Ozolzīļu želeja, blendētu skuju dzēriens un tīrāka dzīve. Iepazīstamies ar ekoģimeni 0
Nost ar kviešiem!
“Man bieži vaicā – kāpēc sarežģīt sev dzīvi, kam to vajag? Mans vīrs Dmitrijs reiz labi pateica: mēs mēģinām mazināt mūsu pēdu nospiedumus uz šīs planētas,” saka Viktorija Karabajeva-Pavlova. Turklāt, dzīvojot zaļāk, dabai draudzīgāk, iegūst arī veselība. Tieši šā iemesla dēļ viņu ģimene savulaik sāka jauno ceļu.
Viktorija ar vīru Dmitriju un diviem jaunākajiem bērniem (lielā meita jau dzīvo atsevišķi) ne tik sen atgriezās no Zviedrijas, kur dzīvoja vairāk nekā gadu.
Pie lievenīša kastēs puķes, kas atvestas no tālās mājvietas, jo žēl bijis atstāt. Virtuvē uz palodzes žūst izlobītas ozolzīles. Viktorija vārīs ozolzīļu želeju, šo recepti viņai iedeva Simona Veilande, kura aizraujas ar Āzijas virtuvi un viesojusies Korejā. Viktorijai prieks, ka korejieši ēdienu gatavošanā izmanto pat 70% no savas zemes savvaļas augiem. Arī viņa aizrautīgi vāc zāļu tējas, ēdienā iemāna neierastākus augus un produktus. Cienā visus ar tonizējošo dzērienu – sablendē skujas, pievieno siltu ūdeni, medu, ingveru un citronu. Dabas vielas viņa izmanto arī ķermeņa kopšanā un mājas tīrīšanā.
Viktorija pēc izglītības ir mākslas zinātniece, daudzus gadus dejojusi naktsklubos, ieguvusi interesantu pieredzi – gan pasauli apbraukājusi, gan valodas iemācījusies. Pēdējos gados atkal pievērsusies mākslai, drīz Zviedrijā atklās viņas personālizstādi.
“Viss sākās, kad gaidīju vidējo bērnu, meitu. Gribēju nopirkt cepumiņus, ieskatījos sastāvā, bet tur dīvainas taukvielas un garš E vielu saraksts. Katrs zina, ka cepumiem pietiek ar aptuveni četrām sastāvdaļām,” stāsta Viktorija.
Tad sāka daudz ko cept pati, cītīgāk pētīja produktu sastāvu. Bija pārsteigums, ka arī tāds pamatprodukts kā maize var būt neveselīgs. “Uzzināju, ka glutēns, kviešu olbaltumviela, ļoti traucē vērtīgo mikroelementu, piemēram, dzelzs, kalcija un magnija, uzsūkšanos. Daudzām grūtniecēm ir dzelzs deficīts. Ja pamēģina mazināt kviešu un piena patēriņu, rezultāts ir pozitīvs, nevajag pat papildu dzelzs preparātus. Es to zinu pēc savas pieredzes, pēdējās grūtniecības laikā bija ideālas analīzes un pašsajūta.
Centos iepirkties tikai ekoveikalos, bet sapratu, ka augstā cena ne vienmēr ir pamatota. Trīsreiz dārgāki dārzeņi, bet savītuši! Labāk iepērkos zemnieku tirgū vai iesaistos tiešās pārdošanas pulciņā.
Sākumā aizrāvos arī ar superfūdiem, pasūtīju internetā spirulīnu, čia sēklas, hlorellu. Tagad vairāk ticu idejai par lokālo – zemē, kur cilvēks dzīvo, ir viss, kas nepieciešams viņa veselībai, bioloģiski tas ir piemērotāks. Godži ogas taču var aizvietot ar mūsu pašu upenēm, dzērvenēm vai brūklenēm, makas pulveri – ar rutka vai mārrutka labumiem, bet linsēklas ir pat labākas par čia sēklām.”