Tomāts, kāposts vai puķe. Dārzkopes padomi, kā izvēlēties vislabāko stādu 0
Ir aktīvākais stādu pirkšanas un stādīšanas laiks. Katrs ir sajutis apmulsuma brīdi, redzot milzīgo stādu sortimentu tirgū. Kuru šķirni izvēlēties, kuri stādi labākie? Saprātīgas izvēles iesaka DACE PILMANE no Smārdes, kas pati dēstus audzē un realizē tirgū.
Stādu audzēšana Pilmaņu ģimenei ir tikai pavasara darbs. Tiek izaudzēti stādi pašu vajadzībām un daļa arī realizēti Tukuma tirgū. Piķēšana un laistīšana ir bērnu pienākums. Pērn bērnu honorārs – vecāki viņiem nopirkuši zirgu.
Dace Pilmane iesaka, ka vislabāk iegādāties stādus pie zināma audzētāja. Lielākā daļa stādu tirgotāju ar šo rūpalu darbojas jau ilgus gadus. Ja rodas kāds jautājums audzēšanā, vienmēr savam dārzniekam var piezvanīt un pajautāt padomu.
Pircējam iepērkoties konkrēti vajag izstāstīt, kādus augus viņš vēlas, kādus dzīves apstākļus tiem varēs nodrošināt (dēsti paredzēti siltumnīcai, uz lauka, stādīšanai saulainā vietā, paēnā, kādas ir augsnes īpatnības). Speciālists zinās ieteikt labākās izvēles.
Ja ir apkurināma siltumnīca vai ir laiks stādus čubināt un segt, tos var iegādāties agri. Taču visdrošāk visu stādīt, kad lielākās salnas jau garām. Tad ir garantija, ka zemē tiks ielikts veselīgs un labi barots augs, jo profesionāli audzētāji visu kritisko periodu būs par to cītīgi rūpējušies.
Iegādājoties stādus, jānoskaidro, vai tie ir jau norūdīti vai tieši no siltumnīcas (tādi ir ļoti jutīgi, var ciest no vēja un saules apdegumiem). Ja nav pārliecības, vai augs jau turēts ārā, to mājās palēnām pieradina – pirmās dienas patur paēnā vai zem agrotīkla tunelīša, tas sevišķi svarīgi greznajām podu puķēm.
Labāk izvēlēties augus (tomāti, gurķi), kas stādīti podos vai kasetēs, jo tiem ir kompaktāka sakņu sistēma. Pārstādot dobē, tiem būs mazāks stress.
Puķes
Ja pērk puķu podu savam dārzam, ieteicams izvēlēties kompaktu, kuram dzinumi nav pārkārušies pāri trauka malām. Tas arī cenas ziņā būs izdevīgāk.
Protams, ja vēlas kādu pārsteigt ar īpašu dāvanu, tad jo lielāks, jo kuplāks – jo efektīgāks. Taču jārēķinās, ka šādiem stādiem var būt diezgan īss mūžs, jo savu spēku puķes jau iztērējušas. Lielajam podam arī vajadzīga saudzīga transportēšana, jo dzinumi ir ļoti trausli.
Ja kāds puķu stāds iepaticies, Dace iesaka neatlikt tā iegādi. Puķu audzētāji lielāko daļu augu audzē no jaunstādiem. Lai sortiments būtu plašāks, audzēšanai pasūta dažādas puķes ierobežotā daudzumā (cik ļauj siltumnīcas platība un ir izredzes pārdot). Tāpēc, ja kāda puķe pēkšņi ir topā, tā var strauji kļūt par deficītu. Gadās, ka pēkšņi vienu šķirni izpērk vienā tirgošanas reizē.
Ierobežotā skaitā ir arī ilgi audzējamās un sarežģīti uz tirgu transportējamās puķes, piemēram, kobejas. Vienmēr pieprasītas ir zilas puķes un gaišos toņos. Ja pircējs vēlas kādu īpašu puķi, var sarunāt ar audzētāju nākamajam gadam. Stādu tirgotāji ar sortimentu eksperimentē maz, jo nekad nevar zināt, vai pat ļoti skaista puķe iepatiksies arī pircējiem.
Visizdevīgāk, ja var iegādāties puķes, ko parasti stāda iekarināmajos podos, tikai vēl nelielos podiņos, un kompozīciju izveidot pašam. Jo lielāks pods, kurā iestāda, jo kuplāka būs puķe, jo to retāk vajadzēs laistīt. Turklāt Dace novērojusi – puķēm vienmēr ir par šauru, jo līdz rudenim būs piesakņots pat pats lielākais trauks.
Lai pārāk nesadārdzinātu preci, tirgum pārdevēji izvēlas diezgan lētus podus. Iecienītākie ir brūnie podi, kas līdzinās māla krāsai, pircējiem mazāk patīk baltie. Taču poda izskatam nav lielas nozīmes, jo to drīz vien nomaskēs auga dzinumi.
Mājās puķes var pārstādīt lielākos vai citos podos, kas ir no biezāka materiāla, ar ūdens rezervuāriem. Tad arī der izmantot speciālo augsni toveraugiem – tajā ir gan barības vielas, gan speciāli piemaisījumi, kas palīdz ilgāk saglabāt mitrumu substrātā.
Nokarenās puķes nav obligāti jāaudzē kaut kur iekārtas. Visas puķes labi izskatās lielos podos, kurus var novietot pēc vajadzības. Turklāt šāda dobe nav jāravē, to mazāk plosīs vēji un ilgāk saglabāsies augam vajadzīgais mitrums.
