“To kardināli mainīt ir grūti!” Latvijas iedzīvotāju pensijas arī turpmāk “sildīs” ASV ekonomiku 4
Latvijas iedzīvotāju pensiju uzkrājumi turpinās galvenokārt nonākt nevis vietējā ekonomikā, bet ārvalstu vērtspapīros, īpaši ASV biržās. Kāpēc tā? Mūsu tirgus ir neliels un nespēj uzņemt tik lielu kapitālu. Ko darīt? Risinājumu nav daudz, tā norāda LSM.lv.
No 8,7 miljardiem eiro, kas uzkrāti pensiju otrajā līmenī līdz 2024. gada beigām, tikai 6,4% jeb 565 miljoni tika ieguldīti Latvijas aktīvos, to LSM.lv uzzināja Latvijas Bankas preses dienestā.
Aplūkojot portālā manapensija.lv pieejamos ienesīgākos pensiju plānus, kas paredzēti tiem, kam līdz pensijai vēl vismaz desmit gadi un kas pilnībā iegulda akciju tirgos, vietējais “patriotisms” ir vēl mazāk izteikts – labākajā gadījumā 1–2% paliek Latvijā, bet vairāk nekā 70% aizplūst uz ASV biržu indeksiem.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka vajadzētu vairāk investēt vietējā ekonomikā, taču realitātē to kardināli mainīt ir grūti. Viņa viedokli plašsaziņas līdzekļi interpretē dažādi, bet sākotnējā ideja nereti atšķiras no tā, kā to uztver, un vēl vairāk – no reālām pārmaiņu iespējām.
Juridiski noteikt kvotas vai ierobežojumus ārvalstu investīcijām nav iespējams – tas būtu pretrunā ar Eiropas Savienības tiesībām, ko apliecina gan Kazāks, gan pensiju plānu pārvaldītāji, tā norāda portāls.
Ko darīt tālāk? Tradicionāli tiek ierosināts veicināt vietējo piedāvājumu, lai būtu, kur ieguldīt, un cerēt, ka pensiju nauda atgriezīsies. Tomēr abos aspektos ir šķēršļi. Politiķi jau gadu desmitiem runā par valsts uzņēmumu izvešanu biržā, bet progress ir lēns. “INVL Asset Management” vadītājs Andrejs Martinovs skeptiski norāda, ka šīs diskusijas turpinās gadiem, bet rezultātu nav. Viņš piemin “airBaltic” kā potenciālu kandidātu, taču uzsver, ka kvalitatīvi uzņēmumi biržā netiek virzīti.
Mārtiņš Kazāks intervijā LTV skaidroja, ka galvenais iemesls ir investīciju iespēju trūkums Latvijā, tāpēc nauda aizplūst uz ārzemēm, veicinot citu valstu ekonomiku. Viņš mudina politiķus aktīvāk izvest uzņēmumus fondu tirgū, īpaši pēc pašvaldību vēlēšanām, kad privatizācijas jautājums varētu būt mazāk jūtīgs. Televīzijas sižetā tika uzsvērts, ka Latvija nav tik turīga, lai ar pensiju uzkrājumiem atbalstītu svešas ekonomikas.
Cik daudz pensiju naudas būtu ideāli ieguldīt Latvijā? Lsm.lv skaidro, ka tirgus dalībnieki min 20%, bet Kazāks konkrētus skaitļus nenosauc. Viņš uzskata, ka investēt Latvijā varētu ievērojami vairāk nekā tagad, taču ne visu. “Visu naudu ieguldīt Latvijā nebūtu prātīgi,” viņš saka LSM.lv. “Risku diversifikācija ir būtiska. Ja visa pensiju nauda būtu tikai Latvijā un iestātos krīze, pensionāri varētu palikt bez uzkrājumiem.”
Tādējādi mērķis nav pilnībā pārtraukt ieguldījumus ārzemēs, bet gan atrast līdzsvaru, kas pagaidām paliek neskaidrs. Valdība pirms diviem gadiem izvirzīja mērķi panākt, lai Rīgas biržas kapitalizācija sasniegtu 9% no IKP līdz 2027. gadam, taču pagaidām tas ir tālu no realitātes. “airBaltic” gatavojas biržai, bet tā vērtība svārstās no 140 līdz 280 miljoniem eiro – tālu no miljardiem, kas būtu vajadzīgi.
Salīdzinājumam, Igaunijā, kur birža ir attīstītāka, vietējos aktīvos ieguldīti 9,6% pensiju naudas, bet pārējais – ārzemēs. Eiropā tas ir ierasts, ka lielākā daļa pensiju līdzekļu nonāk ārvalstu vērtspapīros, un izņēmumi ir reti. Kazāks uzsver, ka Latvijai jāpalielina vietējais piedāvājums, bet risku dēļ pilnīga koncentrācija uz vietējo tirgu nav risinājums.
