“To izlems nevis Latvijā, bet Skandināvijā” 0
Kā pretrunīgi vērtētie Maksātnespējas likuma grozījumi ietekmēs nekustamo īpašumu tirgu?
Juris Valainis, “Vestabalt” valdes loceklis: “Ja “nolikto atslēgu” dēļ bankās palielinās pirmās iemaksas un procentus hipotekārajiem kredītiem, tad pieaugs to personu skaits, kuri aizņemsies naudu mājokļu iegādei kredītu firmās, citos uzņēmumos, kur noteikumi būs vieglāki. Pavisam jau kreditēšana neapstāsies. Un galu galā bankas būs spiestas pielāgoties jaunajiem apstākļiem, izdomājot kādu citu, varbūt mazliet dārgāku piedāvājumu kredītu ņēmējiem. Tāpēc man šķiet, ka septembra beigās Saeimā pieņemtie un tikko Valsts prezidenta apstiprinātie Maksātnespējas likuma grozījumi kredītu ņēmējiem radīs vien īslaicīgas grūtības.”
Vija Gailīte, “Latio” mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja: “Neko labu neparedzu. Ja bankas palielinās pirmās iemaksas apmērus līdz 40 procentiem no īpašuma iegādes vērtības, tad daudzām ģimenēm nebūs nekādu iespēju izmantot hipotekāros kredītus. Tirgū par 10 līdz 20 procentiem varētu samazināties dzīvokļu cenas jaunajos projektos. Tā spriežu tāpēc, ka kredīts šādiem īpašumiem parasti sasniedz 100 000 eiro. Ja pirmā iemaksa būs minētie 40 procenti, tad tāda summa nebūs pa kabatai daudziem.”
Aija Āboliņa, “Ober-Haus” valdes priekšsēdētāja: “Kādu laiku tirgū pircēji nogaidīs, ko darīs bankas – vai paaugstinās pirmās iemaksas un procentus, kā to bija solījušas. Ja banku hipotekārie kredīti kļūs vēl nepieejamāki, tad varētu augt dzīvokļu īres maksas. Jau pašlaik Rīgā, Pļavniekos vai Purvciemā padomju laika apbūves namos cena par labiekārtota vienas istabas vai neliela divu istabu dzīvokļa īri kopā ar komunālajiem maksājumiem sasniedz ap 400 eiro.
Pieļauju, ka bankās izdomās kādus izdevīgākus noteikumus, lai ātrāk pārdotu parādnieku pārņemtos dzīvokļus. Tā kā lielākās bankas pavēstījušas, ka nepiedalīsies valsts atbalsta programmā jaunajām ģimenēm, tām dzīvokļi kļūs vēl nepieejamāki. Jo ir skaidrs, ka dzīvokļu cenas nebūs uz pusi lētākas, bet sakrāt pirmajai iemaksai – 10 līdz 20 procentu apmērā no iegādes vērtības – jau pašlaik daudzām ģimenēm ir nepiepildāms sapnis.”
Aigars Šmits, “Arco Real Estate” valdes priekšsēdētājs: “Par likuma grozījumu ietekmi uz tirgu labāk varēsim spriest gada beigās. Pašlaik tā vēl nav jūtama. Diezin vai ilgi būs spēkā tas likuma noteikums, kas pieļauj nolikt atslēgas personām, kurām ir vairāki par bankas aizdevumiem iegādāti dzīvokļi. Ja bankas ieviesīs stingrākus noteikumus hipotekāro kredītu izsniegšanā, tad tie var “nosist” dzīvokļu cenas. Protams, tik un tā cenas daudziem būs neaizsniedzamas, tāpēc var sadārdzināties īres maksas. Nevaru apgalvot, bet šķiet, ka īres maksu sadārdzinājuma dēļ pieaugs to darba ņēmēju skaits, kuri labprāt gribēs saņemt atalgojumu aploksnēs, lai spētu samaksāt par dārgajiem īres dzīvokļiem.”
Andris Šalgūns, “CBRE” vecākais nekustamo īpašumu vērtētājs: “Maksātnespējas likuma grozījumu ietekmē var apsīkt kredītu izsniegšana un pieejamība, par ko bankas vairākkārt brīdināja jau tad, kad likumprojektu skatīja Saeimā. Ja būs mazāk iespēju ņemt kredītus, mazāk būs pircēju. Kredītu pieejamība sevišķi var apsīkt novados, kur iedzīvotājiem jau tā ir mazāki ienākumi. Kā šajos apstākļos rīkosies “Swedbank”, “Nordea” un citas bankas – lielākās hipotekāro kredītu devējas –, to jau izlems nevis Latvijā, bet Skandināvijā. Man liekas, ka jaunā Saeima pie šā likuma vēl atgriezīsies, mēģinot līdzsvarot kredītu devēju un ņēmēju intereses.”
Uzziņa
* Valsts prezidenta izsludinātie Maksātnespējas likuma grozījumi ar nākamo gadu ievieš tā saukto nolikto atslēgu principu, kas nozīmē, ka, pārdodot bankā ieķīlāto īpašumu izsolē, atlikušās parādnieka saistības tiks dzēstas.
* Grozījumi nosaka ātrākas maksātnespējas procedūras.
* Lētāka būs arī pati maksātnespējas procedūra, tāpat tiek ierobežots kreditoru pieteikšanās termiņš.
