Tīrs dzeramais ūdens no atejpoda. Kā Valkā, Smiltenē un citviet dārgus filtrus iemānīja 9
Valkas, Smiltenes, Siguldas un citu pilsētu iedzīvotājus piemānījuši tirgotāji, pierunājot uzstādīt viņu dzīvokļos dārgus un nevajadzīgus ūdens attīrīšanas filtrus.
“Un to jūs dzerat?!”
“Krāpšana ir vienkārša,” skaidro Valkas iedzīvotāja Baiba Goba. “Dzīvoklī vispirms atskan tālruņa zvans. Zvanītājs pat neatklāj, ko viņš īsti pārstāv. Tā vietā rada iespaidu, ka zvana no pašvaldības vai ūdensapgādes uzņēmuma, kuram jāpārbauda dzeramā ūdens kvalitāte.
Kā stāsta Baiba Goba, izraudzītā upura dzīvoklī firmas pārstāvis parasti veic divas pārbaudes: pirmo ar ierīci, kas mēra šķidruma vadītspēju. Šajā pārbaudē parasti atklājas, ka krāna ūdens satur aptuveni 200 līdz 300 miligramus minerālvielu uz vienu litru. Tirgotājs iestāsta, ka ūdeni saturošās minerālvielas ir kaitīgas veselībai un ka to daudzums pārsniedz pieļaujamo.
Otru tā dēvēto pārbaudi fizikas stundās veicis ikviens skolēns. Tā kā ūdens satur minerālvielas, kas ļauj vadīt elektrību, tajā ievietoti elektrodi izraisa tā dēvēto elektrolīzes procesu. Tā gaitā ūdenī esošās minerālvielas nogulsnējas trauka dibenā. Nogulsnes saduļķo ūdeni, un tai brīdī pārdevējs traģiskā balsī jautā: “Un to jūs dzerat?!”
Lai vēl vairāk samulsinātu dzīvokļa īpašnieku, tirgotājs līdzi paņēmis trauku ar ūdens paraugu, kurā elektrolīze nezin kāpēc nerada nogulsnes. Tikai vēlāk noskaidrojas, ka tirgotāja līdzi atnestais ūdens paraugs ir destilēts, ikdienas patēriņam nepiemērots un pat kaitīgs veselībai…
Taču tai brīdī dzīvokļa īpašniekam tiek iestāstīts, ka kaitīgs ir krāna ūdens un ka to var novērst, tikai uzliekot ūdens filtru. Tiklīdz viņš piekrīt, tirgotājs piezvana savam kolēģim, kurš pēc dažām minūtēm ir klāt un veikli uzstāda filtru. Tikmēr dzīvokļa īpašnieka apvārdotājs piedāvā parakstīt līgumus par filtra iegādi un uzstādīšanu. Kādai Valkas iedzīvotājai šāds filtrs kopā ar uzstādīšanu maksājis 891 eiro, kaut arī būvmateriālu tirdzniecības centros šādi filtri maksā ne vairāk kā 100 eiro.
Šī gada sākumā par šādas krāpšanas upuri kļuva Smiltenes iedzīvotāja Vera Plūme. “Kādu dienu pievakarē pie mana dzīvokļa durvīm piezvanīja jauns cilvēks, kurš pieteica sevi kā ūdens kvalitātes pārbaudītāju,” stāsta viņa. “Dokumentus viņam gan neprasīju, jo šķita, ka pārbaudītājs ir kāds apsaimniekošanas vai ūdens apgādes uzņēmuma pārstāvis. Puisis man iestāstīja, ka ūdens ir tik slikts un kaitīgs veselībai, ka steidzami jāuzstāda attīrīšanas filtrs. Pēc tā uzstādīšanas parakstīju, kā tai brīdī šķita, aktu par dzeramā ūdens pārbaudi. Tikai vēlāk atklāju, ka esmu parakstījusi līgumu ar “Eko Filter”, kura vārdā darbojies Ventis Štrombergs, par filtra iegādi un uzstādīšanu 800 eiro apmērā.”
