Vai mājražotāji turpinās gatavot tradicionālo Jāņu sieru? “LA” aptauja 7
Saistībā ar “Jāņu siera” iekļaušanu Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, produktu ar nosaukumu “Jāņu siers” patlaban drīkst ražot tikai pieci uzņēmumi: “Valmieras piens”, “Rankas piens”, “Lazdonas piensaimnieks”, “Straupe” un “Dundaga”, kuri ir apņēmušies to gatavot pēc īpašas tradicionālas receptes un tehnoloģijas. Bet vai tradicionālo latviešu ēdienu turpinās gatavot mājražotāji?
Inga Celma, z/s “Celmi” Bauskas novadā: “Tā kā situācija piena nozarē jau tā ir grūta, mājražotājiem šis ir vēl viens papildu sprungulis riteņos. Varbūt izsakos pārāk šerpi, bet laikam jau jāgaida nākamos ierobežojumus, kas attieksies uz biezpiena, sviesta un citu produktu ražošanu. Jāsaka atklāti – mājražotāji Latvijā vispār nav vajadzīgi. Jāņi ir brīdis, kad varam kaut ko nopelnīt. Gan jau izdomāsim kādu risinājumu šai muļķībai, bet ar katru klientu man tagad nāksies skaidroties. Produkta nosaukumam ir ļoti būtiska nozīme tā realizācijā. Turklāt ne jau visi cilvēki vēlēsies iedziļināties. Izlasa nosaukumu “Jāņu siers” un pērk, ja nosaukuma nav – nepērk. Ikdienā varbūt arī klienti pirks gan Līgo, gan Ingas Celmas sieru, bet uz Jāņiem cilvēki tik tiešām meklē Jāņu sieru. Nav skaidrs, kam šādi ierobežojumi dod kādu labumu.”
Ināra Mālkalne, z/s “Blūdži” Jelgavas novadā: “Ja ražotāji būs gatavi ievērot receptūru un nokārtot dokumentus, nekādu problēmu nesaskatu. Un patiesībā produkta nosaukums var būt ļoti dažāds. Es domāju, ka cilvēki saprot, kas ir mājās gatavots siers, un tas, kā to nosauc, paliek otrajā plānā. Pirmajā vietā ir garša. Katrs latvietis Jāņos galdā liek ķimeņu sieru, un esmu droša, ka ir vienalga, kā to sauc. Ja cilvēkam garšos mans Jāņa mātes, Saulgriežu, Līgas vai jebkāda cita nosaukuma siers, viņš to arī pirks. Varbūt tirgošu Jāņa, nevis Jāņu sieru. Iespējams, pēc manas mammas receptes gatavotais siers cilvēkiem garšos labāk nekā Jāņu siers. Vienīgi varbūt īsti korekti nav šīs informācijas aktualizēšana tieši pirms Jāņiem.”
Ira Dzene, z/s “Pūliņi” Dobeles novadā: “Īsto Jāņu sieru gatavo no biezpiena, bet ķimeņu sieru no svaigā piena. Ir tehnoloģijas atšķirība, un es arī savu gatavoto sieru vienmēr esmu godīgi saukusi par ķimeņu sieru. Mani pircēji bieži vien manu sieru nosauc par “Jāņu”, un es viņiem paskaidroju, ka tas ir ķimeņu siers. Bet neviens jau tāpēc neatsakās no pirkuma. Tā ka es šajā visā nekādu problēmu nesaskatu. Tomēr īsti arī neatzīstu, ka vajag starptautiski aizsargāt un kā īpaši izcelt Jāņu siera recepti.”
Solveiga Bušmeistere, z/s “Jaundimdāni” Skrīveru novadā: “Manuprāt, patlaban piena nozarē ir daudz svarīgākas lietas darāmas par kādu produktu iekļaušanu kādos aizsargājošos reģistros. Mēs paši savu ražoto sieru jau gadiem saucam par ķimeņu sieru, tāpēc mūsu saimniekošanu tas neietekmē. Nelielai daļai pircēju varbūt ir būtiski, kā sauc produktu, taču vairākums tomēr vadās galvenokārt pēc garšas īpatnībām, kas arī ir izšķirošs faktors. Pircēji pamatā ir uzticīgi sev pazīstamiem ražotājiem, un nosaukuma maiņa diez vai ietekmētu pieprasījumu.”
Jānis Šolks, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs: “Ir apsveicami, ka tiek strādāts pie Latvijas tradicionālo produktu iekļaušanas starptautiskā reģistrā. Mums ar saviem produktiem jālepojas, un šis ir veids, kā tos popularizēt arī ārpus Latvijas. Tiešu taustāmu vai finansiālu ieguvumu šim solim visdrīzāk nebūs, taču attiecībā uz tēla veidošanu un uzticamības nostiprināšanu gan. Ja kāds ražo Jāņu sieram līdzīgu produktu, taču uzskata par apgrūtinošu visai nebūtisko administratīvo slieksni – iegūt sertifikātu, tad tā ir viņa izvēle un atliek nosaukt sieru citādi. Man personīgi, izvēloties produktu, būtisks liekas produkta pasniegšanas veids, tā stabilitāte un izcelsme. Tā nosaukums man šķiet sekundāri. Taču zināms, ka katra papildu uzraudzība liek ražotājam vairāk uzmanības pievērst produkta kvalitātei, un tas ir ļoti pozitīvi.”
