Agris Liepiņš: Tirgoņi 17
Televīzijas ekrānā vēroju, kā policisti aiztur noziedzniekus, kuri Latvijā vervēja meitenes fiktīvām laulībām. Lai atrisinātu materiālās problēmas, jaunās sievietes piekrita par samaksu precēties ar trešo valstu pilsoņiem. Šķiroties no noteiktas naudas summas, trešo valstu pilsoņi ieguva tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienības teritorijā, jo viltus dzīvesbiedre ir ES dalībvalsts pilsone. Savervētajām meitenēm izmaksāja vien nelielu naudas summu, lauvas tiesu savās kabatās ielika vervētāji. Pats par sevi saprotams, ka ne santīms nenonāca valsts kasē. Latvijas Valsts policija pamatoti arestēja līgavu tirgoņus, jo mūsu valstī šādas darbības ir krimināli sodāmas.
Vēroju tālrādi un domāju – ar likumdošanu viss kārtībā, sodi varētu būt pat bargāki. Priecē apziņa, ka lielākā sabiedrības daļa izprot šo aprēķina laulību amorālo dabu un nosoda to. Tas liecina par noteiktu morāles normu ievērošanu, par sabiedrības stingri paustu atziņu, ka ne viss zem šīs saules ir pērkams un pārdodams. Nelabojami ciniķi gan varētu iebilst – aprēķina laulības ir tikpat senas kā pati pasaule. Princeses izdeva pie karaļiem, kurus viņas pat redzējušas nebija, meitas atdeva par sievām veciem vīriem, jo līdzi nāca bagātība un zeme. Lasiet Blaumaņa noveli “Salna pavasarī”, skatieties Rīgas kinostudijas filmu “Agrā rūsa”! Taisnība, bet tikai daļēji. Abos mākslas darbos ir attēlotas salauztas sirdis un jaunu meiteņu izmisums. Viņas pārdod savu dvēseli un par to dārgi samaksā.
Uz mirkli iedomāsimies pilnīgi absurdu situāciju. Līgavu vervētāji paziņo, ka viņi ir nevis cilvēku tirdzniecības tīkla darboņi, bet gan Latvijas valsts ekonomikas glābēji, jo to naudiņu, kura iekasēta no trešo valstu pilsoņiem, godīgi iemaksās valsts kasē! Nu, padzīvos jaunā sieviete pāris gadiņus piespiedu laulībā, toties laulenis – trešās valsts pilsonis – varēs piecus gadus brīvi ceļot pa Eiropas Savienību, bet pašvaldībām atlēks naudiņa ceļu remontam. Būs darbs buldozeristiem un asfaltētājiem, kā nieres taukos dzīvos viesnīcnieki un puķu dobju kopēji. Līgavu vervētāji nav ļaundari, viņi rīkojas tālredzīgi un gudri!
Lai cik dīvaini izklausītos, bet uzturēšanās atļauju tirgošana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi vai iemaksām valsts budžetā pēc būtības ir stipri līdzīga nodarbe kā viltus laulības. Par samaksu pārdodam Latviju trešo valstu pilsoņiem. Pircējs iegūst tiesības piecus gadus brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, bet iegūtā naudiņa ieripo valsts plānajā maciņā. Ne jau visa, lauvas tiesu paņem nekustamā īpašuma tirgoņi. Viņus neviens neuzdrošināsies saukt par vervētājiem, tie visi ir naudīgi un respektabli biznesmeņi, nekustamā īpašuma nozares mugurkauls un valsts budžeta labdari. Paskaitiet vien – cik miljonu ar viņu gādību ik gadus tiek investēti Latvijas attīstībā? Ar to naudu katram var aizbāzt muti, un vēl skolotāju algām pāri paliks!
