Tirgo apsalušas vīnogas. Cik dzīvotspējīgi ir stādi, kurus pārdod lielveikalos? 3
Situācija lielākajos tirdzniecības tīklos uzlabojas, vietējo stādu kļūst vairāk, tomēr joprojām dominē imports. Šādi ir “LA” un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākā speciālista augkopībā, agronoma Māra Narvila secinājumi, iepazīstoties ar divu tirgotāju – SIA “Maxima Latvija” un SIA “Depo DIY” – stādu piedāvājumu. Vairākums aplūkoto stādu izcelsmes valsts ir Nīderlande, Beļģija un Polija, un vien neliela daļa puķu, ogulāju un augļkoku stādu audzēti pašu mājās.
Vien vietējās atraitnītes
“Maxima” veikalā Ulmaņa gatvē jau pie ieejas stādu placī gozējas vietējās – Jēkabpils SIA “Sedumi” audzētās – atraitnītes. Atraitnīšu plaukti jau ir gandrīz tukši, kas liecina – pieprasījums pēc tām ir liels un, visticamāk, pircēji novērtē gan to izcelsmi, gan pievilcīgo cenu, kas salīdzinājumā ar citām tirdzniecības vietām ir zemāka. Agronoms Māris Narvils atzīst – tā ir laba zīme, ka “Maxima” tīkls sācis sadarboties ar vietējiem audzētājiem.
Tiesa, turpmākā apskate liecina, ka visi pārējie stādi ir viens vienīgs imports. Apskatot peonijas un citus stādus, agronoms zina teikt, ka pastāv ziemcietības risks – kā augs uzvedīsies turpmāk. “Visi augi, kas nāk no siltākām zemēm, ir citādi. Holandē ir daudz ilgāks veģetācijas periods, augi var ilgāk briest, bet pie mums var ātri uznākt pirmās salnas un tie var būt nepilnīgi sagatavojušies ziemošanas periodam. Pavasara periodā tie var mosties agrāk, nekā pie mums tas ir raksturīgi dekoratīvajām kultūrām. Un tad atkal tos var ķert pavasara salnas, šāds risks pastāv,” skaidro speciālists.
Brīdina par riskiem
Redzot importa hortenzijas, LLKC eksperts iesaka tomēr izvēlēties vietējo ražotāju izaudzēto. “Baltezerā ir ļoti liela šķirņu daudzveidība. Nevajadzētu mērķēt uz ievestajām puķēm,” viņš piebilst. Ar rododendriem esot ļoti līdzīgi un labāk izvēlēties vietējās selekcionētās šķirnes, kas piemērotas pašmāju apstākļiem. Veģetācijas periods importa un Latvijā audzētajiem stādiem var atšķirties pat par mēnesi, līdz ar to katrs var izdarīt secinājumus par riskiem. Turklāt katram importa augam jau ir savs ģenētiskais kods, kas raksturīgs attiecīgajai izcelsmes vietai, un tas nevar strauji izmainīt savu augšanas dinamiku un uzvedību. Pērkot stādus, Narvils iesaka pievērst uzmanību tam, lai augs ir vesels, zari nebūtu cietuši, jo importa augi transportējot var gūt dažādas traumas.
Dienvidu zemju augus ziemā var ienest telpās, lai tie pārziemotu, bet arī tas prasa pieredzi un īpašu uzraudzību. “Maxima” stendā arī skujeņi importēti no Nīderlandes un, pēc agronoma paustā, var izvērsties par vienreizēju ziemošanas pasākumu.
Redzams, ka rožu un citi stādi iesaiņoti krāšņā iepakojumā, kas liecina par ārvalsts izcelsmi. “Tas iedarbojas uz cilvēka psiholoģiju un veicina pirkšanu ar acīm. Atsevišķos gadījumos tie var būt sekmīgi pirkumi, piemēram, tas attiecas uz upenēm un jāņogām, kas ir elastīgāki augi, bet, kopumā vērtējot, var izdoties un var neizdoties un dārzkopjiem amatieriem tomēr labāk skatīties uz vietējo preci, kur sortiments ir milzīgs,” stāsta eksperts.
