“Tomāti ir garšīgi, jo audzēti ar mīlestību!” Evita un Edgars Gūtmaņi atklāj savu “panākumu atslēgu” 3
Mārīte Gailīte, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Šāgada 10. augustā Vircavas pagasta Dzērvēs notika lauka diena, ko organizēja Agrimatco Latvija. Tās galvenā tēma – tomāti. Saimniecības īpašnieki Evita un Edgars Gūtmaņi līdztekus tomātu audzēšanai strādā arī algotā darbā, tomēr atrod laiku saimniecībai. Vasarā palīdz bērni – dēls Klāvs un meita Madara, palīgstrādnieku nav, visu dara pašu spēkiem.
Maina siltumnīcu vietu
Dzērvju tomāti nav bioloģiskā saimniecība, bet augu aizsardzības līdzekļus faktiski neizmanto, arī minerālmēslus lieto minimāli.
Tomātus audzē augsnē bez augmaiņas. Tās vietā maina siltumnīcu vietu. Proti, koka konstrukcijas iztur vidēji desmit līdz divpadsmit gadu, un visu šo laiku tomāti aug vienā vietā. Kad konstrukcijas ir nokalpojušas, sāk gatavot vietu jaunai siltumnīcai. Rudenī bagātīgi saved kūtsmēslus un iestrādā kaļķošanas materiālu, tad uzbūvē konstrukciju, pavasarī apvelk to ar daudzgadīgu plēvi un uzsāk jaunu apriti. Nokalpojušo siltumnīcu nojauc, tās vietā audzē ķiplokus, garšaugus vai puķes, līdz pēc dažiem gadiem atkal pienāk laiks jaunas siltumnīcas būvniecībai.
Vaicāta, vai nebūtu laiks pāriet uz metāla konstrukcijām, Evita atbild, ka šādas siltumnīcas ir ļoti dārgas, it sevišķi pēdējā laikā, to būvniecībai ir vajadzīga būvatļauja, bet pats galvenais – nebūs iespējams ilgstoši audzēt tomātus augsnē.
Pašreizējās koka konstrukcijas Edgars savām rokām uzmontē nedēļas laikā. Jāteic, šīs konstrukcijas ir ļoti labas, jo abos siltumnīcas sānos lejasdaļa visā sienas garumā ir pilnīgi atvērta, nodrošinot ļoti labu vēdināšanu. Siltumnīcas ir pietiekami augstas, lai gaisa masa virs augu galotnēm spētu uzņemt no lapām iztvaikotu mitrumu, tādējādi netiek radīti apstākļi infekciju attīstībai.
Lauka dienas dalībnieki lielākoties bija aizrautīgi tomātu audzētāji no nelielām komerciālām saimniecībām. Cilvēki ar pieredzi un labām hibrīdu un kolekcionāru šķirņu zināšanām. Visi brīnījās par veselīgiem, lekniem augiem, jo augustā tomātiem parasti jau sākas dažādas veselības problēmas. Evita neslēpa savu pieredzi. Pirms stādīšanas zemē tiek iestrādāts lēnas iedarbības mēslojums Novatec un pēc tam augus laista tikai ar ūdeni no pašu dīķa.
Ik pārruden siltumnīcā iestrādā riktīgi biezu (ap 20 cm) kūtsmēslu kārtu. Ar to augiem pietiek. Siltumnīcas ir aprīkotas ar pilienlaistīšanu, un teorētiski nebūtu problēmas papildināt to ar mucu barības šķīduma gatavošanai, bet tas radīs papildu darbu saimniekiem. Esošā tehnoloģija ir vienkāršāka un apmierina audzētājus. Viņu mērķis nav kopraža, bet ražas kvalitāte, primāri – garša. Un garša Dzērvju tomātiem ir lieliska.
Vaicāta par garšas noslēpumu, Evita atbild: “Tā ir šķirne, augsne, mūsu mēslošana, bet pats galvenais – audzēju tos ar mīlestību.”
Audzē vairāk nekā 50 dažādu hibrīdu
Evita audzē ap 50 dažādus tomātu hibrīdus un īpaši uzsver, ka viņai ir svarīga to slimībizturība. Šogad pēc Agrimatco pasūtījuma viena no siltumnīcām tika atvēlēta tikai šīs firmas piedāvāto 30 tomātu hibrīdu un dažu brīvapputes šķirņu demonstrējumam. Tātad pavisam – 80 hibrīdu un šķirņu. Par katru Evitai ir savi novērojumi un viedoklis.
Katram hibrīdam vai šķirnei bija pieliktas lapas ar pamatinformāciju, bet stāsts par šķirnes īpatnībām tika pārvērsts diskusijā ar audzētājiem par viņu pieredzi un iespaidiem. Tas bija ļoti interesanti un pamācoši, jo viens un tas pats hibrīds un it sevišķi šķirne dažādos apstākļos uzvedas ļoti atšķirīgi.
