“Viduvējības pasaulē nevienam nav vajadzīgas. Labāk darbojies šaurā sfērā, bet darbu paveic izcili!””Aerones” varētu kļūt par pirmo miljardu vērto uzņēmumu Latvijā 65
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ir tikai dažas nozares pasaulē, kuras šobrīd globāli piedzīvotu tik strauju attīstību kā vēja enerģija. Turklāt tās izaugsmes potenciāls ir teju neaptverams, ņemot vērā valstu apņemšanos nākamo gadu desmitu laikā ražot arvien vairāk zaļās enerģijas.
Būtisku vietu milzīgajā nozarē ieņēmis cinītis no Latvijas – “Aerones”, kas nodarbojas ar unikālu robotu ražošanu un vēja turbīnu apkopes pakalpojumu nodrošināšanu.
Lielai daļai cilvēku, iedomājoties par “Aerones”, prātā nāk lidojoši bezpilota lidaparāti, kas spēj gaisā pacelt dažāda smaguma lietas. Gadu gaitā celti ūdens bunduļi, cilvēki, pat valsts karogs.
Ideja bija ar īpašas sistēmas palīdzību nodrošināt dažādus pakalpojumus, ko šāds lidojošs objekts, salīdzinot ar cilvēku veiktu darbu, padarītu ērtāku, ātrāku un drošāku. Diemžēl vai par laimi, bet laiki mainās.
Pirms apmēram gada “Aerones” saprata, ka būtu jāfokusējas uz vēja turbīnu apkopi un būtiski jāmaina izmantotās tehnoloģijas.
Rezultātā tapa unikāls robots, kas nevis lido, bet gan karājas gaisā, un kuru no zemes ar kontrolieriem diriģē “Aerones” vadības komanda. Kā datorspēlē vai leļļu teātrī.
Tikai striķīšu vietā ir vinčas. Kāpēc karāties ir labāk par lidošanu? Pavisam vienkārši. Vēja turbīnu lāpstiņas atrodas ievērojamā augstumā, kurā ir ļoti stiprs vējš, un lidojoša objekta kontrole šādos apstākļos ir krietni apgrūtināta.
Savukārt fokuss uz vienu nišu ir loģisks kaut vai tāpēc, ka izvēlētā sfēra ir tik milzīga. Dzīvojot mazajā Latvijas tirgū, varētu likties, ka kāja jāieliek jebkurās durvīs, lai notiktu izaugsme un izdotos kaut ko nopelnīt. Tomēr arvien pierādās, ka darbu šaurākā nišā var veikt efektīvāk.
“Viduvējības pasaulē nevienam nav vajadzīgas. Labāk darbojies šaurā sfērā, bet darbu paveic izcili,” uzskata “Aerones” līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jānis Putrāms.
“Visai pasaulei vajag vairāk zaļās enerģijas. Prognozē, ka nākamo divu gadu laikā zaļās enerģijas pieprasījums dubultosies. Nav noslēpums, ka būtiskākie zaļās enerģijas avoti nākotnē būs saules baterijas un vēja turbīnas. Saprotot, ka kādam vēja turbīnas ir arī jāapkopj, sapratām, ka šī niša no inovāciju puses ir pilnīgi neapgūta.”
Robots, kas spīd
Daudzi nezina, ka vēja turbīnu lāpstiņas ir regulāri jāmazgā, jānoklāj ar nesasalstošu pārklājumu vai otrādi – jāatbrīvo no apledojuma.
Tāpat ir jāapseko to tehniskais stāvoklis, piemēram, zibens novedēja un drenāžas sistēmas stāvoklis, vajadzības gadījumā veicot arī to apkopi. Mazgāšanas pakalpojumus visvairāk pieprasa valstīs, kurās ir silts klimats, – smiltis, vulkānu putekļi ātri vien turbīnu lāpstiņas padara netīras. Savukārt pretapledojuma kārtas uzklāšanu vai apledojuma novēršanu visbiežāk pieprasa turbīnu attīstītāji ziemeļos.
