik šauri, ka rodas risks pārlaistīt augsni.
