“To visu grib ielikt fizkultūras vietā. Tas ir noziegums pret mūsu bērnu veselību!” Saruna ar Pēteri Apini 69
Par dažādiem veselības aprūpes un sporta jautājumiem TV24 raidījumā “Dienas personība” saruna ar Pēteri Apini, žurnāla “Latvijas ārsts” galveno redaktoru un raidījuma “Dr. Apinis” vadītāju.
Velta Puriņa: Nupat valsts obligātajā dienestā iestājās pirmie brīvprātīgie. Statistika liecina arī, ka ļoti daudz jaunieši palika aiz iesaukšanas līnijas tikai dēļ tā vien, ka viņiem bija nepietiekama fiziskā sagatavotība un arī dažas veselības problēmas. Kā tu domā no savas pieredzes, kurš “ķieģelītis” ir izsists no jauniešu veselības pamatiem?
Pēteris Apinis: Jebkurā gadījumā tas skaitlis, kas tur bija, tā ir apmēram puse no 500 jauniesaucamajiem. Viņiem galvenokārt ir liekā svara, mazkustības, hiperholesterinēmijas un citas problēmas. Pirmkārt, ir jāsaka, ka mēs dzīvojam postkovida laikmetā. Paldies Pavļutam un paldies arī izglītības ministrēm, kuras vienīgās Eiropā panāca pilnu bērnu dīkstāvi, pilnu bērnu mājsēdi un nekādu sporta iespēju. Pavļuts ir jātiesā par to, ko viņš izdarīja. Tas, ka puišu vidū 30% ir ar lieku svaru un ir resni, tie nekad nepievilksies un nespēs trīs kilometrus noskriet. Piemēram, tā norma, kuru tagad viņiem iesaka, ir tāda, kuru es šodien spētu noskriet. Tā kā tā norma ir ļoti zema un tās iespējas ir ļoti mazas. Bērni nav divus gadus kustējušies, arī pirms tam kustējās maz, tagad pavisam maz kustas. Sliktāk ir ar meitenēm. Meitenēm šis mazkustības procents ir vēl lielāks. Es šoreiz atsaukšos uz vienu ļoti jauku ārsti, kas ir arī bērnu ginekoloģe, Andra Levite. Un viņa teica: “Zini, liela daļa no tām meitenēm nevarēs dzemdēt.” Ar tādu svaru, ar tādu mazkustību un ar tādām iegurņa problēmām dzemdēt nav iespējams. Protams, viņas varbūt dzemdēs ar reproduktologa palīdzību un vēl kaut kā citādi, bet tas, ka mēs ar šo bezgalīgo mājsēdi panācām mazkustības valsti jaunības vecumā, tas ir drausmīgi.
Otra problēma ir vēl smieklīgāka. Pašlaik, tai saucamajā, TAP sistēmā, kur ielikti Ministru kabineta noteikumi, ir teikts, ka ieviesīsim valsts aizsardzības mācību un to darīsim uz sporta nodarbību rēķina. Vidusskolā samazināsim gandrīz uz pusi jau tā ļoti maz esošās sporta nodarbības un tā vietā liksim militāro mācību. Ko saka VISC? Viņi saka, ka tajā militārajā mācībā arī būs kaut kāda kustība. Nē. Es esmu izlasījis to programmu. Tas, ko viņi ir nosaukuši par militāro mācību, ir vājš tulkojums no padomju laikiem. 90% tā ir sēdēšana klasē un tie 10%, kur it kā kaut kas ir kustība, tā ir maršēšana un ziņošana, pagrieziens un rokas likšana pie cepures. To visu grib ielikt fizkultūras vietā un tas ir noziegums pret mūsu bērnu veselību. Visi tie 32% ar lieko svaru, tie agri vai vēlu būs bērni ar cukura diabētu, bērni ar hipertoniju, bērni ar aterosklerozi un visām pārējām kaitēm. Tātad mēs gribam, lai mūsu bērni dzīvotu īsāku mūžu un būtu slimi. Šobrīd mūsu vienīgais uzdevums valstī būtu domāt par mūsu bērnu nākotnes veselību. Tas nozīmētu katru dienu sporta nodarbības vismaz vienu stundu. Visu nedēļu, ieskaitot sestdienu un svētdienu. Un, ja mēs nevaram panākt to, ko dara skandināvi, tad mēs esam slima tauta. Es šajā valstī pārmetīšu visiem ministriem. Nē, paldies Dievam, man ir divas ministres, kas mani ļoti atbalsta. Viena ir Ināra Mūrniece un otra ir Līga Meņģelsone. Viņas abas mani atbalsta šajā kariņā pret to, ka nedrīkst bērniem atņemt sporta nodarbības.