Turbīnas ir arī īsts zibens “magnēts”, kas var radīt no ārpuses neredzamus bojājumus. Šādiem nolūkiem uzņēmums radījis īpašu braucošu robotu, kas spēj ielīst lāpstiņā no iekšpuses un uzņemt fotogrāfijas. Minētā mašīna izskatās pēc miniatūras “Tesla Cybertruck”, ar ko lepotos arī pats Īlons Masks. Turklāt robots apveltīts ar spožām gaismām, kas rada ļoti efektīgu kopējo iespaidu.
Jācīnās pret alpīnistiem
Nav tā, ka šobrīd vēja turbīnu lāpstiņas neviens neapsekotu. Šobrīd to dara industriālie alpīnisti. Tā nedz izklausās, nedz arī ir droša nodarbe, tomēr no tirgus viedokļa alpīnistu pakalpojumus joprojām izmanto biežāk.
Tā kā uz spēles ir cilvēku dzīvības, apkopes darbu sagatavošanās notiek ļoti rūpīgi un ilgi. Ja laika apstākļi ir nelabvēlīgi, alpīnistiem nākas nogaidīt – dienu, divas, nedēļu, varbūt arī ilgāk.
Svarīgi saprast, ka alpīnistu komanda nebrauc mājās. Tā vietā darbinieku uzturēšanos objekta tuvumā nodrošina darbu pasūtītājs. Savukārt “Aerones” robots spēj strādāt jebkādos apstākļos.
Dienā alpīnistu komanda spēj apsekot un notīrīt vienu turbīnu, bet “Aerones” spēj četras. Vienas turbīnas nomazgāšanas rekords ir pusotra stunda.
Jāņem vērā, ka ik dienu dīkstāvē esoša turbīna uzņēmumam neienes vidēji tūkstoti eiro, tātad – jo ilgāku laiku turbīna nedarbojas, jo lielāki zaudējumi.
Nav grūti saskatīt iemeslu, kas multimiljardu enerģētikas kompānijām liek “Aerones” uzlūkot ar interesi. Jāņem vērā, ka sadarbības uzsākšana ar šiem milžiem ir ļoti sarežģīta – jāatrod cilvēks, kas spēj novērtēt tehnoloģiju un pieņem lēmumu.
Arī pēc tam var nākties gaidīt pat pusgadu, līdz uzņēmumā pieņem lēmumu par sadarbību. Bieži vien uzņēmumi pieprasa īpašus sertifikātus. Daļēji tas ir arī iemesls, kāpēc Latvijas uzņēmums ir pirmais pasaulē, kas nodarbojos ar tāda veida biznesu.
Grib būt vienradzis
Arī “Aerones” nākotnes plāni izklausās grandiozi – ņemot vērā augošo tirgu un vēl neeksistējošo konkurenci (neskaitot alpīnistus), uzņēmumam ir potenciāls kļūt par vienradzi jeb tā vērtība varētu pārsniegt miljardu eiro.
Nākotnē varam gaidīt, ka robotu vadības komandai vairs nebūs jāatrodas speciāli iekārtotā mikroautobusā zem turbīnas, bet gan birojā Zviedrijā vai jebkurā citā vietā pasaulē. Līdzīgi kā milzīgā tiešsaistes datorspēlē.
Tāpat lielas izaugsmes iespējas ir mākslīgā intelekta jomā. Robotus padarot gudrākus, varētu pamazām atteikties no to manuālās vadības, cilvēkiem vien kalpojot kā darbu uzraugiem. Jo galvenais mērķis ir darbu padarīt maksimāli ātri, lai vēja turbīnu operators ciestu pēc iespējas mazākus zaudējumus.
Tomēr, lai to sasniegtu, nepietiek vien ar “Aerones” tehnoloģisko progresu – vajadzīgs arī jaudīgs interneta savienojums, ko nodrošinās 5G. Pagaidām tas ir vēl sava veida sapnis, taču pirmos aizmetņus uzņēmums jau ieraudzījis.
Ņemot vērā gana kvalitatīvo interneta pārklājumu Latvijā, pavisam nesen uzņēmums no Ventspils vēja parka straumējis mazgāšanas darbus uz biroju, kur to uz lielā ekrāna varēja vērot ikviens darbinieks.
Jānis Putrāms atklāja, ka viens no nākotnes mērķiem ir uzņēmuma sākotnējais akciju piedāvājums jeb IPO, bet otrs mērķis nav saistīts ar biznesu un peļņas gūšanu. “Daļa no mūsu investoriem investē zaļajās tehnoloģijās ne tikai peļņas gūšanas nolūkos.
