Tolerances stunda 0
Izveidota pieaugušo neformālās izglītības iestāde “SUSTENTO”, lai palīdzētu gūt labāku izpratni un informāciju par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Vai jūs, piemēram, būdams autobusa šoferis, zinātu, kā rīkoties gadījumā, ja automātiskais pacēlājs, kam jāieceļ cilvēks ratiņkrēslā autobusā, atsakās darboties? Vai jūs zinātu, kā šādā brīdī sarunāties ar šo cilvēku, lai mazinātu viņa satraukumu un pat pamatotas dusmas, kurš atsakās no citu palīdzības viņu iecelt autobusā uz rokām? Tieši šādu situāciju nesen piedzīvoju, dodoties braucienā uz Kurzemes pusi, lai iepazītos ar universālo dizainu pilsētvidē. Visu cieņu šoferim – viņš spēja mierīgi atrisināt situāciju un pēc tam visu turpmāko laiku – un aplūkojām tiešām daudzus objektus – ar rokām griežot, darbināt pacēlāju.
Šo situāciju atcerējos aizvakar Latvijas Cilvēku ar īpašajām vajadzībām sadarbības organizācijā “SUSTENTO”, kur atklāja pieaugušo neformālās izglītības iestādi “SUSTENTO” un tās pirmo nodarbību “Tolerances stundu”, – kā mēs, sabiedrība, reaģējam uz cilvēku ar īpašām vajadzībām, vai protam būt neuzbāzīgi vai – gluži pretēji – palīdzēt, kad tas ir nepieciešams, vai izprotam viņa vajadzības un vai arī pats invalīds izprot, kā dzīvot tālāk. “Cilvēkiem šķiet pašsaprotami, ka invalīdu vajag pažēlot, un arī viņš pats sevi cenšas žēlot, taču mēs viņam sakām: “Ej, un strādā! Citādi tev būs grūtības iekļauties sabiedrībā,” saka “SUSTENTO” vadītāja Gunta Anča. “Arī sabiedrībai grūti integrēt invalīdu, kuru cenšas žēlot. Vēl – nereti, ieraugot cilvēku ratiņkrēslā, vecāki savam bērnam saka: “Neskaties!” Taču normāli būtu kopā ar bērnu pienākt, sasveicināties un parunāties, lai tādējādi jau bērnībā veidotu izpratni par cilvēkiem ar invaliditāti.”
Gunta Anča stāsta, ka sabiedrība mēdz arī izdarīt priekšlaicīgus pieņēmumus par to, ko cilvēks ar īpašām vajadzībām var un ko nevar izdarīt, minot piemēru par kādu nedzirdīgu sievieti, kurai Rīgas Centrāltirgū pieder apavu kiosks. Viņa pati tur strādā, tirgojot apavus, pati brauc uz Poliju tos iepirkt, kārto muitas dokumentus utt. Pilnībā apgāžot pieņēmumu, ka dzirdes invalīds ar to nevarētu tikt galā.
Pieaugušo neformālās izglītības iestāde “SUSTENTO” tad arī tapusi, lai cilvēkiem, kas savā ikdienā vai profesijas ietvaros saskaras ar personām ar īpašām vajadzībām, palīdzētu gūt izpratni un informāciju, kā vislabāk viņiem palīdzēt – kā ērtāk komunicēt, kā izveidot labāku kontaktu un atrast veiksmīgāko atbalsta veidu.
