Ivars Bušmanis: To, ko nesaprata un nesaplānoja valdība, piespieda Covid-19 pandēmija 0
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Redakcijas komentārs
Pamale zila, tuvojas smags mākonis. Iešņācas vējš un seko pirmā lietusgāze. Tad gāziens pierimstas, vienmērīgi līņā, un, kad jau liekas, ka mākonis jau pāri, seko pēdējais gāziens. Mākonim lielākais gāziens ir sākumā un beigās. Kā slapjam dvielim, kuram visvairāk notek gar malām.
Turpretim ar 2014.–2020. gada ES fondu apguvi Latvijā ir pilnīgi pretēji – pirmajā gadā sausums, lielākais apstiprināto projektu un noslēgto līgumu apjoms ir otrajā trešajā gadā, bet lielākā nauda uzņēmēju un pašvaldību kontos ienāk piektajā un sestajā gadā, perioda beigās tai izsīkstot.
Tā, piemēram, šajā finanšu periodā pirmā nauda (37 miljoni) tika izmaksāti tikai 2015. gadā, nākamajā gadā jau 200 miljoni, vēl pēc gada teju 350 miljoni, bet piektajā un sestajā gadā – virs 600 miljoniem.
“Trakākais, kas valstī var notikt, ir šie lēkājošie ekonomiskie cikli būvniecībā,” pirms pusotra gada intervijā “LB” teica AS “Sakret Holding” padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.
Viņam kā rūpniekam lielāko problēmu sagādā ekonomiskie cikli, starp kuriem ik pa trim četriem gadiem ir kritums vai kāpums par 30%. Nekas nav mainījies.
Tāds kritums būvniecībā bija gaidāms arī šogad – Eiropas Savienības finanšu periodu mijā, kad par nākamo daudzgadu budžetu vienošanās vēl nav panākta.
Kā būvniecībā kritums, celtnieki brauc uz ārzemēm, kā kāpums, tā būvmateriālu cenas ceļas, aizbraukušie jāatpērk par lielākām algām vai jāveic jauniesaukums būvēs. Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, to sauc par “amerikāņu kalniņiem”.
Visā eirozonā septiņgade sākās ar kavēšanos, bet ir valstis, kuras iemācījušās dzēst šos viļņus, tostarp, Igaunija, Vācija.
Tad, kad ES fondu apguves periodu mijā paredzams kritums, valsts ar investīcijām notur ceļu vai publisko ēku būvniecību tādā pašā intensitātē.
Latvijas gadījumā cietumu nevajadzētu būvēt vienlaikus ar “Rail Baltica” dzelzceļu vai kad rit plaša mājokļu siltināšanas kampaņa.
Vēl gada sākumā nebija nekādu pazīmju, ka kāds domātu par izlīdzinātiem būvniecības tempiem, jo valdība vienojās cietuma būvniecību sākt 2022. gadā, kad jau pilnā sparā tiktu īstenots “Rail Baltica” projekts un ienāktu ES fondu nauda.
Kā zināms, būvdarbu aktīvākajā posmā no 2021. līdz 2025. gadam “Rail Baltica” radīs aptuveni 13 tūkstošus jaunu darba vietu.
Igaunija vēl pirms pandēmijas šajā – ES finanšu perioda pēdējā – gadā bija ieplānojusi un maijā jau sākusi celt pāris “Rail Baltica” viaduktus. Latvijā celtniecību paredzēts sākt pusgadu vēlāk…
To, ko nesaprata un nesaplānoja valdība, piespieda Covid-19 pandēmija. Tās radīto gaidāmo tautsaimniecības kritumu par 7,5 līdz 10 procentiem tā tagad operatīvi kompensē ar vērienīgām investīcijām pašvaldības objektu un ceļu būvniecībā.
ES fondu atbalstīto investīciju līknes zemākajā punktā pandēmijas krīzes no valdības pieprasītie pasākumi ekonomikas glābšanai ar plunkšķi pacēluši šo vilni.
Ceļu būvē šogad papildus iemesti 75 milj. eiro, ēku siltināšanā – arī 75 miljoni eiro, pašvaldībām ļauj aizņemties 150 miljonus.
Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonds, kas teju dubulto ES daudzgadu budžetu, koncentrējas uz pirmajiem gadiem. Taču Eiropas Komisija grib to izmantot ekonomikas pacelšanai jaunā līmenī – ar digitālo transformāciju, uz klimata pārmaiņu novēršanu, uz aprites ekonomiku.
Tā būs vislielākā galvas lauzīkla valdībai: kur veikt ieguldījumus, lai ne tikai ekonomika spētu atgūt apgriezienus, bet lai šie ieguldījumi spētu arī atpelnīt aizņemto naudu.
Kā Latvijai ieguldīt tā, lai būtu ne tikai bezdeficīta budžets, bet arī spētu atdot šī gada lielo krišanu parādos.
