“Tirgum jākļūst par vidi, kur cilvēki grib arī baudīt kultūru,” saruna ar Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Langušu 0
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Nākot uz šo amatu, ticēju, ka visu var sakārtot, tikai mērķtiecīgi jāstrādā. Tirgus ir ilgtspējīgs,” to savā pirmajā intervijā “Latvijas Biznesam” atklāj jaunā Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Agra Languša.
Kādas ir jūsu prioritātes, uzsākot darbu vadītājas amatā?
A. Languša: Prioritātes ir padarīt tirgu mūsdienīgāku, drošāku, pieejamāku un sabiedrībai atvērtāku. Šobrīd visu darām secīgi, lai to nodrošinātu. Jau tagad Prāgas ielas pusē top jaunas nojumes, ko plānojam atvērt 20. aprīlī, lai sāktu tirdzniecību.
Mērķis ir palielināt vietējo zemnieku saimniecību īpatsvaru tirgū. Tuvākā mēneša laikā izstrādāsim noteikumus pašmāju ražotājiem un iekārtosim speciālas tirdzniecības vietas blakus Piena paviljonam ar īpašām norādēm. Katru dienu tirgu apmeklē apmēram 35 tūkstoši pircēju. Strādājam pie plāna, kā piesaistīt vēl vairāk apmeklētāju, nākamais solis būs pasākumi, kas ilgs visas vasaras garumā.
Jau maijā rīkosim pagarinātos iepirkšanās vakarus, lai cilvēki pēc darba varētu iepirkties. Nomnieki arī atbalsta šo ieceri. Esam ieplānojuši Jāņu pasākumu, Baltās naktis ar koncertiem un tirdzniecību vienuviet. Uzsākot darbu, viens no maniem mērķiem bija Gastronomijas paviljonā atvērt ēdināšanas zonu. Iepriekš tā bija nodota apakšnomniekam, ar ko līgums ir izbeigts un mēs paši plānojam to labiekārtot un atklāt.
Interesi izrādījuši ēdināšanas nozares uzņēmēji, kas ir gatavi nākt un strādāt. Ar laiku varētu organizēt arī degustāciju vakarus. Es joprojām uz tirgu skatos kā apmeklētājs un jebkuru lēmumu vērtēju no klientu puses.
Kāda ir RCT stratēģija, raugoties nākotnē? Vēl salīdzinoši nesen lielas peripetijas bija ar Piena paviljonu un tā nonākšanu rūpniecības preču tirgotāju pārziņā. Jūsu priekšgājējs Artis Druvinieks savulaik stāstīja par iecerēm veidot RCT telpiskās attīstības koncepciju turpmākajiem 20 gadiem….
Darbs pie koncepcijas vēl nav uzsākts. Skaidrs, ka tirgum nepieciešama telpiskā stratēģija. Strādājam pie tehniskās specifikācijas, tas ir iepirkums, ko plānojam realizēt nākamā gada laikā. Mums jāņem vērā visas Rīgas teritorijas attīstība, tajā skaitā “Rail Baltica” projekts. To skaitā ir spīķeri, kas pieder citiem īpašniekiem un mums jāņem vērā arī viņu domas.
Runājot par Piena paviljonu, plāns ir šāds – šogad plānojam sakārtot Rūpniecības preču tirgus teritoriju, proti, nojauksim tur esošās vidi degradējošās būves. Paralēli kopā ar Rīgas domes Attīstības departamentu apzinām, vai mūsu iecere par šīs teritorijas attīstību būs iespējama. Mērķis ir to sakārtot, modernizēt, apzaļumot, daļā teritorijas izveidojot tirdzniecības kioskus, autostāvvietu, kas palielinātu cilvēku iespēju nokļūt tirgus teritorijā.
