Toksiskas attiecības: sieviešu ieradumi, kas saindē vīriešu dzīvi 74
Pieņemts uzskatīt, ka toksiskās attiecībās partneris ignorē tavas vēlmes un vajadzības un grib pakļaut sev, bet patiesībā tā ir tikai viena no neveselīgu attiecību iespējām.
Daudz biežāk toksisko uzvedību pat neuzskata par tādu, un mēs gadiem ilgi dzīvojam, nepamanot, kas tieši iznīcina mūsu mīlestību. Turklāt, nespējot atpazīt savu “toksiskumu”, ienesam to jaunās attiecībās un atkal ciešam neveiksmi.
Portālā Marieclaire psiholoģe Anna Iotko (kursa “Kļūdas, ko pieļauj 99% sieviešu. Kā iekļūt 1% pasaules vislaimīgāko sieviešu vidū” autore) stāsta par to, kādi tipiski sieviešu uzvedības modeļi saindē pat visdaudzsološākās attiecības un neizbēgami noved pie mīlestības sabrukuma (pat ja jūs joprojām aiz ieraduma turaties viens pie otra). Lasiet arī par to, kā atpazīt tādus modeļus un glābt savu mīlestību.
Ieradums: spēlēt klusēšanas vai “uzmini nu” spēles
Kas tas ir: Jebkuras attiecības, pat vislabākās, kļūst toksiskas un ātri nonāk strupceļā, ja cilvēki neprot runāt par savām emocijām un jūtām. Klasiskā situācija: “Kas noticis?” – “Nekas!”.
Sieviete gaida, lai vīrietis uzminētu, ko viņa vēlas; lai īstajā brīdī izdarītu vai pateiktu, un parasti nesagaida.
Tā vietā, lai attiecībās būtu atklātas, mēs turpinām izlikties, ka viss kārtībā. Piemēram, vīrietis divas dienas nav piezvanījis, bet sieviete nespēj pateikt: “es pārdzīvoju”, “man bija nepatīkami” vai “es nesaprotu, kur tu tik ilgi biji pazudis.”
Kāpēc tas ir slikti: tāda uzvedība maldina partneri. Sievietes klusēšana vīrieša prātā uzzīmē pavisam citu ainu: divas dienas nepiezvanīju, nekas nemainījās – tas nozīmē, ka viss labi. Tāpēc attiecības kļūst toksiskas – sieviete dod mājienu vai klusē, vīrietis slikti interpretē šo mājienu vai nereaģē vispār.
Sieviete jūtas nenovērtēta un krāj sevī aizvainojumu, bet vīrietim apnīk, ka viņu dresē un viņi pakāpeniski sāk attālināties viens no otra.
Kā vajadzētu rīkoties: bez mājieniem un “uzmini nu” spēlītēm pēc iespējas precīzāk izpaust savas emocijas, jo tas ļaus partnerim saprast, kā rīkoties. Mūsuprāt, pasakot savam vīrietim tādas frāzes kā “Es esmu tik priecīga, ka piezvanīji, es jau visu dienu to gaidīju” vai “Es ļoti sabēdājos, jo tu tik ilgi nezvanīji”, mēs viņa acīs zaudējam savu ekskluzivitāti. Gluži pretēji! Tieši tā – paziņojot savas emocijas – mēs izsakām sevi, jo jūtas, reakcijas katram ir atšķirīgas.
Pretējā gadījumā, attiecībām attīstoties, pārpratumi tikai vairosies jo, ja šodien tev nevajag komplimentus, pārsteigumus, uzmanību un vismaz trīs īsziņas dienā, tad kāpēc pēkšņi savajadzējās gadu vēlāk? Tas nozīmē, ka būs ļoti grūti mainīt vīrieša prātā izveidoto tēlu.
Ja vīrietis nav izdarījis pa prātam, par to jārunā nekavējoties un, ļoti skaidri formulējot domu, jo vispārinājumus: “tu neesi uzmanīgs” vai “tu mani necieni”, “tu mani vairs nemīli” – tāpat kā mājienus, vīrieši vai nu neuztver, vai tie viņus aizvaino.
Labāk ir teikt: “man pietrūkst….,” “lūdzu, uzdāvini man ziedus,” “šodien vai rīt aizejam kaut kur, ja tev ir laiks, mēs jau tik sen neesam nekur kopā bijuši.”