Nupat Latvijas Olimpiskā komiteja ir tikusi pie jauna prezidenta Jāņa Buka. Tu esi arī Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis. Kā tu vērtē jauno prezidentu?
Es viņu labi pazīstu, man ir grūti izteikties. Kad tu cilvēku labi pazīsti, viņš tev ir gandrīz vai čoms un ir labas attiecības, tad ir grūti kaut ko teikt vienu vai otru. Bet, pirmkārt, es gribu pateikt paldies Žoržam Tikmeram par padarīto darbu, ko viņš pirms tam ir darījis. Žorža Tikmera lielākais pienesums ir kustība “Sporto visa klase”. Es gribētu teikt, ka viņam vajadzēja panākt, lai sporto visas klases. Un to es gribu novēlēt Jānim Bukam. Mēs zinām, ka tajās klasēs, kur sporto visi bērni, ir labākas sekmes arī mācībās, labākas kognitīvās spējas. Tas, ko es vēlu Jānim Bukam, lai viņš ir īsts sporta līderis savā valstī, jo mums ir vajadzīgs, lai kāds uzņemas atbildību gan par bērnu sporta skolām, gan par sporta bāzēm, gan par sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju, un galu galā kādam ir jāaiziet pie premjera, jāuzsit kulaks uz galda un jāsaka: “Nebūs mums bērnu sporta, tev nebūs, kas ies dienēt, kas mācīsies par policistiem…” Es Jānim Bukam vēlu, lai viņam pietiktu drosmes, spēka un izturības šajā laukumā būt par īstu Latvijas sporta līderi.
Garus gadus biji arī Latvijas Ārstu biedrības vadītājs. Šobrīd Latvijas Ārstu biedrības organizētā darba grupa neatbalsta ieceri mainīt veselības aprūpei iegūstamo līdzekļu sagādes principus.
Es gribu teikt, ka tas, ko pašlaik dara Finanšu ministrija, tā ir izstrādājusi jaunu plānu, kā pastāstīt kādā veidā varbūt savāks un sadalīs veselībai paredzēto naudu. Es teikšu ar profesora Bokas vārdiem: “Man ir pilnīgi vienalga medicīnā, no kuras kabatas man nemaksā.” Ir pilnīgi vienalga, vai man nemaksā no sociālā budžeta, vai no valsts kopējā budžeta. No tāda viedokļa tas viss ir pareizi. Es patiesībā dzīvē esmu pret šīm milzīgajām darba grupām, jo man vienmēr ir licies – ja uztaisi 50 cilvēku darba grupu, tad tā ir metodē, kā pateikt neko. Bet tas ir mazliet cits jautājums. Es jebkurā gadījumā gribu teikt, ka es arī kategoriski nepiekrītu jebkādai cilvēku dalīšanai pēc maksāšanas-nemaksāšanas principa tādā mazā valstī kā Latvija. Un patiesībā mēs vairāk nekā 50% katrs no saviem ienākumiem vidēji atdodam dažādām veselības un medicīnas problēmu risināšanām. Tas viss cilvēkam maksā dārgi. Gribi saņemt diagnostiku laicīgi – maksā, negribi saņemt – gaidi rindā un bezgalīgi ilgi. Tā kā mums ir jāpalielina budžets no Latvijas valsts finansējuma. Kā to izdarīt? Es diemžēl māku lasīt budžetu un es redzu, ka šis budžets pašlaik ir katastrofāls. Kā to izdarīt, lai visiem izpatiktu – nezinu. Kā Ašeradens nepakaras – nesaprotu.
Katastrofa nozarē?
Katastrofa nē, bet es gribu teikt, ka jebkurā gadījumā mūs sagaida kaut kāda nodokļu reforma. Tas ir mans personīgais viedoklis, ļaujiet man būt nākotnes pareģim – Ašeradens būs spiests augustā meklēt risinājumu, kā palielināt ienākumus, un ienākumus viņš palielinās palielinot PVN, izdarot izmaiņas uzņēmuma nodoklī, peļņas sadalē un daudzās citās lietās. Bet ir tāda lieta, kas Latvijā nav. Jebkura nodokļu izmaiņa prasa valdības vadītāju ar pilnīgi citām kapacitātēm. Es neredzu, ka Kariņš varētu būt salīdzināms ar Erdoganu vai Netanjahu, kuri ir tādi zobenzobu tīģeri, kas spēj iet cauri ugunij un ūdenim. Es baidos, ka visa šī nodokļu reforma, par kuru mēs tagad te ņemamies, izčākstēs.
Visu sarunu ar Pēteri Apini skaties video!
