Tirgus dalībnieki vai negodīgi konkurenti? 0
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Uzņēmēji pauž bažas par pašvaldībām piederošu uzņēmumu nepamatotu pievēršanos uzņēmējdarbībai novados, kuros iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus spēj piedāvāt viņi.
Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotājiem jānodrošina kāds pakalpojums, tad labā prakse būtu pašvaldībai rīkot iepirkuma konkursu, kurā noskaidro uzvarētāju – pakalpojuma sniedzēju. Diemžēl ne visas pašvaldības šo labo praksi piemēro. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Konkurences neitralitātes komitejas vadītājs Māris Simanovičs saka, likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka pašvaldībai ir pienākums nodrošināt noteiktus pakalpojumus, piemēram, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr pašvaldībai nav pienākuma pašai ar to nodarboties. Diemžēl dažās pašvaldībās likumā ierakstītajam vārdam “nodrošināt” piešķir pavisam citu jēgu.
“Pērn pirms pašvaldību teritoriju reformas Lubānas novada pašvaldības izsludinātajā konkursā par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu par uzvarētāju atzina uzņēmumu “Eco Baltia Vide”, kas piedāvāja viszemāko cenu,” stāsta Māris Simanovičs, “bet pēc pašvaldību teritoriju reformas agrākajā Lubānas novadā sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Madonas novada pašvaldība nodeva pašvaldības uzņēmumam “Madonas namsaimnieks”.
Turklāt bez konkursa! Pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likuma Madonas novada pašvaldība ir Lubānas novada pašvaldības tiesību un pienākumu pārņēmēja. Tātad tai bija pienākums noslēgt iepirkuma līgumu ar “Eco Baltia Vide” – Lubānas novada pašvaldības rīkotā iepirkuma konkursa uzvarētāju. Taču tā nenotika,” saka Simanovičs. Jāpiebilst, ka Konkurences padome ir atzinusi, ka Madonas novada pašvaldībai nebija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktā pamata iesaistīties sadzīves atkritumu apsaimniekošanā agrākajā Lubānas novada teritorijā.
Vai negodīga komercprakse?
Diemžēl šis nav vienīgais, viņaprāt, negodīgas komercprakses piemērs. 2019. gadā Nila Ušakova vadītā Rīgas pašvaldība izplānoja uz 20 gadiem nodot sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vienam monopolistam – akciju sabiedrībai “Tīrīga”, šajā visnotaļ ienesīgajā biznesā piedaloties pašai pašvaldībai. Un tikai Konkurences padome neļāva Rīgas pašvaldības neatlaidīgi atbalstītajam monopolistam uzsākt darbību. Pēc LTRK pārstāvja teiktā, diemžēl to pašu dara, piemēram, Ziemeļvidzemes pašvaldību uzņēmums “ZAAO”, kas nodarbojas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu vairākos Ziemeļvidzemes, kā arī atsevišķos Malienas un Pierīgas novados. “ZAAO” ne tikai bez konkursa pārņēmis sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Valmierā, bet arī, pārdodot daļu sava uzņēmuma akciju, tādā pašā veidā darbojas Saulkrastos. Līdzīgi uzdarbojas SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, kura apvieno deviņas Kurzemes novadu pašvaldības un kura kopš 2018. gada bez konkursa nodarbojas ar atkritumu savākšanu no šo novadu iedzīvotājiem.
Viņaprāt, ja šo pilsētu pašvaldības sarīkotu iepirkumu konkursus, sadzīves atkritumu apsaimniekošanā iesaistītos arī privātuzņēmumi, kuri spētu piedāvāt iedzīvotājiem sadzīves atkritumu savākšanu un izvešanu lētāk. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas nozarē pusi (!) Latvijas teritorijas apsaimnieko pašvaldību uzņēmumi – Konkurences padomes apkopotie dati 2020. gada sākumā liecina, ka tirgū strādājošajiem 37 atkritumu apsaimniekotājiem 29 ir pašvaldību kapitālsabiedrības. Pašvaldību skaits, kas aizvadīto četru gadu laikā atkritumu apsaimniekošanu organizējušas bez iepirkuma, uzticot šo pakalpojumu sniegt savām kapitālsabiedrībām, ir pieaudzis no 48% 2016. gadā uz 58% 2020. gadā.
Pašvaldībām ir tiesības iesaistīties
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniecei lauku attīstības lietās Sniedzei Sproģei jautāju, vai Madonas novada pašvaldība bija tiesīga piešķirt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas tiesības “Madonas namsaimniekam”, ja pēc teritoriju reformas tā bija agrākā Lubānas novada tiesību un pienākumu pārņēmēja. Viņa atbild, ka publisko iepirkumu jomas normatīvie akti pieļaujot iespēju pasūtītājam neslēgt līgumu, ja tam ir objektīvs pamatojums. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika izveidots lielāks novads, veikta funkciju un kapitālsabiedrību izvērtēšana, ir pamatojums un pašvaldības lēmums.
Kāds bija šis objektīvais pamatojums, to jautāju Madonas novada pašvaldības vadītājam Agrim Lungevičam, taču nekādu atbildi nesaņēmu.
