Monika Zīle: Tirāna augšāmcelšana 0
Nāk prātā kādā deviņdesmito gadu sākuma radošo aprindu publiskajā diskusijā izskanējušais viedoklis, ka demokrātiskas pārmaiņas Krievijā īstenos pēc PSRS sabrukuma dzimušie. Uzskatam piekrītot, publika ilgi aplaudēja. Nu ar tās reizes debatētāju cerībām saistītie austrumu kaimiņvalstī kļuvuši balsstiesīgi, taču nav pazīmju, ka jaunās paaudzes klātbūtne tur sabiedriski politiskajā vidē kaut ko mainījusi uz labu. Drīzāk otrādi. Fakti to apstiprina: aprīlī 137 Krievijas apdzīvotajās vietās notikušajā “Levada centra” aptaujā 70 procenti respondentu pozitīvi vērtējuši Staļina lomu valsts vēsturē, bet 51 procents uzskatījis, ka Staļins pelnījis apbrīnu un lielāku cieņu.
Zīmīgi, ka tik liels skaits Staļinam simpatizējošo pēdējos gados fiksēts pirmoreiz un par tirānu pamatoti dēvētā apjūsmotāju pulkā dominē 18–30 gadus veco īpatsvars. Jāteic, ir ienākušies bagātīgi augļi Kremļa ideoloģijas kokā, kurš sakņojas Otrā pasaules karā gūtās uzvaras apjūsmošanā – katrās nākamajās 9. maija svinībās arvien retāk piesauc upurus un arvien skaļāk cildina Krievijas varoņdarbu, ko personificē Staļina klātbūtne. Arvien jaušamāka tā ne tikai pieminētajā aptaujā. Maskavas vēsturiskajā centrā 2017. gada pavasarī atklātajā “Valdnieku alejā” līdzās Nikolaja II krūšutēlam tagad ir gan cara ģimenes nogalināšanu sankcionējušā Vladimira Ļeņina, gan Josifa Staļina veidols. Krievijas Federācijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, kam pieder alejas izveidošanas ideja, žurnālistiem sacīja, ka Staļina īstenotās masveida represijas nevar būt iemesls, lai viņu izslēgtu no vēsturisku personību pulka – Francijā tāpat esot pieminekļi Robespjēram un Maratam, kas arīdzan nav nekādi eņģeļi.
Aizvāktie Staļina pieminekļi sākuši atgriezties. Gan bez trokšņa, gan bungām rībot un salūtiem plaiksnījoties. Staļina krūšutēlu pavisam nesen, 4. maijā, svinīgā pasākumā atklāja Stavropoles novada Kitajevskas centrā – to vēlējušies iedzīvotāji, bet 9. maijā nedaudz klusāk Staļinu augšāmcēla Novosibirskā. Tur vietējo aktīvistu grupa jau kopš 2008. gada vākusi parakstus liela pieminekļa pasūtīšanas atbalstam. Līdzekļu sanācis vien krūšutēlam, ko pilsētas mākslinieciskā padome atļāva uzstādīt komunistu apgabala komitejas īpašumā. Jautāts par Kremļa attieksmi pret asiņainā tirāna augšāmcelšanu, Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs bija izvairīgs – piemiņas zīmju izvēle esot vietvaru darīšana un svītrot Staļina nopelnus vēsturē nebūtu taisnīgi.
Kremļa politikas asākie kritiķi atļaujas skarbu secinājumu: Krievijā bērni aug sabiedrībā, kas attaisno represijas, cildina karu un vēstures viltošanu uzskata par normu. Sibīrijas pilsētā Surgutā šogad pirms 9. maija parādījās baneris ar Staļina portretu, ko papildināja uzraksts: “Viņš izglāba Eiropas ebrejus no genocīda.” Taisnību sakot, grūti iedomāties ciniskākus melus: tieši Staļins 1948. gada novembrī sev atbilstošā stilā pavēlēja slēgt Otrā pasaules kara sākumā Krievijā izveidoto Antifašistisko ebreju komiteju – 125 cilvēkus apcietināja, 23 nošāva, seši nomira ieslodzījumā. Bet nelolosim ilūzijas, ka to zina baneri aplūkojušie. Tāpat nelolosim ilūzijas, ka demokrātiskus procesus Krievijā veicinās zaldātiņu formās sapucētie bērnudārznieki 9. maija gājienu kolonnās.
