Tomāti aug tuksnesī jūras ūdenī 0
Futūristu sapnis par ziedošu tuksnesi piepildījies. Izmantojot saules gaismu un jūras ūdeni, Dienvidaustrālijas tuksnesī 300 kilometrus uz ziemeļiem no Adelaides kompānija “Sundrop Farms” 6. oktobrī atklāja siltumnīcas 20 hektāru platībā. No jūras piecus kilometrus pa caurulēm tiek piegādāts jūras ūdens, ko termāli atsāļo un kam pievieno barības vielas, lai tad ar to barotu tomātus. Pat nevar lietot vārdu “laista”, jo tomātu stādi aug šajā šķidrajā barotnē.
Siltumnīcām siltumu un elektrību ražo spoguļu laukā – 23 tūkstoši spoguļu rada elektrību un papildu siltumu. Tiesa, ziemā, kad ir mazāk saules, vajag vēl papildus piesildīt ar elektrību (līdz 15%). Spoguļi uztver saules gaismu un “sauleszaķīšus” nogādā 127 metru augstā tornī. Tas spēj saražot 39 megavatus termālās enerģijas, ko izmanto elektrības ražošanai, apsildei un ūdens atsāļošanai. Ūdeni, elektrību var šādi uzkrāt desmit dienām – tā pašlaik ir lielākā termālās enerģijas glabātava dienvidu puslodē.
Šī ir pirmā lauksaimniecības augu audzētava pasaulē, kur neizmanto augsni, pesticīdus, fosilo degvielu vai pazemes ūdeņus. Tāda varētu būt nākotnes lauksaimniecība.
Anglis Adrians Simkins, kurš vada šo projektu, vairāk nekā divdesmit gadus ir darbojies Anglijas un Kanādas siltumnīcās. “Ūdens ir gandrīz perfekts. Jūs izņemat visu sāli, tajā nav slimību, tas ir tīrs, un jūs varat to bagātināt ar augiem nepieciešamajām barības vielām.”
Būvē ieguldīti 200 miljoni dolāru. To, lai tik liels projekts būtu sekmīgs, “Sundrop Farms” sešus gadus izmēģināja pilotprojektā Portaugustā. “Uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt, cik reižu savā pieauguša cilvēka dzīvē esmu raudājis. Divas trīs reizes no tām ir saistītas ar “Sundrop”,” atzinis šī projekta vadītājs Filips Zaumvēbers. “Dienā, kad bija 45 oC, mums nopūta jumtu. Mēs pazaudējām visu izmēģinājuma ražu. Mēs pazaudējām komandas locekļus viskritiskākajā brīdī.”
Tas nav austrāliešu īstenots sapnis. Vācijā dzimušais Filips Zaumvēbers dzīvo Londonā un kā investīciju baņķieris ir finansējis vairākus starptautiskus lauksaimniecības projektus, bet šajā ieguldījis 100 miljonus dolāru un tagad pats vada šo projektu Austrālijā. Savukārt holandietis Reiners Volterbeks ir galvenais inženieris.
Ieguldīt 200 miljonus dolāru jūras ūdens siltumnīcas izbūvē ir dārgāk nekā uzsliet tradicionālo, atzīst Zaumvēbers, bet tā atmaksāšoties ilgtermiņā, jo parastās siltumnīcas ir dārgāk uzturēt fosilās degvielas cenas dēļ.
Šo jaunumu Starptautiskajā vides žurnālistu forumā Itālijā man pavēstīja austrāliešu TV žurnālists Džons Dī, kurš seko ekoloģiskās ekonomikas tēmām. Viņš uzņēmis videosižetu par “Sundrop Farms” siltumnīcu savam raidījumam “Smart Money”, kurš saņēma starptautisko “Greenaccord” mediju gada balvu.
“”Sundrop” piegādā tomātus vairumtirgotājam “Coles” – 15 tūkstošus tonnu gadā par fiksētu cenu, un tam ir desmit gadu līgums piegādēm lielveikalu ķēdēm. Jā, tas atrisina pārapdzīvotas pasaules paēdināšanu, turklāt piegādā tomātus vienādā apjomā katru dienu augu gadu – arī kad lauksaimniekiem tomāti neaug,” viņš pastāstīja.
Taču nākotnes lauksaimniecībai ir arī sociālekonomiskas sekas. Šāds biznesa modelis apdraud tradicionālo lauksaimniecību un ļoti daudzu mazo lauksaimnieku ģimenes, kam dārzeņkopība ir dzīvesveids un vienīgā iztikšana.
Jāatzīst, ka jaunās tehnoloģijas var būt noderīgas, kad klimata pārmaiņu dēļ agrāk auglīgajās teritorijās vairs nevarēs neko izaudzēt. Un kad planētas iedzīvotāju skaits krasi palielināsies.
“Sundrop” līdzīgas ilgtspējīgas siltumnīcas plāno uzbūvēt Portugālē un ASV un vēl vienu – Austrālijā. Arī citas kompānijas iemēģina jūras ūdens siltumnīcas Omānas, Kataras un ASV tuksnešos.
