“To mēs dziedāt vairs negribam!” Kāpēc Dziesmu svētku repertuāra aptaujā bija arī dziesmas “Ļeņinam”? 10
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) un Dziesmu svētku biedrības veiktā dziedātāju un kordiriģentu aptauja, lai noskaidrotu amatieru koru iecienītākās dziesmas, kas būtu cienīgas skanēt XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku noslēguma koncertā 2023. gadā, ir noslēgusies (“Latvijas Avīze” par aptaujas rezultātiem ziņoja 2. februāra numurā), un koristu vismīļākās dziesmas nosauktas.
Tomēr aptaujas gaitā privātās sarunās ar aktīviem koristiem šo rindu autoram gadījās dzirdēt izbrīnu, kāpēc starp vietnē “dziesmusvetkubiedriba.lv” atrodamajām teju 700 dziesmām lielā skaitā ieraugāmi arī tādi “šedevri” kā “Kantāte par Staļinu”, kas skanējusi 1948. gadā, Oļģerta Grāvīša “Ļeņina tuvums” no 1970. gada, par cariskās Krievijas “Dievs, sargi Ķeizaru” vai PSRS himnu nemaz nerunājot.
Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs, jauniešu kora “Balsis” diriģents un Dziesmu svētku virsdiriģents Ints Teterovskis atzīst, ka viņam to jautājuši arī daudzi ārzemju latviešu koru pārstāvji, taču vietnē publiskotais dziesmu saraksts nav bijis jāuztver kā piedāvājums, bet tikai kā ieskats Dziesmu un deju svētkos dažādos laikos skanējušajā repertuārā: “Tā jau bija tikai iespēja ieskatīties. Protams, ieraugot vārdu “Ļeņins” vai “Staļins”, daudziem varbūt pamodās sliktas atmiņas vai šķita, ka tas ir nevietā, bet nu vēsturiski tādas dziesmas ir skanējušas. Noliegt to būtu diezgan muļķīgi. Man šķiet, tas tomēr ir svarīgi – redzēt vēsturisko kopainu, kad Dziesmu svētkiem būs 150 gadu.”
Iespēju novērtēt vēsturisko repertuāru no pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem 1873. gadā līdz 2018. gada Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem sniedz Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Dziesmu svētku krātuve”, no kuras arī ņemti 687 dziesmu nosaukumi.
Teterovskis bilst, ka līdz šim vairākums droši vien nemaz nav zinājuši par tādas krātuves eksistenci. Pagaidām šajā sarakstā gan nav iekļauts trimdas Dziesmu svētku repertuārs, taču arī to būtu interesanti izmantot.
Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs skaidro, ka diskusijas par ideoloģizēto dziesmu atgādināšanu LNKC un Kora nozares konsultatīvajā padomē bijušas.
“Bet kurš tad būs tas, kas ies cauri iepriekšējos gados skanējušām dziesmām un teikts: šī ir adekvāta, bet šī nav!
Tāpēc arī nolēmām, ka nav ko kautrēties un slēpties no vēstures. Ja mēs dotu aptaujai kādu dziesmu sarakstu kā “ieteicamo literatūru”, tad tas būtu kāda cilvēka subjektīvi atlasīts, selekcionēts. Un tas vairs nebūtu objektīvi.
Manuprāt, cilvēki tomēr ir spējīgi izanalizēt un saprast, ka, jā, šādas dziesmas ir bijušas, bet es tās, protams, vairs nekad negribu dziedāt,” teic Teterovskis un uzsver, ka, pārskatot anketas, nav redzējis nevienu, kurā būtu izvēlēta kāda šāda dziesma.
“Lai gan pieļauju, ka kādi jaunākās paaudzes cilvēki smiekla pēc varēja ko tādu mēģināt ielikt, tomēr koristi dziesmas izvēlējušies pārdomāti. Tur tās nav kaut kā vienkārši tāpat samestas.”
Teterovskis bilst, ka arī padomju okupācijas gados starp dziesmām, kuras bijušas kā nodevas, parādījušās tādas, kuru dzejā bija iekodēti spēka kodi un spēka simboli.
“Un, ja tās “Ļeņina dziesmas” toreiz nedziedātu, tad, iespējams, nebūtu bijusi iespēja nodziedāt arī “Pūt, vējiņi”. Tās bija sāpīgas nodevas, pateicoties kurām Dziesmu svētki cauri visiem tiem gadiem, cauri tām cenzūrām, spaidiem tomēr tika cauri.
Un varbūt kādam tieši tie “asni saknes akmenī dzen” bija tā latvietības stīga un to panta beidzamo vārdu “Ļeņins” viņš varbūt nemaz nedziedāja,” teic diriģents, atgādinādams par Imanta Kalniņa un Imanta Ziedoņa “Ļeņinam”, kas bija 20. gadsimta 80. gadu svētku repertuāros.