Jautāta, vai pašvaldības uzņēmumiem vispār būtu jāiesaistās uzņēmējdarbībā, ja Latvijā ir privātuzņēmumi, kas spēj piedāvāt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un citus pakalpojumus, LPS pārstāve, atsaukdamās uz likumiem, atbild, ka pašvaldībām ir tiesības nodrošināt sadzīves atkritumu savākšanas īstenošanu patstāvīgi. Atkritumu savākšana, sagatavošana pārstrādei un apglabāšana arī citu Eiropas valstu pašvaldībās organizēta pēc tā dēvētā “in house” principa, proti, ar to nodarbojas pašvaldību kapitālsabiedrības. “Tam parasti ir divi iemesli – pašvaldībai jāgādā par tīru teritoriju, tās sakopšanu un jāraugās, lai iedzīvotāji spēj šo pakalpojumu apmaksāt,” skaidro Sniedze Sproģe, “manuprāt, tā ir laba pieredze arī mūsu valstī, dodot pašvaldībām iespēju izlemt, kā izpildīt šo uzdevumu – nodarboties pašām, dibinot kapitālsabiedrību, vai iepērkot pakalpojumu vai darot to publiskajā privātajā partnerībā. To nevar salīdzināt ar tipiskajiem biznesa principiem un konkurences nosacījumiem. Privātie uzņēmumi grib vairāk nopelnīt. Bet pašvaldības uzdevums ir gādāt par dzīves kvalitāti, iedzīvotāju apmierinātību un infrastruktūras nodrošinājumu.”
Neveicina vēlmi pievērsties uzņēmējdarbībai
LTRK pārstāvis Māris Simanovičs saka, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošana nav vienīgā nozare, kurā nepamatoti iespiežas pašvaldībām piederošie uzņēmumi. Tas pats notiek, piemēram, koncertu un citu publisku pasākumu rīkošanas, apsardzes, medicīnas pakalpojumu un apbedīšanas nozarēs. Viņaprāt, koncertu rīkošana vai ēku apsardze nebūtu tā, ar ko būtu jānodarbojas pašvaldībai pašai, īpaši apdzīvotajās vietās, kur šos pakalpojumus spēj piedāvāt privātuzņēmēji. “Nelielam privātuzņēmējam, kurš tikko sācis uzņēmējdarbību un plāno izvērsties, pirmais uzdevums būtu piesaistīt savā apkārtnē tuvākos klientus,” spriež Māris Simanovičs, “bet, ja iepirkumu konkursā, kur tos kāda pašvaldība rīko, jākonkurē ar lielu pašvaldības uzņēmumu, tad tas nu nekādi neveicina viņa vēlmi strādāt un īstenot savu uzņēmējdarbības plānu.”
Ņemot vērā teritoriālo reformu, daļai no jaunizveidoto novadu pašvaldībām līdz 1. jūnijam bija jāpārvērtē sava līdzdalība tām piederošajās kapitālsabiedrībās – kā tas noteikts 2020. gada 10. decembrī Saeimā pieņemtajos Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma grozījumos. Bet LTRK pārstāvis saka, ka rodas iespaids – ar šo vērtēšanu pašvaldībās nesteidzas. Pašvaldību uzņēmumi, kuros nereti strādā pašvaldību vadībai pietuvināti un vajadzīgi cilvēki, strādā ar pārāk labu peļņu, lai no tās labprātīgi atteiktos. Savukārt līdzdalības izvērtējumi, kas jau ir nodoti atzinumu sniegšanai LTRK, neliecina par to, ka pašvaldībām būtu tendence mazināt iesaisti komercdarbībā, ignorējot faktu, ka nepastāv brīvā tirgus nepilnības.
Konkurences padomei citi atzinumi
Konkurences padome atzinusi, ka Madonas novada pašvaldībai nebija iemesla iesaistīties sadzīves atkritumu apsaimniekošanā agrākajā Lubānas novada teritorijā. Konkurences padome cita starpā atgādina par Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kurā noteikts, kad pašvaldība var pati iesaistīties uzņēmējdarbībā. Pirmkārt, ja tirgū nav piedāvājuma, proti, neviens privātuzņēmējs nepiesakās pašvaldības izsludinātajā iepirkumā. Otrkārt, ja pašvaldības uzņēmums ražo preces vai sniedz pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai.
Lubānas novadā līdz tā pievienošanai Madonas novadam ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nodarbojās privātuzņēmums “Pilsētvides serviss”, kas ar to tika galā. Arī sadzīves atkritumu apsaimniekošana diezin vai ir tas “stratēģiski svarīgais pakalpojums”, kas noteikti būtu jāsniedz pašvaldībai. 2020. gada sākumā Konkurences padomes apkopotie dati liecina, ka lielākā daļa pašvaldību atkritumu apsaimniekošanu nodevusi savām kapitālsabiedrībām. Atkritumu apsaimniekotājus pašvaldības visbiežāk izvēlas bez iepirkuma un konkursa. Pašvaldībās, kur atkritumu apsaimniekošana bez konkursa nodota pašvaldību uzņēmumiem, iedzīvotājiem par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jāmaksā vidēji par 24% vairāk nekā tajās, kurās rīko iepirkumus. Konkurences padomes Ekonomiskās analīzes nodaļas vecākā ekonomiste Krista Munkevica teic, ka diemžēl pašvaldības arvien biežāk ierobežo konkurenci un iespēju privātuzņēmējiem uzsākt un attīstīt saimniecisko darbību.
