Latvijas skolēni retāk mācīti izvērtēt internetā rodamo informāciju 2
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas skolēni retāk nekā citās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs atzīst, ka skolā viņiem mācīts izvērtēt internetā rodamo informāciju.
Tā var secināt no jaunākā publicētā starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas “PISA 2018” ziņojuma.
Šoreiz analizēta piecpadsmitgadīgo skolēnu lasītprasme digitālajā vidē: tas nozīmē, ka pētnieki salīdzināja gan to, cik uzmanīgi skolēni lasa tīmeklī rodamo informāciju un vai salīdzina dažādos avotos pausto, gan to, kā viņi reaģē uz elektroniskā pasta vēstulēm, kas piedāvā dalīties ar saviem datiem, lai piedalītos kādā izlozē.
Skolēniem vaicāts arī, cik daudz skolā stāsta par digitālās lasītprasmes nepieciešamību, Latvijā tikai 56,5% skolēnu apgalvoja, ka viņiem skolā mācīts, kā izlemt, vai internetā iegūtā informācija ir ticama, OECD valstīs vidēji šādu skolēnu ir vairāk – 69,3%.
Ķīnieši un igauņi – atkal priekšā
Kā jau ierasts, starptautiskajā skolēnu novērtēšanas salīdzinājumā “PISA” piedalās skolēni no ļoti daudzām valstīm – šoreiz piedalījušies no 80 valstīm vai to teritorijām. Piemēram, Ķīna kā valsts nepiedalās, bet piedalās vairākas lielvalsts provinces.
Tieši ķīnieši arī ir labākie lasītāji šajā pētījumā (555 punkti), seko singapūrieši (549 punkti). No Eiropas valstīm ar 523 punktiem pirmajā vietā ir kaimiņi igauņi.
Latvijas skolēni ar 479 punktiem ir 30. vietā. Visvājākie lasītāji ar attiecīgi 342 un 340 punktiem ir Dominikānā un Filipīnās.
Pētījumā arī salīdzināts, cik vērīgi lasītāji ir skolēni, ja par attiecīgo tēmu jāizlasa tikai viens teksts, un cik, ja teksti ir vairāki. Latvijas skolēniem nedaudz labāk veicies tad, ja par tēmu bija jāizlasa vairāki avoti.
Grib minēt, nevis lasīt
Kā stāsta viens no pētījuma veicējiem Latvijā, Latvijas Universitātes profesors Andris Kangro, tas, ka mūsdienās skolēni pētījuma uzdevumus veic datorā, pētniekiem dod daudz tādas informācijas, kādas agrāk nebija.
Piemēram, ja uzdevums jāpilda, izlasot trīs dažādus avotus, dators ļauj uzzināt, vai skolēns visus avotus izlasa uzreiz vai meklē informāciju pakāpeniski, atbildot uz katru no jautājumiem, vai varbūt izlasa tikai vienu avotu vai pat nevienu, mēģinot uzminēt pareizās atbildes.
Dati liecina, ka digitālās lasītprasmes uzvarētāji ķīnieši 34% gadījumu bija aktīvi papildinformācijas meklētāji, kamēr Latvijā piedāvātos informācijas avotus pilnvērtīgi izmantoja vien 18% pētījuma dalībnieku.
OECD valstīs vidēji aktīvi informāciju meklēja 24% skolēnu.
Cita starpā pētījums parāda, ka tieši ķīnieši ir aktīvākie informācijas kopētāji: gadījumos, kad precīza atbilde uz jautājumu bija rodama tekstā, ķīnieši piecreiz biežāk nekā citi to pārkopēja, nevis rakstīja paši.
Atšķirt viedokli no fakta
“PISA” tīmekļa vietnē publicētie pētījuma uzdevumi liecina, ka jautājumi bija saistīti ar spēju atlasīt nepieciešamo un uzticamāko informāciju no diskusijas internetā, prasmi atšķirt faktu no viedokļa, kā arī noteikt, ar kādu mērķi teksts rakstīts.