Tomāti
Pircēji nereti tomātu stādus izvēlas pēc principa – jo lielāks, jo labāks. Lai arī garš un izstīdzējis, ka tikai ziedi galā. Tas ir aplam! Stādīšanai vislabākais ir stāds bez ziediem. Svarīgi, lai saknes būtu piesakņojušas podu, bet vēl nekarātos ārā pa caurumiem poda apakšā.
Šādu tomātu stāda vertikāli līdz pirmajām lapiņām. Ķekars veidosies ātri un zemu. Garos, izstīdzējušos klāganus stāda ieslīpi, iedziļinot auguma apakšpusi augsnē. Šāds tomāts sāks ražot vēlāk, jo pirmais ķekars tiks zaudēts (zem zemes), turklāt laiks paies, kamēr tas sāks attīstīties, apsakņosies.
!!! Jauni neizstīdzējuši stādi attīstībā apsteigs pāraugušos, garos.
Šķirņu izvēlē gan ieteikumu nevar būt, jo katram ēdējam garšo kaut kas cits. Tādēļ Dace audzē tādas šķirnes (hibrīdus), kuras atzinusi par piemērotām vienkāršām plēves siltumnīcām un kuras garšo pašas ģimenei. Tie ir ‘Brutus’ (lieli, daivaini sviestmaižu tomāti siltumnīcai), ‘Marmande’ (veca šķirne, var audzēt gan siltumnīcā, gan ārā), ‘Noire de Crimée’ (lieli, gaļīgi , tumšsarkani), ‘Hugo’ (labi ražo, piemēroti arī konservēšanai), ‘Hugo’ (dzeltenie). Taču ir cilvēki, kuri gadu no gada jau laikus pasūta kādu īpašu šķirni, piemēram, veco labo šķirni ‘Jūrmala’.
!!! Ir arī speciāli laukam domātie tomāti, taču ārā labā vasarā ražos arī tie, kas paredzēti audzēšanai siltumnīcā.
Paprika
Stādam svarīgākais ir laba sakņu sistēma. Paprika piemērota stādīšanai siltumnīcā, jo ir siltummīle. Izcili labos gados raža ienāksies arī ārā, tomēr ar to nevar rēķināties. Neatkarīgi no krāsas visas paprikas garšo līdzīgi, taču skaistāk izskatās (gan augot, gan salātos), ja būs gan sarkanā, gan dzeltenā, gan oranžā.
Kabači
Kabaču stādiņu pērkot, svarīgākais ir uzzināt, kādā krāsā būs kabacīši. Daudziem nepatīk tumši zaļie kabači, kam pāraugot miza ātri kļūst cieta. Populārākie ir gaiši zaļie un dzeltenie, kuriem miza ilgāk ir maiga.
Gurķi
Arī gurķabērnam jābūt nelielam, pirms tas vēl saaudzējis ūsas un sagāzies.
Dace jau vairākus gadus audzē tikai vienu gurķu šķirni – ‘Adam’ un to arī iesaka citiem. Viņa uzskata, ka tā ir gurķu ideāls, – auglīši glīti zaļā krāsā, nelieli, nepāraug, neveidojas lielas sēklas un rūgtums. Der gan svaigam patēriņam, gan konservēšanai. Turklāt tos var audzēt gan siltumnīcā, gan dobē. Gurķus Dace lielākoties audzē uz lauka. Tad arī nav mūžīgās siltumnīcu gurķu problēmas – tīklērces.
Protams, lai tiktu pie pašiem agrākajiem garajiem gurķiem, tie jāaudzē segtās platībās.
Kāposti
Kāpostu stādam svarīgākais nav lapu izmērs, bet sakņu kakliņš. Pērkot noteikti apskata, vai nav tā sauktās melnās kājas, kas ir visbiežāk sastopamā un postīgākā kāpostu slimība. Vietai, kur sākas sakne, jābūt veselīgi zaļai vai violetīgai. Nedrīkst būt nekādu brūnumu!
Ģimenes vajadzībām pietiks ar 5–10 agrajiem kāpostiem. Pieredze liecina, ka vairāk nepagūst apēst, jo sākas arī cita dārza raža. Vēlos kāpostus var pirkt, cik maciņš un vieta dārzā ļauj. Vēlās galviņas jau var sākt ēst, kamēr tās vēl mazas. Tāpēc pērkot noteikti jāpajautā, kāda ir kāpostu šķirne.
!!! Tikai no vēlajiem kāpostiem iznāk gardi skābētie kāposti.
Mēslojums
Pat pats labākais stāds ilgi tāds nebūs, ja netiks pienācīgi kopts un barots. Puķēm barība vēlama katrā laistīšanas reizē. Tikai ar tīru ūdeni aplej vien tad, ja gadījies augu iekaltēt.
Tomātiem, gurķiem un kabačiem papildu barība vajadzīga aptuveni reizi nedēļā.
Mēslojumu izvēlas atbilstīgu auga attīstības periodam. Uz mazdārziņiem paredzētajiem iepakojumiem parasti ir norādīts, vai tas lietojams augšanas sākumā, ziedēšanas vai augļu fāzē.
Dace par labākajiem mēslojumiem puķēm atzīst firmas Schultz ražojumus (der gan rozēm, gan speciāli ziedošajām puķēm paredzētais).
Tomātiem, gurķiem un citiem dārzeņiem labs ir Fortis piedāvātais ūdenī šķīstošais barības līdzeklis.
