Kā augstskolām sekmējas cīņā pret plaģiātismu? 0
Lai panāktu studējošo akadēmisko godīgumu, pirms dažiem gadiem Latvijas augstskolās tika sākta cīņa pret plaģiātismu studentu darbos. Kādus rezultātus tā devusi?
Jānis Kreicbergs, LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkas vadītājs: “Mūsu fakultāte datorizētas plaģiātisma kontroles procesu sāka jau 2008. gadā. Augstskola turpina darboties vienotā plaģiātisma kontroles sistēmā, kas apvieno astoņas Latvijas augstākās mācību iestādes. Tomēr laiku pa laikam nākas vien pabrīnīties, kādi darbi tiek iesniegti. Sastopami pat tādi plaģiāta darbi, kur titullapā tikai autora vārds un uzvārds tiek nomainīts.”
Inguna Zariņa, Latvijas Studentu apvienības (LSA) akadēmiskā virziena vadītāja: “Ir augstskolas, kas plaģiātisma kontroles sistēmas lieto jau vairākus gadus un ir ļoti aktīvi iesaistījušās cīņā ar šo problēmu. Ir labi, ja ne tikai katrai augstskolai ir sava datu bāze, bet esam vienotā sistēmā, kas kontrolē plaģiātismu. Taču ne visas augstskolas ar to nodarbojas un ne visām tas ir aktuāli.”
Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas rektors: “Plaģiātisma gadījumi ir reti, visbiežāk tie ir studentiem pirmajā kursā, un tad mēs stingri brīdinām, kādas būs sekas, ja tas atkārtosies. Un patīkami vērot, ka tas gandrīz nekad neatkārtojas. Jāatzīst, ka no vidusskolām jaunieši atnāk ar vāju izpratni par to, ko var uzdot par savu darbu un ko ne. Var taču citēt, korekti noformējot atsauces, patiesībā var darīt ļoti daudzas lietas, tikai tad godīgi ir jānorāda avots, no kurienes tas ir ņemts. Vislabāk plaģiātismu studentu starpā var izskaust, ja visi studentu darbi ir brīvi elektroniski pieejami. Un mēs to praktizējam.”
Anija Meiere, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Studējošo pašpārvaldes akadēmiskā virziena vadītāja: “Izplatītākie plaģiātisma pārkāpumi ir nenorādīti citātu avoti. Protams, ir arī studenti, kas cenšas par savu uzdot jau iepriekš kāda rakstītu darbu. Ik pa laikam kāds šādi pārbauda universiātes modrību. RSU šogad ir ieviesta viena no pasaulē populārākajām antiplaģiātisma sistēmām “Turnitin”. Manuprāt, studējošie vairāk jāizglīto par šiem jautājumiem un arī pašiem studentiem aktīvāk jāiesaistās cīņā pret plaģiātismu.”
Dāvids Mucenieks, Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomes akadēmiskā virziena vadītājs: “Brīdī, kad LU tika ieviesta vienota datorizēta plaģiātisma kontroles sistēma, situācija uzlabojās visās fakultātēs. Šobrīd LU Informācijas tehnoloģiju departaments strādā pie plaģiātisma kontroles sistēmas, kas ļaus kontrolēt arī angļu valodā rakstītos darbus. LU ir noteikts, ka noslēguma vai promocijas darbu vērtēšanas komisija nevar sākt izvērtēšanu, pirms darbs nav izgājis plaģiātisma kontroli. Ja sistēma konstatē plaģiātisma gadījumu, tad attiecīgi studējošais var tikt brīdināts vai arī atskaitīts. Kopš sistēmas ieviešanas dažus studentus esam pieķēruši – dažiem piemērots brīdinājums, daži ir arī eksmatrikulēti šā pārkāpuma dēļ.”
Ilva Grigorjeva, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Studentu parlamenta prezidente: “2010. gadā RTU cīņā pret plaģiātismu ieviesa datorizētas sistēmas pilotprojektu, bet jau pagājušajā gadā pievienojās Latvijas augstāko izglītības iestāžu vienotajā datorizētajā plaģiātisma kontroles sistēmā. Studenti savus noslēguma darbus ielādē šajā sistēmā, tā tiek veidota datu bāze. Ar uzkrāto darbu palīdzību RTU izskauž iespējamo darbu kopēšanu universitātes iekšienē.”
