Tirgotāji: Par jauno dēvētais depozīta sistēmas modelis patiesībā ir vecs un ļoti dārgs 0
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) norāda, ka depozīta sistēmas modelis, kas tika prezentēts “Zaļās brīvības” organizētajā seminārā, ir novecojis un nepamatoti dārgs.
Šādas sistēmas ieviešana radīs ievērojamus zaudējumus mazajiem pašmāju tirgotājiem.
Turklāt ir jau laikus jādomā par alternatīva šķirošanas veida piedāvāšanu Latvijas reģionos, jo, ņemot vērā apmeklētāju skaitu mazajos lauku veikalos, depozīta automātu izvietošana Latvijas reģionos var būt pārāk dārga.
Obligātās dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas modeļa ieviešana paredz virkni izmaksu, kas šobrīd tiek lēstas ap 30 miljoniem eiro.
Pēc Igaunijas pieredzes ir skaidrs, ka šī summa būs jāsedz pašiem tirgotājiem: lielākās izmaksas veidos tieši iepakojumu savākšanas automātu iegāde un uzstādīšana tirdzniecības vietās, kā arī atsevišķu šķirošanas līniju izveide katrā tirdzniecības vietā.
Depozīta sistēmas aizstāvji – “Zaļā brīvība” – norāda, ka būtu nepieciešami aptuveni 750 depozītu automātu, kas izmaksātu ap 20 miljoniem eiro, tomēr realitātē būtu nepieciešami ap 3000 automātu, jo savādāk veikali, kuriem nav automātu, zaudētu klientus.
Šajā gadījumā izmaksas tikai par depozīta automātiem varētu būtu ap 78 miljoniem. Lielais peļņas potenciāls ir iemesls kāpēc automātu ražotāji no Skandināvijas valstīm tik aktīvi uzstāj, ka Latvijā jāievieš depozīta sistēma, skaidro LTA.
Sistēmas ieviešana radīs papildu izdevumus ne tikai tirgotājiem, bet arī patērētājiem.
LTA paredz, ka patērētāji obligātās depozīta sistēmas ietekmi izjutīs brīdī, kad sadārdzināsies ne vien dzērienu cenas veikalos, bet arī atkritumu apsaimniekošanas izmaksas aptuveni par 5 līdz 10%.
Turklāt aprēķini liecina, ka pircējiem pēc depozīta sistēmas ieviešanas būs papildus jāmaksā vismaz 15 eiro centi par katra dzēriena iepakojuma vienību, bet atgūt varēs tikai daļu – 10 centus no samaksātās summas.
Tas Latvijas dzērienu ražotājiem un izplatītājiem radīs potenciālus zaudējumus, jo līdz ar cenas palielināšanos samazināsies Latvijas iedzīvotāju pirktspēja.
“Paldies “Zaļā brīvība” organizētajam pasākumam, kas deva skaidrību par to, kam depozīta sistēmas ieviešana būs izdevīga. Skaidrs, ka ieguvējs būs tieši skandināvu depozīta sistēmas iekārtu piegādātāji, nevis Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji, kam tas būs papildu slogs,” sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
“Politiskā domāšana un lēmumi joprojām koncentrējas tikai starptautisko korporāciju interesēs, neņemot vērā reģionu iedzīvotāju un Latvijas mazo uzņēmēju iespējas un vajadzības,” uzsver H. Danusēvičs.
Viņš piebilda, ka VARAM nav sniegusi objektīvu izvērtējumu par to, kā obligātās depozīta sistēmas ieviešana varētu ietekmēt Latvijas tautsaimniecību.
LTA aicina obligātās dzērienu depozīta sistēmas ieviešanas procesā ņemt vērā arī Latvijas iedzīvotāju blīvumu dažādās mazapdzīvotās vietās, lai nodrošinātu visiem pieejamu atkritumu šķirošanas infrastruktūru.
Turklāt būtiski ir piedāvāt šķirošanas alternatīvu arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri produktus iegādājas, piemēram, autoveikalos, neapmeklējot tirdzniecības vietas klātienē, lai nerastos situācija, ka nav iespējas atgūt iemaksāto depozītu par dzēriena pudeli.
