Tirgošanās un vienošanās par derīgajiem izrakteņiem – cik tas ir morāli pieņemami miera kontekstā? 3
Sabiedrībai ir radies jautājums, kā ir vērtējama vienošanās par retzemju materiāliem, par derīgajiem izrakteņiem, cik tas vispār ir morāli pieņemami iesaistīt tos karā kā vienu no galvenajiem faktoriem, lai būtu Ukrainā miers un varētu izbeigt karu. Uz šo TV24 raidījuma “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skatītāja jautājumu atbildēja Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
“Es domāju, ka šobrīd Ukrainai nav milzīgas citas opcijas – militāri uzbrukt, lai spētu paši atgūt savas teritorijas, viņi nespēj, un tomēr ir svarīgi dabūt šīs drošības garantijas. Ja Ukraina ir gatava par to maksāt ar šiem izrakteņiem – tas nav nekas ārpus morāles,” tā uzskata Slaidiņš.
Viņš atgādina, ka savulaik “mēs arī esam maksājuši pēc brīvības cīņām ar savu zaļo zeltu Francijai un Britānijai ļoti.”
Šobrīd Ukraina ir sākusi analizēt ASV administrācijas piedāvāto līgumu par derīgajiem izrakteņiem, atbildi par to bija plānots sniegt Minhenes drošības konferencē, taču zināms, ka tas nenotika – Volodimirs Zelenskis negaidīti paziņoja, ka to šobrīd neparakstīs.
“Skaidrs, ka tas nebūs tā uzreiz. Speciālisti sanāks, apsēdīsies, paanalizēs, paskatīsies, pakasīs galvas, papīpēs un tad jau būs kaut kāds secinājums,” spriež virsnieks.
Vai Ukrainai nebūtu stratēģiski prātīgāk atdot savus metāla labumus pret Eiropas atbalstu un tādā veidā likt saprast, ka krievi var ieskrieties, bet ASV tomēr ir jārēķinās ar to, protams, pie nosacījuma, ka Eiropa kļūst vienota?
“Amerikai vienkāršāk. Ameriku pārstāv pat sevi, tai nav apakšā daudzas valstis. Viņi tomēr ir vienīgā super-lielvalsts, kura var diktēt noteikumus. Eiropā nav vienprātības, kamēr izies cauri visām sarunām, tas vilksies ilgi, bet Amerika spēj daudz ātrāk rīkoties,” tā ASV plusus uzskaita Slaidiņš.
