Tipiski to sieviešu maldi, kuras attiecībās piedzīvo psiholoģisku vardarbību 15
Patrīcija Evansa ir starptautiski atzīta starppersonu komunikācijas speciāliste. Izpētot vairāk nekā trīsdesmit tūkstošus verbālās agresijas gadījumus attiecībās, viņa pamatīgi iedziļinājusies tēmā, sarakstījusi par to grāmatas un vada seminārus.
Portāls psy-practice.com piedāvā ieskatīties grāmatā “Kā tikt galā ar verbālo agresiju attiecībās” (The Verbally Abusive Relationship: How to Recognize it and How to Respond)
Verbālās agresijas sekas ietekmē sievietes intelektuālo sfēru.
Sieviete sāk maldīties priekšstatos par sevi un attiecībām ar agresīvo partneri. Sievietes ne vienmēr spēj skaidri formulēt uzspiestos maldus un kļūdas, taču šīs idejas tik dziļi iesakņojušās viņu apziņā, ka šķiet patiesība, realitāte, nevis tikai priekšstati par realitāti.
1. Sieviete tic, ka, ja labāk pratīs izpaust savas domas un labāk kaut ko paskaidrot, tad viņas vīrs (vai partneris) nedusmosies uz viņu.
2. Sieviete tic, ka viņai ir dažas neizskaidrojamas problēmas ar uztveri, ka viņa visu uztver “ne tā, kā patiešām ir” (viņai pastāvīgi tiek par to atgādināts!)
3. Sieviete tic, ka, ja viņa uzvestos adekvāti, “neiztaisītu no mušas ziloni un neradītu skandālus ne no kā” (viņai to pastāvīgi pārmet!), viņa nejustos aizvainota, un viņai tā nesāpētu.
4. Sieviete tic, ka, tā kā viņa pati cenšas būt patiesa, un rūpēties par vīru (partneri), viņš, stāstot viņai, ka mīl viņu, arī rūpējas par viņu.
5. Sieviete tic, ka vīrs (partneris) ar saviem draugiem un kolēģiem uzvedas tāpat kā ar viņu. Taču viņi nekaitina partneri, nesadusmo un nesūdzas, tātad kaut kas nav kārtībā ar sievieti, nevis partneri.
6. Sieviete tic, ka viņas ciešanas ir kāds pārpratums, kļūda. Viņa nevar saprast, kas ir nepareizi vai trūkst, bet no pastāvīgām apsūdzībām iegūst spēcīgu pārliecību par savu neadekvātumu un nepareizību.
7. Sieviete tic, ka tad, kad viņas vīrs (partneris) viņu bar, apvaino vai apsaukā, viņš ir taisnīgs savā vērtējumā un apsūdzībās.
8. Sieviete tic, ka, tiklīdz vīrs (partneris) sapratīs, kādas sāpes viņai nodara ar savām dusmām vai sarkastiskām piezīmēm, viņš to pārtrauks. Viņa uzskata, ka pati vienkārši nav atradusi veidu, kā viņam izskaidrot, cik sāpīgi tas ir.
9. Sieviete tic, ka tā izturas visi vīrieši, un viņa, atšķirībā no citām sievietēm, kuras saprotas ar saviem vīriem, vēl nav spējusi atrast pieeju savējam.
10. Sieviete tic, ka, neraugoties uz atkārtotiem agresīviem vīra (partnera) uzbrukumiem, viņa kādreiz spēs uzlabot attiecības ar viņu.
Realitāte: Neskatoties uz daudziem sievietes mēģinājumiem aprunāties ar agresoru vīru un atrast “pareizos vārdus un argumentus”, agresija no viņa puses turpinās. Sievietes uztvere un emocionālā sfēra ilgu laiku darbojas normāli, viņas jūtas – sāpes, bailes, izmisums, trauksme utt. – norāda, ka pret viņu tiek praktizēta agresija, bet noteiktā posmā sieviete pārstāj sev uzticēties. Daudzas sievietes cenšas uzlabot attiecības ar agresoru, bet jebkuri mēģinājumi uzlabot attiecības, iemācīties saprast agresoru, kļūt laimīgākiem – noved pie sarežģījumiem.
Jo vairāk sieviete dalās savās cerībās un bailēs ar agresoru, rēķinoties ar sapratni un tuvību, jo vairāk agresors saprot, cik atvērta sieviete ir viņa priekšā, cik neaizsargāta un vāja. Viņš jūtas vēl spēcīgāks par viņu, attieksme kļūst vēl vēsāka, cenšas izrādīt lielāku varu pār viņu.
Jo vairāk upuris dalās savās interesēs un plānos ar agresoru, jo vairāk agresors viņu kritizē vai nosoda.
Tas izsit upuri no garīgā līdzsvara, novērš viņu no šiem plāniem un interesēm un iznīcina viņa paškontroli.
Jo vairāk upuris cenšas atrast kopīgas sarunu tēmas, jo vairāk agresors izvairās no komunicēšanas. Viņš izbauda viņas vēlmi klausīties, vēlmi noķert katru reto vārdu un varu, ko sajūt, tā rīkojoties.
Jo vairāk upuris dzīvē sasniedz, uzskatot, ka arī agresors priecāsies kopā ar viņu, jo vairāk agresors cenšas noniecināt šos centienus un sasniegumus, lai stiprinātu savas pozīcijas un varu.
Jo mazāk upuris tic, ka agresors viņu pieņems un satuvināsies, jo vairāk attālinās un biežāk satiek savus draugus, kuri sniedz nepieciešamo, jo agresors kļūst par naidīgāks un ļaunāks.
Šie paradoksi parāda, kā visi sievietes iekšējās izaugsmes un attiecību uzlabošanas ar vīru – agresoru centieni viņu biedē, satrauc, izraisa sāpes un vilšanos.
Interesanti ir tas, ka tad, kad agresors bar sievieti, viņš parasti savās apsūdzībās viņai precīzi apraksta sevi.
Piemēram:
“Tu visu uztver pārāk nopietni!” (Patiesībā sieviete nepietiekami novērtē savu jūtu un ciešanu dziļumu un bieži vien piever acis uz pret sevi vērsto agresiju)
“Tu pārāk ātri izdari secinājumus!” (Patiesībā sieviete bieži vien neuzdrošinās izdarīt secinājumus vispār)
“Tu visu saskati melnā gaismā!” (Patiesībā sievietes noskaņotas labvēlīgi un ir gatavas visu redzēt agresoram labvēlīgā gaismā)
