Elektrības tirgotāji otro reizi sāk kampaņu par tirgus atvēršanu mājsaimniecībām 16
Par brīvo tirgu zina maz
Informatīvā kampaņa par tirgus atvēršanu no nākamā gada 1. janvāra iecerēta līdz pat nākamā gada martam. Jāinformē vairāk nekā 800 000 Latvijas mājsaimniecību. Šajā reizē subsīdiju atcelšana elektroenerģijas tarifiem ir pilnīgi droša tāpēc, ka to paredz Latvijas vienošanās ar Eiropas Savienību. Aģentūras “TNS” septembrī – oktobrī veiktā aptauja rāda, ka Latvijas sabiedrībai informācijas par elektroenerģijas tirgus atvēršanu patiešām nepietiek. Par šo notikumu zina 80% aptaujas dalībnieku, tostarp 46% zina, ka tas notiks 2015. gadā, bet 39% aptaujas dalībnieku uzskata sevi par labi informētiem. Atgādināšu, ka Latvijas cilvēki šajā gadā vienu informācijas kampaņu jau pārdzīvoja gada sākumā. Ieceri atteikties no regulētiem tarifiem jau 1. aprīlī pēc lielas sabiedrības daļas protestiem politiķi atcēla. Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš teic – politiķi nemācēja paskaidrot, kāpēc brīvais tirgus ir vajadzīgs. Ja to neieviestu, tad “Latvenergo” tāpat prasītu regulatoram cenas kāpumu.
Kas mainījies kopš tā laika? AS “Sadales tīkli” valdes loceklis Ilvars Pētersons uzsver – ir zināmi spēles noteikumi tām mājsaimniecībām, kam arī turpmāk nebūs par elektrību jāmaksā pilna cena. Tā maznodrošinātie un trūcīgie cilvēki ik mēnesi par 100 kilovatstundām (kWh) elektroenerģijas maksās vien šā brīža “Starta” tarifu – 0,1164 eiro kWh, bet daudzbērnu ģimenēm subsidētais patēriņa limits ir 300 kWh mēnesī. Jāņem gan vērā, ka šajā konkursā par subsidētās elektroenerģijas uzvarētāju kļuva AS “Latvenergo”. Tātad, pērkot elektroenerģiju no cita pārdevēja, atbalsta nebūs.
Būs dārgāk
Trūcīgajām un maznodrošinātajām personām atbalsta saņemšanai pašvaldībā jānorāda ar “Latvenergo” slēgtā līguma numurs, tad par elektroenerģiju samazināto cenu varēs maksāt septiņus mēnešus. Daudzbērnu ģimeņu pārstāvim jāreģistrējas portālā “www.e-latvenergo.lv” un pēc pārbaudes uzņēmums atlaidi piemēros vienu gadu.
Ko nozīmē brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām? To, ka elektrības cenu vairs neregulēs un nesubsidēs. Jau patlaban aptuveni 24 000 juridisko personu Latvijā elektroenerģiju pērk par brīvā tirgus cenu, tāpēc uztraukumam par to, ka pēc 1. janvāra elektrības dēļ varētu kāpt produktu un pakalpojumu cenas, nav iemesla, teic Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Spiridonovs. Uznēmumi patlaban tērē 75%, bet mājsaimniecības 25% no Latvijā pārdotās elektroenerģijas.
Maksājumu par elektroenerģiju veido elektrības cena, kas biržā patlaban svārstās 50 – 60 eiro par MWh līmenī, sadales un pārvades pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponents un PVN. Elektroenerģijas cenu turpmāk sabiedrisko pakalpojumu regulators neregulēs. Šās atšķirības dēļ par elektrību no 1. janvāra maksāsim dārgāk. Sadales un pārvades tarifus, kā arī obligāto iepirkuma komponentu gan valsts regulēs arī turpmāk. I. Pētersons sola – ne šajā, ne nākamajā gadā “Sadales tīkli” tarifa kāpumu neprasīšot. Bet J. Spiridonovs paredz – cenas elektroenerģijai pēc tirgus atvēršanas kāps vidēji par 15% – 30%. Viņš arī mierina – maksa par elektroenerģiju patlaban nepārsniedz 3% no mājsaimniecības izdevumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Rolands Irklis vērš uzmanību uz to, ka nākamā gada beigās vai 2016. gada pirmajos mēnešos sāks darboties jaudīgs kabelis starp Lietuvu un Zviedriju, kur elektroenerģija ir lēta.
Tātad iespējams arī cenas kritums Latvijā un Lietuvā, kur cilvēki patlaban maksājot visaugstāko elektroenerģijas cenu Baltijas reģionā.
Jāmācās izvēlēties
Ikvienai Latvijas mājsaimniecībai līdz 15. decembrim ir jāizvēlas savs elektrības piegādātājs. Ja to neizdarīs, tad “Latvenergo” turpinās piegādāt elektrību pēc “Universālā pakalpojuma” cenas 0,169 eiro/kWh. Turpmāk elektroenerģijas pārdevēju varēs mainīt līdz katra mēneša 15. datumam. Kā izvērtēt un salīdzināt elektrības pārdevēju piedāvājumus? Jāpievērš uzmanība, vai tiek pirkta vien elektrība vai arī kopā ar to arī kāds cits pakalpojums. Piemēram, SIA “Baltcom” vienā pakā piedāvā interneta, televīzijas un sakaru pakalpojumus. “Līgumā svarīga ir arī tā laušanas maksa, fiksētais mēneša maksājums. Tāpat jāņem vērā, cik liela ir maksa par rēķinu. Proti, par drukāto, elektronisko vai izlīdzināto maksājumu, kas veikts bankas filiālē, pasta nodaļā vai internetbankā,” teic I. Pētersons.
Patlaban mājsaimniecībām savus piedāvājumus ir publiskojuši trīs pārdevēji, tostarp a/s “Latvenergo”, SIA “Baltcom TV” un SIA “Win Baltic”. “Baltcom” sola no nākamā gada elektrību pārdot arī atsevišķi no komunikāciju pakalpojumiem, kā arī piedāvāt ekoenerģiju (uzņēmums 16. oktobrī saņēma starptautiskās organizācijas “EKO energy” sertifikātu, kas apliecina, ka attiecīgā enerģija ir ražota no atjaunīgiem energoresursiem, neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu, ir iespējami videi draudzīga).
Vēl četri tirgotāji sola savus piedāvājumus pircējiem izteikt vēlāk. SIA “220 enerģija” pārstāve Madara Jurgelāne sola, ka uzņēmums piedāvās ne tikai fiksētās cenas, bet arī elektrību par indeksētu biržas cenu. Turklāt priekšapmaksas gadījumā jāmaksā būs mazāk.
Elektroenerģijas tirgus pakāpeniska atvēršana notikusi arī Igaunijā un Lietuvā. Igaunijā jau 2013. gada 1. janvārī elektroenerģijas tirgus atvērts pilnībā, un arī visas Igaunijas mājsaimniecības pērk elektroenerģiju par mēneša vidējo “Nord Pool Spot” biržas cenu. Bet Lietuvā 2013. gada 1. janvārī visi lietotāji, juridiskās personas, kļuvušas par tirgus dalībniekiem, bet mājsaimniecību cenas, tāpat kā Latvijā, regulēs līdz 2015. gada 1. janvārim.
