Laurai Ikauniecei un Rolandam Štrobinderam uzticēts svarīgs pienākums svinīgajā pasākumā “Latvijas Gada balva vieglatlētikā 2019”.
Laurai Ikauniecei un Rolandam Štrobinderam uzticēts svarīgs pienākums svinīgajā pasākumā “Latvijas Gada balva vieglatlētikā 2019”.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Tokijā visu vai neko – Laura Ikauniece optimistiski raugās olimpisko spēļu virzienā 0

Latvijas rekordiste vieglatlētikas daudzcīņās Laura Ikauniece sāpošā ceļgala dēļ jau kādu laiku nevar trenēties ar pilnu slodzi, taču par spīti tam optimistiski raugās Tokijas olimpisko spēļu virzienā.

Reklāma
Reklāma

Vai tas ir joks?

Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
Lasīt citas ziņas

Ikauniece atzīta par aizvadītā gada labāko vieglatlēti Latvijā. Sezonas pirmā puse izdevās godam – Eiropas čempionātā telpās valsts rekords pieccīņā (4701) un piektā vieta, vasaras sezonas sākumā divreiz izpildīta olimpisko spēļu norma, bet pasaules čempionāts Dohā viņai gāja secen veselības likstu dēļ.

“Atgriešanās gads bija piesardzīgs, prieks par olimpisko normu. Diemžēl vecā trauma no 2018. gada, kad mani operēja, lika par sevi manīt sezonas beigās, tādēļ bijām piesardzīgi un nestartējām Dohā. Uzskatu, ka tas bija ļoti pareizs lēmums, jo šis ir daudz svarīgāks gads,” teic Laura Ikauniece.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ar savainojumiem viņa cīnās kopš 2017. gada pasaules čempionāta, un daudz laika nākas pavadīt darbā ar fizioterapeitu – nogurdinoša un apnicīga vingrošana, taču ķermenis dod signālus, ka bez tā neiztikt. Šoziem Ikauniece bijusi divās augstkalnu treniņu nometnēs Dienvidāfrikas Republikā, bet otrajai vairāk bijis rehabilitācijas raksturs, jo par sevi licis manīt ceļgals. Nupat pārbaudēs Rīgā mediķi noteikuši, ka vēl kādu laiku nedrīkst trenēties ar pilnu jaudu.

Nu jau ceturto gadu Lauras ikdiena galvenokārt aizrit Tallinā, kur viņa trenējas pie igauņu speciālista Andreja Nazarova. Igaunijas galvaspilsētā ir vairākas vieglatlētikas manēžas un labi treniņu ap­stākļi, turpretī Rīgā visu paaudžu vieglatlētiem nākas saspiesties novecojušajā Sporta manēžā, un arī tā ne vienmēr pieejama.

“Kad internetā ieraudzīju, ka Sporta manēžā notiek tirdziņš, nodomāju, ka tas ir joks. Nezinu, vai Igaunijā ko tādu atļautu, bet Rīgu ar Tallinu nevar salīdzināt, jo kaimiņi mums ir stipri priekšā manēžu, attīstības ziņā.

Tāpēc es esmu tur, un arī daudzi citi Latvijas vieglatlēti dodas trenēties uz ārzemēm, pat ASV. Tā ir liela problēma,” atzīst 2015. gada pasaules čempionāta bronzas laureāte.

Ziemas sacensību sezonu viņa bija plānojusi izlaist, un koronavīrusa dēļ Ķīnā atceltais pasaules čempionāts telpās neko neietekmēšot. Pirmās sacensības paredzētas maijā sev veiksmīgajā Gecisā (Austrija).

Laura uzsver, ka olimpiskās spēles Tokijā būs no sērijas “Visu vai neko”. Atbildot uz līdzjutēju jautājumiem sociālajos tīklos, 27 gadus vecā sportiste nesen norādīja, ka šīs viņai nebūs pēdējās olimpiskās spēles, taču tagad paskaidro, ka viss atkarīgs no veselības: “Ja ķermenis ar mani sadarbosies, gribētu vēl vienu olimpiādi, bet pašlaik domāju tikai par Tokiju.” Pirms četriem gadiem olimpiskajās spēlēs Rio Laura Ikauniece izcīnīja ceturto vietu.

Vajadzīga bauda

Latvijas Gada vieglatlēta titulu svinīgajā ceremonijā saņēma šķēpa metējs Rolands Štrobinders, kura pasaules čempionātā iegūtā 17. vieta (81,09 m) bija augstākā Latvijas komandā. Viņš pats gan gadu vērtē pieticīgi: “Dohā neizdarīju to, ko gaidīju, – neiekļuvu finālā.

Fiziski jutos ļoti labi, taču lielajās sacensībās kaut kā mazliet pietrūkst, un nevaru realizēt savu potenciālu. Vairāk jākoncentrējas. Ļoti daudz jāstrādā psiholoģiski, jo nav vienkārši startēt stadionā ar 60 tūkstošiem skatītāju.

Tagad tas vairs nav uztraukums kā jaunībā, bet jādabū pārliecība – es to varu izdarīt! Esmu sapratis, ka, ejot uz starta, nedrīksti ne par ko domāt. Ej un dari savu darbu, es šķēpu nemetu naudas dēļ, vienkārši patīk. Man vajadzīga bauda un nekas cits.”

Reklāma
Reklāma

Rolanda tēvs un treneris Mārcis Štrobinders, tāpat arī Laila Nagle, saņēma Eiropas vieglatlētikas asociācijas apbalvojumu par trenera darbu. Pērn Rolands sezonas labāko rezultātu 83,15 metri sasniedza jau pirmajās sacensībās Ķīnā. Sportists uzskata, ka tie nav viņa griesti, un gatavojas varēšanu apliecināt šīs sezonas sākumā. Tokijas olimpisko spēļu norma ir 85 metri, bet talsenieka personiskais rekords – tikai par septiņiem centimetriem tālāks.

Martā Štrobinderi un Krišjānis Suntažs, kurš pērn kļuva par Eiropas U-20 vicečempionu, dosies uz treniņu nometni Spānijā, pēc tās paredzēts starts Eiropas ziemas kausa izcīņā mešanas disciplīnās Portugālē un pirms sezonas vēl mēnesi ilga treniņu nometne Spānijā. “Ejam uz visu banku,” apņēmības pilns ir 27 gadus vecais šķēpa metējs.

Latvijas Gada balvas vieglatlētikā

* Sportists: Rolands Štrobinders (šķēpa mešana).

* Sportiste: Laura Ikauniece (daudzcīņa).

* Trenere: Mārīte Lūse (audzēkņi – Sindija Bukša, Elvijs Misāns).

* U-23 kategorijā: Patriks Gailums (šķēpa mešana) un Sindija Bukša (sprints).

* U-20 kategorijā: Krišjānis Suntažs (šķēpa mešana) un Rūta Kate Lasmane (tāllēkšana).

* U-18 kategorijā: Edvīns Hadakovs (trīssoļlēkšana) un Ieva Annija Stepiņa (šķēpa mešana).

* Par mūža ieguldījumu: Jānis Karavaičiks (Rīgas Sporta manēžas direktors).

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.