Tirdzniecības nolīgums ar “Mercosur” valstīm rada plašas iespējas ES 0
28. jūnijā ES un četras Dienvidamerikas valstis, kuras veido “Mercosur”, proti, Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja, panāca vēsturisku vienošanos ar mērķi likvidēt tirdzniecības šķēršļus un noteikt stingrus kopīgus noteikumus.
Kā jau visi tirdzniecības nolīgumi, tas sniedz ES uzņēmumiem iespējas pārdot savas preces un pakalpojumus ārvalstu tirgos. Tomēr zinot, ka minētie tirgi aptver apmēram 260 miljonus cilvēku, ir jāpievērš īpaša uzmanība.
Šo četru valstu tirgi joprojām faktiski ir slēgti mūsu konkurentiem, kuriem arī turpmāk tiks piemēroti augsti tarifi. Mūsu uzņēmumiem tas nozīmē vairāk nekā četru miljardu eiro ietaupījumu, kas ir četras reizes vairāk nekā mūsu nesenajā nolīgumā ar Japānu.
Šis nolīgums nāk arī par labu mūsu uzņēmumiem, kas sniedz telekomunikāciju, finanšu, uzņēmējdarbības un transporta pakalpojumus un kas, cita starpā, spēs konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos. ES uzņēmumi varēs arī piedalīties konkursos par valsts līgumiem četrās “Mercosur” valstīs ar tādiem pašiem nosacījumiem kā vietējie uzņēmumi.
Vairāk eksporta nozīmē vairāk darba vietu. Lielāks eksporta apjoms ļauj ES uzņēmumiem paplašināties un pieņemt darbā vairāk cilvēku. Mūsu jaunākie aprēķini liecina, ka eksports nodrošina darba vietas 36 miljoniem Eiropas iedzīvotāju. Vairāk nekā 157 tūkstoši darba vietu ir atkarīgas no eksporta Latvijā.
Mazākiem uzņēmumiem būs pieejams īpašs tiešsaistes portāls, kas palīdzēs tiem orientēties muitas procedūrās un kur būs rodama visa tiem nepieciešamā informācija.
Šis nolīgums ir izdevīgs Eiropas lauksaimniekiem. Ņemot vērā mūsu dziļās kultūras un vēstures saiknes, Dienvidamerikas patērētāji ir iecienījuši augstvērtīgos Eiropas ražojumus. Šis nolīgums samazina muitas nodevas Eiropas vīniem, sieriem, šokolādei un citiem augstas vērtības izstrādājumiem. No imitācijas tiks arī pasargāti vairāk nekā 350 tradicionālie pārtikas produkti un dzērieni. Tas sargā mūsu vēsturisko zinātību un palīdz nodrošināt ekonomisko nākotni Eiropas prasmīgajiem amatniekiem, kas ražo pārtikas produktus.
Protams, mēs pilnībā izprotam bažas, ka lauksaimnieki varētu izjust lielāku konkurenci tādos jutīgos sektoros kā, piemēram, liellopu gaļas ražošana. Tomēr mūsu partneriem šajās jomās piešķirtā papildu piekļuve ir ļoti ierobežota, it īpaši, to aplūkojot visa ES tirgus kontekstā. Piemēram, papildu 99 000 tonnu liellopu gaļas izklausās daudz, taču tās veido tikai 1% no astoņiem miljoniem tonnu, kas Eiropā tiek patērētas katru gadu. Tas pats attiecas uz cukuru un putnu gaļu.
Šajā nolīgumā ir iekļauti arī aizsardzības pasākumi, kurus var iedarbināt gadījumā, ja vērojams pēkšņs importa pieplūdums, kas kaitē mūsu ražotājiem. Turklāt kopš tā brīža, kad stājās spēkā ES un Kanādas nolīgums, mēs neesam piedzīvojuši lēta importa vilni, no kā daudzi baidījās. Kopumā ES pārtikas un dzērienu eksports uz Kanādu ir pieaudzis par 7%.
Lai no kurienes tā arī nāktu, pārtikai, ko ceļam galdā, ir jāatbilst mūsu augstajiem ES pārtikas standartiem. Nekas šajā nolīgumā to nemaina.
Uzskats, ka tirdzniecības nolīgumi vienmēr nozīmē brīvu tirdzniecību, ir mīts. Patiesībā tie ir kompleksi un gari juridiskie teksti par to, kā veicama tirdzniecība. Šajā nolīgumā iekļauta īpaši stingra sadaļa par ilgtspējīgu attīstību, kas aizsargās vidi un darba ņēmēju tiesības. Būtiski ir tas, ka nolīgums ir balstīts uz saistībām, ko uzņēmāmies Parīzes klimata nolīgumā. Tas, piemēram, ietver Brazīlijas apņemšanos apmežot 12 miljonus hektāru Amazones lietusmežu.
Mūsu partneriem nepildot minētos solījumus, tirdzniecības nolīgums būs papildu instruments viņu mudināšanai.
