Tomātu dēsti audzēšanai ar gaismu 0
Latvijā gurķu un tomātu audzēšana ziemas laikā ar papildapgaismojumu pašlaik nav rentabla, tomēr, biogāzes ražošanai kļūstot arvien populārākai, dažu gadu laikā situācija var mainīties. Tā notiek arī Holandē, kur tomātu audzēšana gaismas kultūrā palielinās katru gadu. Speciāli šādai audzēšanas metodei tiek audzēti tomātu dēsti.
Kā zināms, zemnieki Holandē paši dēstus neaudzē, bet pērk specializētajās saimniecībās (arī Latvijā dažas lielsaimniecības rīkojas tāpat). Parasti dēstu audzēšana ilgst 50–52 dienas, bet gaismas kultūrai ir piemērotāki vecāki augi. Vecākiem, tātad lielākiem augiem ir vieglāk līdzsvarot veģetatīvo augšanu, kas zem lampām ir ļoti intensīva, un ģeneratīvo attīstību.
Dēstu audzētava Combinations audzē 60 dienu vecus tomātu dēstus un piegādā tos zemniekiem jau ar ziedošu otro ķekaru. Siltumnīcu audzētājiem tas ļauj audzēšanas sākumā uzturēt zemāku vidējo diennakts temperatūru, tātad ietaupīt enerģiju un iegūt agrīnāku ražu.
Pirmie izmēģinājumi tika veikti jau pērn un izrādījās, ka šādiem dēstiem ir nepieciešami citi dēstu kubu izmēri. Jo lielāks kubs, jo lielāks un smagāks izaug dēsts. Tādēļ audzēšanai tika izvēlēti parastā platuma un garuma dēstu kubi (patiesībā tie nav gluži kubi, bet paralēlskaldņi), bet par 1 cm augstāki, lai pietiktu telpas lielākai sakņu masai. Smagāki kubi nodrošina labāku liela dēsta stabilitāti.
Laistīšanu ierobežo, cik vien iespējams, lai varētu kontrolēt veģetatīvo augšanu. Dēstu audzētāji ievēroja, ka arī šinī ziņā pastāv atšķirības starp šķirnēm – dažas ir piemērotas šādai audzēšanai, citas nav. Lai būtu iespējams piegādāt audzētājiem dēstus ar ziedošu otro ķekaru un aizmetušos pirmo, dēstu siltumnīcā nācās ievietot arī kamenes pirmo ziedu apputeksnēšanai. Interesanti, ka kamenes pārceļo līdzi dēstiem no audzētavas uz ražošanas siltumnīcām, jo stropiņi tiek piegādāti kopā ar dēstiem. Pieredze rāda, ka kamenes šādu pārceļošanu pacieš tīri labi.
Garāks dēstu audzēšanas periods ir saistīts ar papildu izmaksām. Dēsti vēl vienu reizi jāretina (jāpārvieto lielākos attālumos vienu no otra), un beigās uz 1 m2 tiek izvietoti tikai 3,5 augi. Tas nozīme arī papildu izmaksas apkurei (jāsilda lielāka platība). Papildu izmaksas saistītas ar garu audzēšanas laiku (samazinās platības vienības aprišu skaits), tāpat vairāk darba ir nepieciešams dēstu iesaiņošanai.
Lai aizsargātu lielus augus no mehāniskiem bojājumiem pārvadāšanas laikā, tos iesaiņo katru individuāli plēves tūtā. Plēves trīsstūra tūtas, ko parasti izmanto ziedu pušķiem, šinī gadījumā neder, jo bojā lapas, tādēļ nācās izveidot speciālu iesaiņojumu. No zemnieku viedokļa šādi dēsti mazāk lūst izsaiņošanas procesā nekā tradicionāli audzētie un saiņotie tomātu dēsti, jo augus ir vieglāk izņemt no kastēm. Tiesa, pašu dēstu izsaiņošana no tūtām prasa papildu laiku.
Šādus dēstus nepieciešams ātri izstādīt un uzsiet, bet, kā saka holandieši, tā kā tas ir zināms iepriekš, vajadzīga tikai pareiza darba organizācija. Ietaupīt elektroenerģiju šinī gadījumā neizdodas, jo lielākie augi agrāk prasa intensīvo apgaismojumu.
Holandieši uzskata, ka šādi dēsti atmaksājas tikai ziemā, audzējot gaismas kultūrā, audzējot ar tradicionālas audzēšanas metodēm tie sanāk pārāk dārgi. Šīs sezonas pirmie šādi tomāti tika izstādīti oktobra beigās saimniecībā Lans Tomaten, un tās īpašnieks plāno vēlreiz pasūtīt šādus dēstus izstādīšanai 4. kalendāra nedēļā, jo tos ir vieglāk noturēt veģetatīvi ģeneratīvajā līdzsvarā pieaugošas dabiskas gaismas apstākļos.
