Tirgojas par īpašuma cenu Zolitūdes traģēdijas vietā 0
Rīgas dome Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājam “Prana Property” piedāvā atpirkt īpašumu Zolitūdes traģēdijas vietā, kur pirms pieciem gadiem, 2013. gada novembrī, sagruva lielveikals “Maxima”, vai apmainīt to pret līdzvērtīgu zemes gabalu citur.
“Mūsu mērķis ir nojaukt par saviem līdzekļiem gan ēku Priedaines ielā 20, gan autostāvvietu. Patlaban “Prana Property” šo piedāvājumu nepieņem,” sacīja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
“Prana Property”, kas ir Igaunijas bankas AS “Coop Pank” meitasuzņēmums, piedāvāto cenu – 200 tūkstošus eiro – neakceptē,
jo nepiekrīt, ka dzīvojamai ēkai nav vērtības, apstiprināja “Prana Property” valdes loceklis Rauls Keskūla. Igauņu uzņēmēji uzskata, ka ēku iespējams pabeigt. “Mēs esam atvērti jebkuriem priekšlikumiem. Meklējam iespējamos kompromisus ar Rīgas domi,” tā R. Keskūla.
200 tūkstošus eiro par īpašumu Priedaines ielā Rīgas dome piedāvā, pamatojoties uz aprēķinu – 60 eiro par kvadrātmetru neapbūvētas zemes.
“Diezin vai Rīgas dome pirks māju par dažiem miljoniem eiro, ja to plānots nojaukt. Komercdarbība te netiks veikta. Nojaukšanas izmaksas ir salīdzināmas ar Rīgas Radio rūpnīcas administratīvās ēkas nojaukšanas izmaksām, mazliet zemākas,” piebilda O. Burovs. Līdz ar to 600 – 700 tūkstoši eiro ir maksimālā robeža, ko Rīgas pilsēta ir gatava tērēt zemes iegādei un grausta nojaukšanai.
“Latvijas Avīze” jau vēstīja, ka “Prana Property” iegādājās īpašumu par 3,9 miljoniem eiro.
“Tas bija piespiedu pirkums tiesu izpildītāja organizētā izsolē,” uzsvēra R. Keskūla. “Mēs nebijām pret īpašumu apmaiņu. Pērn septembrī mums bija pirmā tikšanās ar Rīgas domes pārstāvjiem. Pēc šīs tikšanās piedāvājām Rīgas domei priekšlikumu – mēs bijām gatavi par saviem līdzekļiem virs apakšzemes stāvvietas ierīkot upuru piemiņas parku. Šo priekšlikumu Rīgas dome nepieņēma.” R. Keskūla piebilda, ka nekustamo īpašumu eksperti apliecinājuši, ka šī ir “dzīvotspējīga” ēka, kas, protams, ir jāinvestē, lai likvidētu “celtniecības brāķi”, ko savulaik pieļāvuši būvnieki. Igauņi gribētu ēku pabeigt un tirgot dzīvokļus. “Veiksmīgu apstākļu gadījumā šiem dzīvokļiem būs pircēji,” uzskata R. Keskūla.
Tā kā būvēt Priedaines ielā var tikai to, ko atļauj normatīvie akti, tad, visticamāk, šobrīd notiek kaulēšanās, lai no Rīgas domes iegūtu pēc iespējas vairāk. Rīgas dome ir 70% kopīpašnieks.
Pašvaldības domājamās daļās ietilpst zeme, bet ēka, kas nav nodota ekspluatācijā, pieder “Prana Property”.
Rīgas pašvaldībai pieder 7340 kvadrātmetru domājamo daļu no visa īpašuma.
Ja līdz 16. novembrim Rīgas dome nesaņems no “Prana Property” aktuālo tehnisko ēkas apsekojumu, kā arī ja nebūs sakārtots ēkas ārējais izskats, tostarp novērsti fasādes dekoratīvā pārseguma bojājumi, tā dēvētās graustu komitejas sēdē ēkai tiks piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis vai arī pieņemti citi lēmumi. O. Burovs pagaidām neapstiprināja, ka tiks lemts par ēkas piespiedu nojaukšanu.
