VAS “Latvijas dzelzceļš” vadība sāk mainīties kaleidoskopiskā ātrumā. Kas notiek? 19
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
VAS “Latvijas dzelzceļš” (“LDz”) vadība sāk mainīties kaleidoskopiskā ātrumā – vēl nav pilnībā aizmirsta satiksmes ministra Tāļa Linkaita darbības laikā notikusī dzelzceļa vadības maiņa, bet pavei – no amata atbrīvots jau nākamais “LDz” valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
“LDz” vadības maiņa skaidrojama gan ar to, ka valdošajā koalīcijā vairs neietilpst M. Kleinberga patroni – “Konservatīvo” partija, gan arī ar viņa nespēju tikt galā ar izaicinājumiem, ar kuriem saskāries šis uzņēmums. Būtībā viņš tiek vainots kūtrā un neefektīvā uzņēmuma vadīšanā.
Trauksmes zvani Kleinbergam sāka zvanīt jau tūlīt pēc Krišjāņa Kariņa otrās valdības apstiprināšanas, jo jaunā satiksmes ministra Jāņa Vitenberga viens no pirmajiem darbiem esot bijusi saruna ar “LDz” vadību. “Tā [saruna] bija smaga un skarba, jo mani neapmierina uzņēmuma pozīcija, ko varētu raksturot: iepriekš mēs strādājām ar Krieviju, tagad tas nav iespējams un tādēļ vienkārši noskatāmies, kā situācija pasliktinās. Mani pārsteidz, ka “LDz” gadiem ir sēdējis rokas klēpī salicis attiecībā uz tirgus diversifikāciju,” minētās sarunas sakarā medijiem izteicās J. Vitenbergs, piebilstot, ka situācija ar Krieviju bija sarežģīta vēl ilgu laiku pirms tās iebrukuma Ukrainā un “tā ir nolaidība no uzņēmuma vadības puses nemeklēt Krievijas tirgum alternatīvas”. Vitenbergs arī izteicās, ka varot censties cilvēkiem iestāstīt, ka pie visa vainīgs kāds cits, bet “nevar noslēpt to, ka “Latvijas dzelzceļa” konkurējošie uzņēmumi ir spējuši daudz veiksmīgāk tikt galā ar esošajiem izaicinājumiem”. Pēc satiksmes ministra domām, “LDz” esot liels uzņēmums ar plašām iespējām meklēt jaunus sadarbības partnerus un jaunus sadarbības ceļus. “Viena lieta ir optimizēt izmaksas un samazināt darbinieku skaitu, kas, krītoties kravu apgrozījumam, protams, ir jādara, taču es vēlos redzēt vīziju, kā uzņēmums strādās tālāk,” toreiz uzsvēra Vitenbergs.
Līdzīgos, kaut nedaudz saudzīgākos vārdos ietērpts M. Kleinberga atlaišanas pamatojums. “LDz” padomes priekšsēdētājs Jānis Lange šajā sakarā izteicies, ka Latvijas tranzīta nozare pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi spēcīgas turbulences, un “LDz”, iespējams, ir viens no tiem Latvijas uzņēmumiem, kam tādēļ ir nācies mainīties viskrasāk. “”LDz” šo gadu laikā ir paveicis ļoti daudz – paaugstinājis kopējo efektivitāti un samazinājis administratīvo slogu, tādējādi pašlaik “LDz” pamatdarbības izmaksas ir par aptuveni 40 miljoniem eiro gadā zemākas nekā pirms šo procesu uzsākšanas,” atzīmēja Lange. Tomēr, lai uzņēmums spētu ilgtspējīgi strādāt, tam ir pastāvīgi jādomā par efektivitāti, izmaksu optimizāciju un iespēju augt un attīstīties pat situācijās, kad atrast izaugsmes iespējas šķiet grūti vai teju neiespējami, piebilda “LDz” padomes priekšsēdētājs.
Viņš arī skaidroja, ka padome ir daudzkārt diskutējusi ar “LDz” valdi par to, kāda ir “LDz” plānotā attīstības stratēģija turpmākajiem periodiem, kā tiks palielināti starptautisko un vietējo kravu pārvadājumu apjomi un kāda ir optimālā “LDz” loma Latvijā esošās 1520 milimetru un jaunbūvējamās 1435 milimetru platuma sliežu ceļu infrastruktūras sinerģijas izveidē un pārvaldīšanā nākotnē. “Šo diskusiju rezultātā secinājām, ka “LDz” padomes un valdes priekšsēdētāja Kleinberga skatījums uz “LDz” nākotnes attīstību atšķiras, tādējādi “LDz” padome pieņēma lēmumu Kleinbergu no “LDz” valdes priekšsēdētāja amata atsaukt,” sacīja Lange. Taujāts par iespējamiem pārkāpumiem M. Kleinberga darbībā, Lange apstiprināja, ka Kleinbergs nav veicis darbības, par kurām būtu jāvēršas tiesībsargājošās institūcijās. “Nekādus pārkāpumus, pilnvaru pārkāpumus vai nolaidību rīcībā mēs valdes priekšsēdētāja darbā neesam konstatējuši,” uzsvēra Lange.
Savukārt padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Liepiņš kā būtiskākās atšķirības starp Kleinberga uzskatiem un padomes vīziju min izmaksu mazināšanas un procesu pārskatīšanas jautājumus, kā arī domstarpības par iekšējās kontroles un auditu neatkarību un pieejamo investīciju realizāciju pilnā apjomā. Tāpat līdzšinējais valdes priekšsēdētājs neesot noslēdzis daudzgadu vīziju par dzelzceļa infrastruktūras un finansēšanas modeli. “LDz” padomes loceklis Reinis Ceplis vēl šajā sakarā min, ka valde un padomes viedokļi galvenokārt atšķīrušies par to, kā lietas ir jādara, nevis kas tieši tiekot darīts. “Šie jautājumi nav tikai par zaudējumiem vai zudumiem. Šie ir jautājumi par to, kā mēs sekojam līdzi savam darbam, un tur mums ir atšķirīgi viedokļi, kā to darīt,” sacīja Ceplis.
Atklāts konkurss uz “LDz” valdes priekšsēdētāja amatu tiks izsludināts tuvākajā laikā, bet patlaban “LDz” valdē darbu turpinās Rinalds Pļavnieks, kas uz laiku līdz konkursa noslēgumam ieņems valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja vietu, kā arī valdes locekle Vita Balode-Andrūsa.
