No saudzīgām metodēm līdz operācijai 1
Ja ģimenes ārstam rodas aizdomas, ka problēmas pirkstu, plaukstas pamatnes vai elkoņa locītavās varētu izraisīt kāda no muskuloskeletālām slimībām, piemēram, reimatoīdais artrīts, pacientu nosūta pie reimatologa, līdzi ņemot bioķīmiskās analīzes (pilna asins aina, aknu proves – ALAT, ASAD), kā arī abu roku locītavu rentgena vai ultrasonogrāfiskos uzņēmumus. Tie ļauj noskaidrot, vai sāpes nav saistītas ar izmaiņām pašā locītavā, piemēram, skrimšļa noārdīšanos, saišu iekaisumu. Analīzēm un izmeklējumiem jābūt “svaigiem”, tas nozīmē, ka asins analīzes jāveic vienu divas nedēļas, bet rentgena vai ultrasonogrāfijas izmeklējumi – dažus mēnešus pirms konsultācijas.
Kompresijas neiropātijas diagnozi palīdz apstiprināt neirogrāfija, kas ļauj noteikt arī nerva bojājuma vietu un pakāpi. Papildus informāciju sniedz ultrasonogrāfiskie izmeklējumi, kas parāda izmaiņas nervam blakus esošajos audos: cīpslās, locītavā, kaulos. Ja tirpšanas un citu simptomu iemeslu atklāt neizdodas, reizēm jāveic arī elektromiogrāfija, datortomogrāfija, magnētiskā rezonanse vai citi izmeklējumi.
“Vieglākās kompresijas neiropātijas stadijās ieteicamas fizikālās terapijas procedūras – fonoforēze, kad slimajā vietā ar ultraskaņu ievada zāles pret iekaisumu, vai magnētterapija, kas uzlabo mikrocirkulāciju nervā. Pret ļoti stiprām sāpēm var palīdzēt elektroforēze ar zāļu ievadīšanu. Iekaisuma, tūskas un sāpju mazināšanai var lietot ziedes, kas satur dimetilsulfoksīdu, kā arī tā sauktos nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, bet pa nakti plaukstai var uzlikt šinu. Arī elkoņa nerva saspieduma gadījumā naktī ieteicams gulēt ar taisnu roku, piemēram, ap elkoni aptinot dvieli. Strādājot pie datora, klaviatūru vēlams novietot tā, lai roka būtu tikai viegli ieliekta un elkonis neatspiestos pret galdu,” stāsta neiroloģe Rudīte Dumbere.
Vidējas pakāpes nervu bojājuma dēļ radušos tirpšanu mazina ar blokādēm, ievadot medikamentus blakus nervam, bet, ja tas nelīdz, iespējams, nepieciešama ķirurģiska ārstēšana, kuras mērķis ir mazināt spiedienu uz nervu un veicināt bojāto šķiedru atjaunošanos.
Karpālā kanāla sindroma pacientiem operāciju veic vietējā anestēzijā, atverot kanālu un šķeļot karpālo saiti. Savukārt ārstējot kubitālā kanāla sindromu, tiek pārdalīti elkoņa nervam blakus esošie blīvie audi. Ārstēšanu papildina medikamenti, kas veicina nerva šķiedru atjaunošanos. Pēc operācijas sāpes un tirpums parasti mazinās uzreiz, bet citi simptomi izzūd pakāpeniski.