Uzdevumi visās dalībvalstīs bija vienādi: bija jāizvērtē, piemēram, kāpēc Lieldienu salās varētu būt mainījusies fauna, cik veselīgs ir piens un kurai informācijai par vistu veselību uzticēties vairāk.
Pētnieki secinājuši, ka Latvijas skolēnu prasmju līmenis novērtēt digitālās informācijas avota ticamību ir nedaudz augstāks nekā vidēji pētījuma dalībvalstīs, toties prasme atšķirt viedokļus no faktiem ir zemāka.
Latvijas skolēnu prasmes analizēt digitālās informācijas ticamību ir nedaudz augstākas nekā vidēji OECD valstīs. Saskaņā ar pētījumu visvairāk informācijas avota uzticamību pārbauda Lielbritānijas un Japānas skolēni.
Gan Latvijā, gan citās OECD valstīs pareizāku stratēģiju, novērtējot digitālās informācijas avota ticamību, izvēlas meitenes un skolēni ar augstāku ģimenes sociālekonomisko stāvokli.
Ko atrod grāmatās?
Pētījums arī rāda, ka skolēni ar labiem sasniegumiem lasīšanā līdzsvaroti izmanto dažādus informācijas avotus – ziņas un citus jaunumus viņi lasa elektroniskos avotos, savukārt grāmatas lasa arī papīra formātā.
Piemēram, Latvijā skolēniem, kuri biežāk lasa grāmatas papīra formātā, ir par 43 punktiem augstāki sasniegumi “PISA” lasīšanas testā nekā skolēniem, kuri gandrīz nelasa grāmatas.
Par 19 punktiem augstāki sasniegumi ir skolēniem, kuri biežāk lasa grāmatas, izmantojot digitālās ierīces, par 20 punktiem lasīšanas sasniegumi ir augstāki tiem, kuri grāmatas vienādi bieži lasa papīra formātā vai digitālās ierīcēs.
Kopumā pat trešdaļa piecpadsmitgadīgo skolēnu visā pasaulē atzinuši, ka nelasa grāmatas vai to dara ļoti reti.
Digitālā medijpratība jāuzlabo
Pētījumu Latvijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevumā veic Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Izglītības pētniecības institūts, mūsu valsts dalību pētījumā finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.
IZM acīmredzot apzinās, ka skolēnu digitālā medijpratība ir jāuzlabo, jo informē, ka bērnu un jauniešu medijpratības veicināšanai Valsts izglītības satura centrs un Latvijas Drošāka interneta centrs izveidojis metodiskos un atbalsta materiālus, kas cita starpā sniedz pedagogiem praktiskus ieteikumus mācību procesa organizēšanai, darba lapas, tiešsaistes testus.
Tīmekļa uzvaras gājiens
* Visvairāk laika internetā pavada Dānijas skolēni, kas tīmeklī ir ap 47 stundām nedēļā, zviedri tam velta ap 46 stundām nedēļā. Trešie aktīvākie tīmekļa lietotāji ar 42 stundām nedēļā ir Čīles skolēni.
* Latvijas skolēni ir 11. vietā ar 36 tīmekļa lietošanas stundām. OECD valstīs 15 gadus vecie skolēni tīmekli lieto vidēji 36 stundas nedēļā. Kopš 2012. gada tīmeklī pavadītais laiks vidēji pieaudzis par 15 stundām nedēļā.
* OECD valstīs 88% skolēnu bija gan tīmekļa pieslēgums mājās, gan dators mācībām; tas ir par 31% vairāk nekā attiecīga 2003. gada pētījumā.
* Tikai pusei vai pat mazāk skolēnu interneta pieslēgums mājās un dators mācībām ir tādās valstīs kā Dominikānas Republika, Indonēzija, Malaizija, Meksika, Maroka, Peru, Filipīnas, Taizeme un Vjetnama.
* Indonēzijas, Meksikas, Marokas un Filipīnu lauku apvidos tīmeklis un dators mājās pieejams pat mazāk nekā 20 procentiem skolēnu.
Dati no “PISA 2018” ziņojuma