Ja viss izdosies, tad nākamgad varētu sludināt metu konkursu par teritorijas attīstību un tad pārceltu Piena paviljona nomniekus uz šo teritoriju. Janvārī diemžēl vētrā tika norauts Sakņu paviljona jumts, tagad redzam, ka tirgus var labi iztikt ar četriem paviljoniem. Rīgas domē izveidota darba grupa, kas strādā pie Gaļas paviljona attīstības. Plānots, ka to varētu pārveidot par mūsdienīgas amatniecības un mākslas telpu, tad attiecīgi Gaļas paviljona nomniekus pārvietotu uz Piena paviljonu. Šāds plāns ir, bet visam jānotiek secīgi.
Vai plānots remontēt Zivju paviljonu?
Pagaidām to nav plānots darīt. Paviljoni ir seni, tās ir kultūrvēsturiskas ēkas un mums jābūt skaidrībai par to stāvokli šobrīd un konkrētam plānam par nepieciešamajiem ieguldījumiem. Taču šonedēļ Sakņu paviljonā plānojam atvērt tuneli, lai varam nodrošināt gājēju plūsmu cauri visiem paviljoniem.
Sakņu paviljons ir slēgts uz laiku, kamēr tiks uzlikts jauns jumts. Ceram to paveikt līdz gada beigām, jo jāmaina viss jumts. Tas bija apdrošināts un provizoriski tas varētu izmaksāt aptuveni vienu miljonu eiro.
Ar ko jaunajā sezonā jārēķinās zemniekiem? Vai gaidāmas izmaiņas nomas maksā?
Mēs plānojam uzrunāt zemniekus, lai panāktu, ka viņi vairāk ienāk tirgū. Nomas maksu plānojam apstiprināt maijā un atlaides būs viens no veidiem, kā viņus motivēt būt šeit. Paralēli domājam par savu energoefektivitāti, jo tirgū viss darbojas uz elektrību. Sākam ar apgaismojuma nomaiņu pret energoefektīvām spuldzēm, kam sekos citi pasākumi.
Vai neplānojat izmantot saules paneļus?
Saules paneļus parasti izvieto uz ēku jumtiem, bet tirgus paviljoni ir kultūras pieminekļi un uz tiem neko brīvi izvietot nevar. Tur jāievēro citi nosacījumi.
Bet realizējam kādu jaunu projektu, proti, sadarbībā ar “Clean R” RCT slēgtajā teritorijā top atkritumu šķirošanas konteineru izbūve pazemē, kas ļaus sakārtot apkārtējo vidi. Ir plāns to izveidot vēl četrās vietās. Maijā sāks darboties modernizētā iebraukšanas sistēma RCT teritorijā. Jebkurš klients par stāvēšanu turpmāk varēs norēķināties ar divu lietotņu palīdzību. Tas saistīts ar mērķi atteikties no skaidras naudas norēķiniem tirgū, ko plānojam izdarīt līdz septembrim.
Vidzemes tirgus stagnē. Kā plānojat attīstīt šo īpašumu?
Tur iespējami divi scenāriji. Pirmais – padarīt Vidzemes tirgu interesantu vasaras sezonā. Slēgsim līgumu par projektu “Vasarnīca 2022” un tā mērķis no maija līdz septembrim Vidzemes tirgū rīkot radošus pasākumus – bērnu rītus, koncertus, tirdzniecību, izstādes. Šo teritoriju nodosim nomā, lai varētu to atdzīvināt. Savukārt nākotnē šis tirgus varētu būt privātās publiskās partnerības projekts.
Jau iepriekš veikts “Coliers” pētījums par tirgus attīstību un, ņemot vērā pilsētas un tirgus vajadzības, tas jāsaliek kopā un jāsasniedz mērķi. Vidzemes tirgū ir divi paviljoni, no kuriem šobrīd strādā tikai viens. Prioritāri tur būs vieta vietējiem zemniekiem. Gan Vidzemes tirgū, gan RCT ir gan biroja telpas, gan noliktavu telpas un esam sākuši to aktīvu iznomāšanu.