Ikviens normāls vīrietis uz to reaģēs ļoti pareizi. Vajadzētu skaidri pateikt, kas neapmierina, bet, protams, labāk iesākt ar ko patīkamu – tas vienmēr motivē, atmodina iekšējos resursus un dod pozitīvu lādiņu attiecībām, padarot tās vēl siltākas un tuvākas.
Ieradums: emociju viļņos
Kas tas ir? Cita stratēģiska kļūda pāra komunikācijā – saskaroties ar problēmu, mēs cenšamies to atrisināt šeit un tagad – uz emociju viļņa un kā nākas neapdomājam situāciju, par ko vēlāk bieži vien nožēlojam. Vēl sliktāk būtu – piekāpties un pastāvīgi pielāgoties, cenšoties izlīdzināt konfliktus.
Kāpēc tas ir slikti: apberot partneri ar ultimātiem, piemēram, “es šķiršos” vai “nedošu tev naudu”, cilvēks patiesībā vēlas ne jau to, ko skaļi pieprasa – viņam vajag realizēt savu iekšējo neapmierinātību. Piemēram, ja sieviete atsakās komunicēt ar draugiem, izdabājot vīrieša kaprīzēm, nevis tiecoties uz kopīgu mērķi – veidot ģimeni, tas ir pirmais solis uz atkarību.
Kā vajadzētu rīkoties: veselīgas attiecības ir tad, ja partneri sadevušies rokām, dodas uz vienu kopīgu mērķi, respektējot viens otra personisko telpu. Tāpēc, lai kāda būtu situācija, paņemiet pauzi – vismaz divas vai trīs dienas, lai apdomātos.
Konflikta brīdī pareizā reakcija būs – “ierosinu mums abiem apdomāties”.
Kad vīrietis un sieviete cenšas panākt kompromisu – nevis pierādīt, kuram taisnība vai kurš gudrāks, bet atrast problēmas risinājumu – viņi jau ir uzvarējuši.
Ieradums: doma dzenas pakaļ domai
Kas tas ir: Daļēji šī kļūda ir iepriekšējās tēmas turpinājums. Ģenētisko īpatnību dēļ mēs, sievietes, parasti pakļaujamies īslaicīgām emocijām. Mūsu galvās rosās tūkstošiem paralēlu domu, mums ir grūti saprast sevi – un tāpēc bieži vien mūsu vārdi un darbības ir pretrunīgi. “Vai tevi aizvest?” – “Nē, nē. Nu, labi, ved arī!” Sacīt “nē” un pēc tam skriet un saukt “jā, jā, jā”, ir zaudējumam nolemta pozīcija.
Kāpēc tas ir slikti: tā uzvedoties, mēs liedzam vīrietim iespēju uzņemties atbildību par savu rīcību. Viņš nepiezvanīja, neturēja solījumu, bet joprojām saņem brokastis no rīta un seksu vakarā, māja tīra, sieviete ir kopā ar viņu.
Kā vajadzētu rīkoties: nesniedz komfortu, nesaņemot pretī to pašu. Partneriem jācenšas, lai abi justos labi. Vīrieša un sievietes uztveres atšķirība ir tāda, ka sievietes veido kopainu no detaļām, no kurām katra ir nozīmīga, bet vīrieši pamatā redz tikai kopējo ainu. Ja ierastais attēls nemainās, tas nozīmē, ka nekas nav jāmaina ne savā uzvedībā, ne attiecībās.
Pareizā stratēģija vienmēr ir jā. “Patīk?” – “Jā!”, “Braucam?” – “Jā!”, “Pie mammas” – “Jā!”. Bet šī “jā” īstenošanai vajadzētu būt atkarīgai no partnera darbībām. Piemēram, ja vīrietis saka, ka trešdien brauksim pie mātes, es piekrītu, bet, ja līdz trešdienai viņš pilnībā ignorē mani un izturas neciešami, tad man ir visi iemesli mainīt lēmumu uz “nē” un teikt: “Zini, es patiešām gribēju braukt pie tavas mātes, bet pa šīm trim dienām tu pamatīgi sabojāji man nervus. Dodies pie savas mātes, es tikmēr atpūtīšos mājās, lai rītdien ar citu garastāvokli satiktos un aprunātos mierīgā atmosfērā.”
Piekritīsiet, ka ir atšķirība, un šāds jautājuma izklāsts liecina, ka sieviete prot par sevi pastāvēt.
