Timiāns – labai smaržai un garšai 0
No kurienes timiāns īsti cēlies? Mūžzaļais, daudzgadīgais panātru dzimtas augs nācis no Vidusjūras zemēm. Tā nosaukums cēlies no grieķu vārda thymon, kas tulkojumā nozīmē dūša, drosme. Kāpēc šis garšaugs nodēvēts šādi, varam tikai minēt. Senie ēgiptieši timiānu izmantojuši faraonu iebalzamēšanai.
Grieķi ar to iezieduši ādu pēc peldes vannā. Skoti savulaik dzēruši savvaļas timiāna tēju, lai naktīs nemocītu murgi. Arī mūsdienās timiāna vannas izmanto, lai nomierinātu un spēcinātu novārgušus bērnus un nervozus pieaugušos. Pateicoties ēteriskajām eļļām, ko satur timiāns, to pievieno zobu pastām un skaistumkopšanas līdzekļiem. Tautas medicīnā timiānu izmanto pret sāpēm, sieviešu slimībām, migrēnu, nervu slimībām. Timiāna tēja līdz pret mainīgām, nenoteiktām nervu sāpēm dažādās ķermeņa vietās. Timiāna ekstrakts jālieto, ja ir klepus, jo tas mīkstina un veicina krēpu atdalīšanos. Tas ieteicams arī plaušu slimniekiem. Šo garšaugu var izmantot arī cīņai pret gripu. Katliņā uzvāra ūdeni, pievieno timiāna zariņus, brīdi pavāra un elpo tvaiku. Mūsdienās timiāns citu garšaugu vidū izpelnījies īpašu vērību, jo, izrādās – ja maltīte bagātināta ar timiānu, cilvēka organisms uzturvielas spēj labāk pārstrādāt enerģijā.
Timiāns veicina arī gremošanu, kas ir īpaši svarīgi, baudot treknus ēdienus. Floristi timiānu izmanto galda rotāšanai un pušķiem. Timiāna zariņi labi izskatās, iepīti Adventes vainagā.
No simt timiāna šķirnēm, kas sastopamas pasaulē, visbiežāk izplatīts ir dārza timiāns un citrontimiāns. Abas šķirnes nav grūti atšķirt, atliek vien garšauga lapiņas paberzēt plaukstā. Parastā timiāna aromāts ir ass un nedaudz atgādina krustnagliņas un majorānu. Citrontimiāns, dēvēts arī par franču timiānu, smaržo pēc citrona.
Virtuvē timiānu var izmantot ļoti plaši – zupās, mērcēs, gaļas, tajā skaitā medījuma, zivju, un kartupeļu ēdienos. To pievieno arī marinādēm, dārzeņu un pākšaugu ēdieniem. Citrontimiāns vairāk sader ar zivīm, olu ēdieniem un krējuma mērcēm. Itāļi to pievieno arī picām, tortelini un ravioli pildījumam.
Saglabāt timiānu svaigu vairākas dienas izdosies, ja ieliksiet to trauciņā ar ūdeni vai ledusskapī piepūstā polietilēna maisiņā. Timiānu var arī sasaldēt, iepriekš ieliekot saldēšanai paredzētā maisiņā vai folijā. Pirms lietošanas to neatkausē, lieto sasalušu. Timiānu var arī izkaltēt. Sasien buntītēs un divas trīs nedēļas tur sausā, ēnainā, labi vēdināmā telpā. Pēc tam uzglabā slēgtā traukā. Kaltēts timiāns savas labās garšas īpašības saglabā vismaz piecus mēnešus.
Kastē:
Timiāna raksturīgākā sastāvdaļa, kas tam piešķir patīkamu, stipru aromātu un asu, nedaudz rūgtenu garšu, ir ēteriskā eļļa. Svaigos garšaugos tās saturs ir līdz 3%. Ēteriskās eļļas galvenā sastāvdaļa ir timols (50%). Eļļai piemīt antiseptiskas īpašības, tā sekmē bronhu dziedzeru sekrēciju. Timiāns satur arī rūgtvielas, miecvielas, saponīnus un sveķus.
Gatavojam:
Timiāna tēja. Timiāna zariņu un dažas piparmētru lapiņas vai citronzāli aplej ar verdošu ūdeni. Ļauj ievilkties. Tīra timiāna tēja var būt rūgta.
Ievārījums ar timiānu. 1 kg ābolu nomizo, izņem serdes, sagriež daiviņās. Pievieno 500 g ievārījuma cukura, nepārtraukti maisot vāra, līdz āboli mīksti. Pēc garšas pievieno kaltētu timiānu, maisot vēl brīdi karsē. Lej izkarsētās burkās, aizvāko, glabā vēsumā.
Sēņu virums ar timiānu. Sēnes (baravikas, gailenes) sagriež stienīšos, bekonu, sīpolus, burkānus, dažus kartupeļus un seleriju – kubiņos. Vispirms apcep bekonu, pēc tam pannā pievieno sviesta gabaliņu, sagrieztos sīpolus, burkānus un seleriju. Kad tie apcepušies, ber katlā, pievieno sēnes, vāra aptuveni 20 min. Pievieno kartupeļus, vāra vēl 10 min. Sāli, piparus un timiānu pievieno pēc garšas. Šķīvja vidū liek karoti skāba krējuma.
Ieteikumi: stiprās garšas dēļ timiānu ēdienam pievieno nelielās devās timiāna lapiņas ieteicams pievienot gatavošanas beigās jāpatur prātā, ka kaltētam timiānam ir stiprāka garša nekā svaigam jo smalkāk lapiņas sakapātas, jo garša ir spēcīgāka ja timiāna piebērts par daudz, ēdiens garšos pēc pelējuma timiāns labi sader ar tādiem garšaugiem kā rozmarīns, lauru lapas, muskatrieksts, raudene un salvija.
|