Piemēram, garenaugļu tomāti pirmie cieš no sausās galotņu puves, un šogad karstuma periods pēc Jāņiem to veicināja, bet Evitas siltumnīcā visiem šo hibrīdu augļiem bija nedaudz izstiepti deguntiņi, kas liecina par augu pietiekamu nodrošinājumu ar mitrumu. Protams, savu lomu spēlē samērā mālainā augsne un liels nokrišņu daudzums jūlija sākumā, bet galvenais ir pareizi noteikts laistīšanas režīms.
Audzējot augsnē, ir ļoti grūti noteikt laistīšanas režīmu, jo tas ir atkarīgs no vairāku faktoru kombinācijas un katra siltumnīca ir atšķirīga. Augsto tehnoloģiju siltumnīcās palīdz sensoru un datorprogrammu izmantošana, bet zemo tehnoloģiju siltumnīcās atliek attīstīt zaļos īkšķus.
Stādot tomātus, Evita sagrupē tos pēc šķirņu tipiem – garenaugļu, lielaugļu, ķiršu un kokteiļa tomāti vai arī ar tumšiem vai aveņsārtiem augļiem. Tā ir vieglāk pašai gan salīdzināt dažādus hibrīdus, gan novākt ražu.
Šogad tika izmēģināta arī potēto tomātu audzēšana. Kaut gan nepārprotami redzams, ka potētiem augiem ir spēcīgāka sakņu sistēma, tāpēc tie labāk pacieš karstumu un veido augļus visos ķekaros līdz pašai auga galotnei, Evita uzskata, ka īsai apritei šādi dēsti ir par dārgu. Lētāk ir izaudzēt pašai no sēklām un iztikt bez potēšanas.
Pārdod gan tirgū, gan tīmeklī
Saimnieki savus tomātus pārdod gan uz vietas saimniecībā, gan dažādos tirgos, tostarp slavenajā Kalnciema ielas tirgū, tāpat tos labprāt iegādājas uzpircēji. Daudzveidīgus un ļoti garšīgus tomātus novērtēja vairāku restorānu pavāri. Interesanti, ka ar savas produkcijas reklāmu audzētāji nav nodarbojušies, augsta kvalitāte pati atrod pircējus. Tikai pēdējos gados ir izveidota sava mājaslapa (https://dzervjutomati.lv).
2018. gadā saimniecībā tika uzsākta svaigo tomātu pārstrāde – tiek spiesta tomātu sula, gatavoti kaltēti tomāti eļļā, kaltētu tomātu pesto un svaigu zaļumu pesto. To visu varēja nodegustēt lauka dienas gaitā un, protams, arī iegādāties uz vietas ražotnē. Tomātu kaltēšanai izmanto sublimācijas metodi ar Latvijā ražotu iekārtu.
Interesantas ir kaltētas ķirštomātu pusītes un pavisam jauns produkts – tomātu čipsi. Tomātu pārstrādē izmanto pašu audzētos garšaugus. Tāpat audzē un pārstrādā ķiplokus, gatavojot no tiem pesto. Dzērvju tomāti ir reģistrēti kā mājražotāji. Pārstrāde dod iespēju uzturēt pietiekami augstu produkcijas cenu, jo periodos, kad cenas tirgū ir zemākas par nepieciešamo, ražu var pārvērst produkcijā ar pievienotu vērtību. Pārstrādātos produktus var tirgot arī ziemā, tādējādi uzlabojot naudas plūsmu.
Saimniecības attīstībā ir izmantoti vairāku projektu līdzekļi. Pateicoties Jelgavas novada un Eiropas atbalstam, saimniecībā tika iegādāta gan zemes apstrādes tehnika, gan iekārtas tomātu pārstrādei, gan izveidotas ražošanas un tūristu apmeklējuma telpas. Pārstrādes iekārtas patērē samērā daudz elektroenerģijas, sublimācijas kaltēšana vien ilgst 46 stundas. Lai daļēji samazinātu elektrības rēķinus, saimniecībā ir uzstādīti saules paneļi.
Lielu atbalstu saimniecības darbos sniedz pirms pieciem gadiem iegādāts mazgabarīta traktors Solis-20.
Saimniecība atvērta tūristiem
Kopš 2019. gada saimniecība ir atvērta tūristiem. Šeit (pēc iepriekšējas pieteikšanās) tiek organizētas ekskursijas. Apmeklētājiem piedāvā apskatīt siltumnīcas un uzzināt tomātu audzēšanas noslēpumus, ieskatīties pārstrādes procesos un nodegustēt produkciju, kā arī iegādāties to un vienkārši pabūt skaisti uzkoptā vidē starp siltumnīcām, dīķi ar ūdensrozēm, puķēm un ogulāju krūmiem. Izrādās, daudzi pilsētas bērni nav redzējuši, kā aug avenes vai upenes.
Lauka dienas gaitā bija iespējams apskatīt ne tikai visu 80 hibrīdu un šķirņu augus, bet arī atsevišķi novērtēt piedāvāto šķirņu augļu izskatu un garšu. Degustācija atklāja, ka skaistākie augļi ne vienmēr ir gardākie, kaut, protams, katram garšas izjūta ir atsķirīga, un tieši tāpēc ir svarīgs plašs šķirņu piedāvājums.
