Tīrā enerģija dos darba vietas 0
Tīrā enerģija 2015. gadā globālā mērogā piesaistīja vairāk nekā 300 miljardu eiro lielas investīcijas. ES ir labas izredzes ar savu pētniecības, attīstības un inovācijas rīcībpolitiku no šīs pārejas gūt reālu rūpniecisku labumu. No 2021. gada katru gadu mobilizējot līdz pat 177 miljardiem eiro publisko un privāto investīciju, ar šīs paketes palīdzību nākamajos desmit gados var panākt IKP pieaugumu par 1% un radīt 900 000 darba vietu. Eiropas Parlaments un ES Padome sākuši izvērtēt Energoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas labojumus, kuri Eiropai paredz ambiciozus energotaupības mērķus.
Kā ambiciozie ES plāni ietekmēs Latviju? Par šo stratēģiski svarīgo jautājumu politiķi, ierēdņi, eksperti un sabiedrības pārstāvji 27. janvārī diskutēja ES mājā.
Gaidāmas vērienīgas pārmaiņas
“EK ir nākusi klajā ar pēdējo desmit gadu laikā nozīmīgāko likumdošanas kopumu, kas saistīta ar virzību uz Eiropas enerģētikas tirgu,” diskusijas sākumā norādīja Krišjānis Kariņš, Latvijas eiroparlamentārietis no atbildīgās EP Enerģētikas komitejas. Pakete “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” būs nākamo gadu lielākais un, iespējams, pats sarežģītākais dokumentu kopums, kas ietekmēs arī energoefektivitātes prasības un industriju vismaz nākamajai dekādei.
Kopumā EK piedāvātā ceturtā jeb “tīrās enerģijas visiem” pakete ietver astoņus tiesību aktus, kas tuvāko desmit gadu laikā paredz vērienīgas pārmaiņas. Var prognozēt, ka paies aptuveni divarpus gadu, kamēr abi ES likumdevēji – EP un ES Padome – EK priekšlikumus pieņems kā likumu. Jaunā pieeja līdzās klimata mērķiem un energoatkarības mazināšanai paredz vēl trešo lielo mērķi – samazināt elektrības izmaksas, tā padarot to pieejamāku patērētājiem, kā arī palielinot ES konkurētspēju globālā tirgū. Patlaban Eiropas elektrības tirgus cena vidēji ir dārgāka nekā, piemēram, ASV, Ķīnā, Japānā, skaidroja Krišjānis Kariņš.
“Varam lepoties, ka trešdaļa Latvijas patēriņa ir zaļā enerģija, kas ļauj Latviju līdzās ar Zviedriju ierindot starp zaļākajām ES valstīm. Tajā pašā laikā divas trešdaļas energoresursu ir pilnībā importēti (nafta, dabasgāze), un tas Latviju atšķir no citām ES valstīm, kuras, iespējams, nav zaļas, toties nav atkarīgas no viena importētāja. Katra kilovatstunda, ko nenokurinām, samazina importu,” uz taupību aicināja EP deputāts.
Nevajag baidīties no pārmaiņām
“Šobrīd energoefektivitāte nav populāra Latvijas patērētāju vidū, kas kopumā raksturīgi jaunajām ES dalībvalstīm,” norādīja Andžela Pētersone, Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta Energoefektivitātes nodaļas vadītāja. Ēkās ir ļoti liels potenciālais energoefektivitātes ietaupījums. Tomēr direktīvā noteiktā mērķa izpildei par ēku renovāciju nepieciešams 2,1 miljards eiro un līdz ar jaunajām direktīvām sagaidāms lielāks birokrātijas un administratīvais slogs.
“EK direktīvu grozījumi ir pamatoti,” atzīmēja enerģētikas eksperts, Valsts prezidenta izveidotās Enerģētikas drošības komisijas loceklis Reinis Āboltiņš. “Nevajag baidīties no direktīvā izvirzīto prasību ieviešanas Latvijā. Ja šodien nerosīsimies, tad ar katru gadu paliksim iepakaļ citiem reģioniem, kuri tikmēr rada energoefektīvākus produktus un pakalpojumus un pēc tam tos eksportē mums,” viņš iedrošināja.
Rīgas Enerģētikas aģentūras Rīgas pilsētas energoapgādes ekspertu konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Dr.sc.ing. Maija Rubīna atzina, ka siltumapgāde ir nozare, kurai Latvijā nekad nav bijusi izstrādāta likumdošana, kas savukārt ir novedis pie problēmām ēku renovācijas jautājumos. Latvijā līdz šim esot renovētas apmēram 1000 daudzdzīvokļu mājas un Rīgā 100 no tām, taču galvenokārt veikta norobežojošo konstrukciju siltumizolēšana, nereti atstājot novārtā mājas inženiersistēmas, ventilāciju u. tml.
RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dr.habil.sc.ing. profesore Dagnija Blumberga minēja piemēru par ziemeļvalstīm, kur visi ik uz soļa domā – vai es esmu zaļš? Latvijā šodien izaicinājums esot tikt galā ar enerģētikas patērētāju, viņa izglītošanu, nodrošinot profesionālu informāciju. Līdz šim veiktie eksperimenti, piemēram, viedo skaitītāju testēšana, ir veiksmīgi pierādījuši efektīvus veidus patēriņa samazināšanai.
Mainīs sadzīves tehnikas marķējumu
Gaidāmas pārmaiņas sadzīves tehnikas energoefektivitātes marķējumā, nomainot pašreizējo A un vairāku “+” kombināciju ar apzīmējumiem: A, B un C. Mērķis ir nodrošināt iedzīvotajiem skaidru, nepārprotamu informāciju iegādes brīdī. Pēc dažu ekspertu viedokļa, līdzšinējā kārtība nosacīti bija vērtējama pat kā patērētāju maldināšana, tādēļ gaida, ka jaunā kārtība ātri tiks apstiprināta un ieviesta praksē.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa neslēpa, ka tirgus uzraudzības pasākumi energomarķējuma jomā līdz šim saņēmuši daudz kritikas, un atzina, ka līdz 2012. gadam nekādi pasākumi šajā jomā nav veikti un arī šobrīd tas esot problemātiski, jo process ir ļoti dārgs. No citu valstu pieredzes viens tests ledusskapim izmaksā ap 20 000 eiro, un, ja to grib aizliegt, tad tests jāveic vēl trīs reizes – kopumā izmaksas būtu ap 80 000 eiro. Tādēļ ES tirgus uzraudzības iestādēm vajadzētu sadarboties un aktivitātes būtu jāapmaksā no ES līdzekļiem, kā tas pašlaik notiek citās jomās – proti, netestēt vienu un to pašu preci dažādās valstīs, bet katrā valstī ko citu. Piemēram, Latvija pašlaik ir iesaistījusies vienā projektā ar uzdevumu notestēt 15 000 riepu.
“Verners DE” veikalu tīkla mazumtirdzniecības vadītājs Aivis Kļaviņš uztraucas, ka saistībā ar pārmaiņām energoefektivitātes marķējumā bažas rada iespējamā negodīgā konkurences prakse tieši maiņas brīdī.
Energoefektivitāti nosaka izpratne
Diskusijā bija dzirdami arī intriģējoši un futūristiski ierosinājumi. Zinātniskās biedrības “FERADO” valdes priekšsēdētājs Dainis Vītols izteica priekšlikumu virzīt standartizēšanai Eiropas Savienībā līdzstrāvas mazjaudas elektroenerģijas lokālo tīklu izveidi. Zemsprieguma līdzstrāvas sistēmu standartizācija būtiski un pozitīvi ietekmētu alternatīvo atjaunojamo resursu elektroenerģijas ražošanas industriju, vienlaikus ievērojami palielinot kopējās elektroapgādes tīklu sistēmas drošību un efektivitāti.
SIA “Ekodoma” valdes locekle Dr.sc.ing. Marika Rošā norādīja, ka energoefektivitātes ietaupījumi ļauj atjaunot dzīvojamās un arī publiskās ēkas, vienlaikus ar siltināšanu risinot strukturālās mājokļu problēmas. Lai atjaunotu dzīvojamo un arī publisko sektoru, nepieciešams piesaistīt privāto sektoru, kas šobrīd tiek darīts – izveidots Latvijas Baltijas energoefektivitātes fonds (LABEEF) fonds, ko finansē Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Energoefektivitātes nodrošināšana ēkās ir piedāvājums, ko ne tikai spējam veikt, bet arī varam eksportēt gan uz citām ES valstīm, gan ārpus ES.
Latvijas Zaļās kustības pārstāve Selīna Vancāne atgādināja, ka Eiropā katrs piektais iedzīvotājs nespēj samaksāt savus enerģētikas pakalpojumu rēķinus un ka Latvijā situācija ir vēl skarbāka.
Visi diskusijas dalībnieki atzina, ka iedzīvotāju informētībai un izpratnei par energoefektivitātes radītajiem ieguvumiem šo svarīgo mērķu sasniegšanā ir izšķiroša loma.