Viņi grib, lai viņu finanšu līdzekļi tiktu izmantoti cilvēcei svarīgu mērķu sasniegšanai. Arī man ir svarīgi darīt to, kas ir svarīgs plašākā mērogā, – šāda mērķa sasniegšanai ir daudz lielāks entuziasms.
Sarunā Jāni mazliet paprovocēju, vaicājot, vai savā nozarē “Aerones” ir labākie pasaulē. Jānis atbildēja diplomātiski: “Es teiktu, ka mums ir priekšrocības, jo esam pirmie, bet, kad būsim iekarojuši lielāko tirgus daļu, tad varēsim sev uzsist uz pleca.”
Uzziņa:
SIA “Aerones” dibināts 2007. gadā. 100% apmērā uzņēmums pieder “Aerones Inc.”, bet pašam “Aerones” 65,67% apmērā pieder SIA “Aerones Nordic”, kas dibināts 2018. gadā. Atlikušie 34,33% “Aerones Nordic” pieder komandītsabiedrībai “INEC1 AIF”. “Aerones” patiesie labuma guvēji ir Armands Garkāns un Jānis Putrāms.
“Aerones” sākumā piedāvāja bezpilota lidaparātus ar kravnesību līdz 200 kilogramiem, kas nodarbojās ar vēja turbīnu apkopi, ēku fasāžu mazgāšanu un ugunsgrēku dzēšanu augstceltnēs.
Līdzšinējo nosaukumu uzņēmums ieguva 2015. gadā. Līdz tam tas bija pazīstams ar vairākiem citiem nosaukumiem, piemēram, SIA “Intelligent Systems R”.
2018. gadā “Aerones” iekļuva Kanādas enerģētikas uzņēmuma “NextEra Energy” konkursā par vēja turbīnu parku apkopi un atbrīvošanu no apledojuma.
2019. gadā “Aerones” saņēma divu miljonu investīcijas no “Altum” un “Expansion Capital”, kā arī 2,7 miljonus no “Inno Energy” investīciju platformas. Savukārt “Aerones Nordic” saņēma 2,25 miljonus eiro.
2020. gadā uzņēmums paziņoja par fokusa maiņu, specializējoties uz robotu izstrādi, kuri orientēti tikai uz vēja turbīnu apkopi.
2020. gadā saņemts Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda atbalsta finansējums 2,5 miljonu eiro apmērā, kā arī vēl 1,6 miljonus “Y Combinator” akseleratorā ASV, kur kā investori pievienojušies arī “Change Ventures” un biznesa eņģeļi Pols Bušheits un Jānis Krūms.
2020. gadu “Aerones” noslēdza ar 352 tūkstošu eiro apgrozījumu un 60 tūkstošu peļņu. Savukārt “Aerones Nordic” pērn apgrozīja 239 tūkstošus eiro, bet zaudēja 363 tūkstošus.
Uzņēmums nodarbina 50 cilvēkus.
“Aerones” sadarbojas ar visiem lielākajiem pasaules vēja parku attīstītājiem, piemēram, Dānijas “Vestas”, ASV “General Electric”, vācu “Siemens” u.c.
Uzņēmums pārsvarā darbojas Eiropas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas tirgos.
Vērtējums: Strādā efektīvāk nekā citi
Andris K. Bērziņš, riska kapitāla fonda “Change Ventures” vadošais partneris: “”Aerones” redzu milzīgu potenciālu, ņemot vērā to, cik ātri nākamo gadu laikā augs vēja parku industrija.
Attīstībai palīdzēs arī tas, ka noveco pirmo paaudžu vēja parki un operatori redzēs visas vēja lāpstiņu problēmas.
Šīs lāpstiņas apsekojot, uzturot un labojot, “Aerones” būs iespēja iekarot lielu tirgu, jo uzņēmums to dara daudz efektīvāk, nekā citi to dara šobrīd. Latvijas tēlu “Aerones” iespaido ļoti pozitīvi, jo spējuši izveidot globālu servisa uzņēmumu, kas apkalpo klientus visā pasaulē.”