Iepriekš RCT bija lielas peripetijas ar ilgtermiņa nomas līgumiem, kas bija saslēgti iepriekšējo vadītāju laikā. Vai kādu līgumu nācās lauzt?
Mēs nepagarinājām nomas līgumu ar tirgus “Latgale” nomnieku SIA “Nakts tirgus” un tagad paši to pārvaldām un iznomājam. Demontējām daudzas pagaidu nojumes, lai sakārtotu teritoriju. Tagad plānojam daļu Rūpniecības preču kiosku pārvest uz “Latgales” teritoriju un šī gada laikā to sakārtot. Kad atnācu strādāt, teicu, ka mans mērķis ir padarīt tirgu drošu un sabiedrībai pieejamu.
Nav noslēpums, ka tirgus bija pazīstams ar to, ka šeit var iegādāties dzeramos odekolonus. Šis ir viens no ilgtermiņa nomas līgumiem un šī gada 1. aprīlī veicām pārrunas ar savu nomnieku un pateicām – ja netiks sakārtots šis jautājums ar apakšnomnieku, tad izbeigsim nomas līgumu.
Jau gadiem ilgi ir zināms, ka tirgū ļaudis piedāvā “spirtik, vodka, sigareti”. Kā šo risināsiet?
Situācija ir uzlabojusies. Esmu tikusies ar Valsts policijas un pašvaldības policijas vadību un situācija ar nelegālo preču tirdzniecību ir ievērojami uzlabojusies. Statistiski tas procents ir minimāls. Mums pašiem bija jāizbeidz iespēja no mūsu nomniekiem un apakšnomniekiem iegādāties dzeramos odekolonus. Viens līgums ir izbeigts un vēl esam izteikuši brīdinājumus. Ja konstatēsim pārkāpumus, līgumus izbeigsim.
Iepriekšējo gadu laikā RCT strādājis ar zaudējumiem. Kāds finansiāli bija 2021. gads?
Pagājušais gads bija salīdzinoši labs – RCT sasniedza gandrīz 135 tūkstošu eiro peļņu. Mums ir plāni, kā šo naudu investēt īpašumos. Peļņu izdevās sasniegt, neskatoties uz to, ka nomniekiem sniedzām atlaides aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā. Ceram pabeigt 2022. gadu vēl labāk. Šogad slēdzam jaunus nomas līgumus un līdz 12. aprīlim jau noslēgti 1247 līgumi, kas ir par 250 vairāk nekā pērn.
Tirgum ir daudz konkurentu, piemēram, lielveikali. Kā cilvēkus atkal dabūt uz tirgu?
Domāju, ka tas ir izdarāms, radot tirgū kultūrtelpu un pašu tirgu padarot interesantāku. Tikai un vienīgi ar tirgošanos cilvēkus šeit nedabūsim.
Vai būs kādas izmaiņas attiecībā uz iecienīto nakts tirgu?
Izmaiņu nebūs, nakts tirgus darbu sāks maijā. SIA “Nakts tirgus” ir mūsu nomnieks, kam līgums ir spēkā līdz gada beigām. Iespējams, ka nākamgad vērtēsim un to pārņemsim savā pārziņā un domāsim, kā nodalīt Latvijas zemnieku produkciju no ievestās preces. Es aicinātu jebkuru saimniecību, kas grib tirgoties, zvanīt pa klientu numuriem un nākt runāt. Jebkurai situācijai var atrast risinājumu.
Iespējams, šogad varētu tapt Novadu dienas, lai popularizētu zemnieku izaudzēto. Darbs ar pircējiem un nomniekiem ir tas, uz ko mums jābalstās. Tikai tad varam kļūt labāki un pievilcīgāki. Tirgum jākļūst par vidi, kur cilvēki grib nākt ne tikai iepirkties, bet arī baudīt kultūru. Jābūt pievienotai vērtībai. Tāpēc ir mērķis šeit dabūt kultūru un radošumu, lai varam piesaistīt jauno paaudzi.
