“Tirgus ir pārmaiņu priekšā!” Smiltēns atklāj, vai Centrāltirgū beidzot prioritāte būs vietējiem zemniekiem 30
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai gan katra Rīgas Centrāltirgus vadība allaž definē, ka tirgus ir atvērts vietējo zemnieku produkcijas tirdzniecībai, tostarp piemērojot pazeminātu nomas maksu, praksē vairāk nekā puse produkcijas galvaspilsētas tirgū ir imports.
Tomēr jaunā Rīgas dome ir apņēmības pilna tieši Latvijas zemnieku ražojumus izcelt kā tirgus prioritāti – tā “Latvijas Biznesam” norādīja Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.
“Tirgus ir pārmaiņu priekšā. Drīz konkursa kārtībā tiks meklēta jauna tirgus vadība, un domāju, ka Latvijas zemnieku un viņu ražojumu prioritāte Centrāltirgū būs viens no tās galvenajiem uzdevumiem,” teica E. Smiltēns, akcentējot, ka tirgus un tā apkaimes attīstība būs Rīgas domes turpmāko gadu darba kārtības neatņemama sastāvdaļa.
“Dome vēlas panākt Centrāltirgus kļūšanu par mūsdienīgu un pievilcīgu iepirkšanās un apmeklējuma vietu. Kā Latvijas lielākais tirgus tas nav iedomājams bez Latvijas zemnieku un ražotāju klātbūtnes.
Tieši kvalitatīviem, drošiem un veselīgiem Latvijas ražojumiem jābūt tirgus galvenajam pievilkšanas spēkam, tirgus vizītkartei,” tā Smiltēns.
Pagājušās nedēļas nogalē atklātā diskusijā tiekoties ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, viņš arī atzina, ka minēto mērķu sasniegšanai vēl daudz darāmā, tomēr sarunā “parādījās daudz konkrētu ideju, no kurām, manuprāt, lielu daļu iespējams īstenot jau pārskatāmā nākotnē”.
Tikmēr biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji vicemēram norāda, ka ļoti svarīgi beidzot rast risinājumu tam, lai pircēji netiek maldināti, ievesto produkciju uzdodot par Latvijas preci.
Šajā jautājumā zināmas iestrādes jau esot veiktas un zemnieki cer uz ātru lēmējvaras darbu, lai jauno sistēmu ieviestu dzīvē.
Tāpat tirgum jāpārtop par vietu, kas ir interesanta gan tūristiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, kuri vēlas ne tikai iepirkties, bet arī baudīt ēdienus un kultūru, kā tas ir citās pasaules valstīs.
Apmeklētāju ērtībai ir jāierīko bezmaksas stāvvietas vismaz uz stundu ap tirgu, tādējādi piesaistot cilvēkus, kas ikdienā pārvietojas ar savu auto, kā arī ir jāattīsta ēdināšanas pakalpojumi tirgus teritorijā.
Centrāltirgus administrācijai vairāk jāuzrauga tirgotāju godprātība pie čeku izsniegšanas pircējam, lai turpmāk tirgus teritorijā tiktu mazināta ēnu ekonomika.
Tāpat jāsakārto Nakts jeb Zemnieku tirgus, kur labākās tirdzniecības vietas ir jāatvēl vietējiem lauksaimniekiem. Zemnieku ieskatā to varētu panākt, izveidojot vietu sadalījumu, izvērtējot tirgoto produktu izcelsmi un kvalitāti, turpretī brāķētās vai ievestās produkcijas tirgošanu atdalot no pārējās tirdzniecības zonas.
Savukārt, lai piesaistītu jaunus vietējo produktu tirgotājus un lauksaimniekus, vietējiem ražotājiem tirgus teritorijā nepieciešama labvēlīgāka loģistika un vietu aizņemšanas process, bet pircēju ērtībai jāierīko dažādu izmēru iepirkumu ratiņi, kas atvieglotu lielāku pirkumu nogādāšanu līdz automašīnām.
Kā arī Centrāltirgus vadībai vairāk ir jāmeklē iespējas, kā mazināt ēnu ekonomiku tirgus teritorijā.
