TM: CVK iesniegtie pilsonības likuma grozījumi ir pretrunā Satversmei 0
Tieslietu ministrija (TM) uzskata, ka Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegtie vēlētāju parakstītie pilsonības likuma grozījumi par automātisku pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem neatbilst Satversmei, un tādējādi nav uzskatāmi par pilnīgi izstrādātiem, lai tie varētu tikt nodoti tautas nobalsošanai, aģentūru BNS informēja ministrijas pārstāve Sigita Vasiļjeva.
Ministra secinājusi, ka automātiska pilsonības piešķiršana visiem, nav savietojama ar Latvijas tiesību sistēmu, jo pilsonības piešķiršanas pamatprincips ir lojalitāte, bet nepilsoņu statusu piešķir, pamatojoties uz dzīvesvietu.
“Tieslietu ministrija atzinumā norāda, ka minētais likumprojekts ir pretrunā kontinuitātes principam un līdz ar to arī Satversmes 1. un 2.pantam,” aģentūru BNS informēja Vasiļjeva.
CVK bija lūgusi ekspertu atzinumus no Saeimas Juridiskā biroja, TM, kā arī vairākām augstskolām. Ekspertiem tika prasīts, vai vēlētāju iesniegtais likumprojekts atbilst Satversmes 78.pantam, kas paredz iespēju likumprojektu pieņemt tautas nobalsošanā. CVK būs jālemj par likumprojekta tālāku virzību – vai ir rīkojams parakstu vākšanas otrais posms.
TM atzīst, ka Satversme ir sastādīta konspektīvi, precīzi un cenšoties iztikt bez liekvārdības, taču jebkuram Satversmes tekstā ietvertajam vārdam ir dziļi pārdomāta un apzināta jēga.
Latvija, nosakot pilsoņu kopumu, balstījusies uz “Likumā par pavalstniecību” ietvertajiem pilsonības pamatprincipiem, kas nosaka, ka principiāli svarīgi ir noteikt pilsoņu kopumu, kas ir lojāls Latvijas valstij. Arī šobrīd spēkā esošais Pilsonības likums balstās uz šo pašu principu, paredzot, ka Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti. Šīs saiknes pamatā ir jābūt lojalitātei.
Kā norāda TM, nepilsoņa statuss liecina par zināmu tiesisku saikni ar Latviju, tomēr šī saikne pamatojas, nevis lojalitātē, bet gan apstāklī, ka Latvija ir šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta. Tādējādi automātiska pilsonības piešķiršana visiem nav savietojama ar Latvijas tiesību sistēmu.
“Ievērojot to, ka likumprojekts ir neatbilstošs Neatkarības deklarācijai, Satversmes 1. un 2. pantam, Pilsonības likuma 1. panta pirmajai daļai un tiesību sistēmā nostiprinātajai nepārtrauktības doktrīnai, tas nav uzskatāms par iesniegtu atbilstoši Satversmes 78 pantam, jo nav “pilnīgi izstrādāts” un ievietojams Latvijas tiesību sistēmā,” atzinumā CVK norāda TM.
Arī vairāki citi tieslietu jomas eksperti CVK snieguši atzinumus, ka grozījumi likumā par pilsonības nulles variantu nav pilnīgi izstrādāti, lai par tiem varētu notikt tautas nobalsošana, iepriekš noskaidroja aģentūra BNS.
Satversmes 78.pants noteic, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” savāktie paraksti par grozījumiem Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsoņi no 2014.gada 1.janvāra būs visi nepilsoņi, kuri nebūs iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu. Savukārt pārejas noteikumos rosināts noteikt, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nosūta cilvēkiem īpašu izziņu par kļūšanu par Latvijas pilsoņiem. No 2014.gada 1.janvāra nepilsoņu pases, uzrādot izziņu, tiek pielīdzinātas Latvijas pilsoņu pasēm. Saskaņā ar CVK iesniegtajiem likuma grozījumiem valdībai līdz 2013.gada 30.augustam būtu jāizstrādā kārtība, kādā nepilsoņa pase tiek mainīta pret Latvijas pilsoņa pasi, nosakot, ka šī apmaiņa notiek par brīvu.
Latvijā šā gada sākumā bija 312 tūkstoši nepilsoņu, visvairāk nepilsoņu ir ar krievu tautību – 205 tūkstoši. Ar nepilsoņu pasi lielākoties ir iedzīvotāji vecumā no 49 līdz 65 gadiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ( PMLP ) apkopotie dati šā gada sākumā.