Ieradums: atbildības pārlikšana
Kas tas ir? Diena bija slikta, sastrīdējies ar draudzeni, biznesā neveicās u.tml. Ko mēs bieži darām? Mēs sākam to visu ienest attiecībās un projicēt savas emocijas uz vīrieti.
Kāpēc tas ir slikti: dalīties savās rūpēs un pārdzīvojumos ar mīļoto nav slikti. Kļūda ir uzlikt partnerim atbildību par to, kas ar mums notiek. Nevar vainot otru savās problēmās – “Tu man toreiz nepateici…”, “Toreiz tu mani nemaz neatbalstīji”. Rezultāts būs tikai jauns konflikts, vēl lielāka agresija un sāpes.
Kā vajadzētu rīkoties: vienkārši jāpalūdz palīdzība un tādā formā, kādā šobrīd gaidi. Piemēram: “Man ir ļoti lielas problēmas darbā, vēl īsti nezinu, kas notiks. Neko nevaicā. Mēs vienkārši varētu kopā paskatīties kādu filmu – lai novērstu uzmanību, man tas ļoti vajadzīgs.” Vai arī gluži pretēji: “Varbūt tu varētu man dot padomu, nu – kā tu rīkotos tādā situācijā…”. Tas ir, skaidri jāpasaka, ko šajā situācijā sagaidi no partnera.
Ja mēs sākam pieļaut situāciju, ka mūsu laime nav atkarīga no mums un gaidām, ka kāds ņems un padarīs mūs laimīgu – tad radīsies daudz pretenziju sev, partnerim un pasaulei. Pat visiejūtīgākais un uzmanīgākais vīrietis nevarēs palīdzēt iziet no šī stāvokļa.
Ieradums: kontroles monstrs
Kas tas ir? Vēl viena galējība attiecībās ir, ja sieviete pilnībā paņem attiecības zem sava spārna un sāk spēlēt mātes lomu. Tepat var pieskaitīt arī visa veida pārmetumus un moralizēšanu, kad sieviete mēģina ieskaidrot vīrietim, ka viņš neatbilst viņas priekšstatiem, pastāvīgi atkārtojot tādus paziņojumus kā “es taču zināju, ka tā būs”, “nu cik var?”, “kad tu pieņemsi lēmumu?” utt.
Kāpēc tas ir slikti: Ir divas galējības – pirmā, ja sieviete visu nodod vīrieša rokās un otrā – pati uzņemas stingras līderes vai ģimenes mātes lomu. Vīrieša galvā mamma un sekss ir divas dažādas lietas. Mamma mīlestībai, bet seksam vajag meklēt citu sievieti.
Kā vajadzētu rīkoties: mums tikai šķiet, ka varam visu kontrolēt. Jāpārtrauc būt par kontroles maniaku un jāmeklē izeja no šī stāvokļa. Ir svarīgi kaut kur citur atrast to prieku, ko gūsti attiecību kontroles procesā.
Ieradums: manipulēšana ar pagātni
Kas tas ir? Tas ir stāvoklis, kad mēs katrā izdevīgā brīdī atgādinām partnerim savu aizvainojumu par viņa rīcību, izturēšanos pagātnē. No sērijas: “Es atceros, ka pirms diviem gadiem tu flirtēji ar kolēģa draudzeni, tādēļ iebilstu, ka tu dotos uz Jaungada ballīti viens.”
Kāpēc tas ir slikti: tādas manipulācijas patiešām ir attiecībām postošas, jo nemotivē neko uzlabot. Vīrieša prātā veidojas skaidrs uzstādījums: “Nav svarīgi, ko es daru, viņa joprojām atceras šo manu kļūdu.” Atkal ir divas iespējas notikumu attīstībai: vai nu partneris sāk meklēt kādu citu, ar kuru varēs justies novērtēts, vai arī vienkārši aiziet.
Kā vajadzētu rīkoties: ja pagātnes atgādināšana vērsta uz “lai arī tu pamocītos”, tas ir toksiski un neko nedod. Atgriezties ir vērts tad, ja vēlaties aizvērt šo tēmu reizi par visām reizēm. Vispirms jāpavaicā sev – kāpēc es gribu atgādināt pagātni, ko tas man dod? Gandarījumu, ka esmu tāda varone un paciešu to visu, vai vēlos, lai viņš dejo pēc manas stabules? Vai varbūt man vajadzētu atrast veselīgāku veidu, kā viņš varētu uzzināt, kas mani uztrauc?
