Tīmekļa laikraksts nosauc iespējamos jauno ES sankciju “upurus” 3
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri ceturtdien Briselē gatavojas apspriest iespējamās jaunās sankcijas pret Krieviju, taču jau iepriekš izskanējušas ziņas, ka ES aprobežošoties vienīgi ar “melnā saraksta” papildināšanu, atturoties no jaunu ekonomisko sankciju izsludināšanas.
Tīmekļa laikraksts “EUobserver” ar diplomātu un Kremļa politikas ekspertu palīdzību noskaidrojis 28 iespējamos kandidātus iekļaušanai “melnajā sarakstā”, kuriem varētu tikt piemēroti ceļošanas ierobežojumi un tiem piederošo īpašumu aresti.
Starp iespējamiem diplomātu un ekspertu minētajiem “melnā saraksta” kandidātiem ir:
– Krievijas vicepremjers Igors Šuvalovs;
– aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu;
– ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Krasins;
– prezidenta Vladimira Putina administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs;
– sakaru un masu mediju ministrs Nikolajs Ņikiforovs;
– Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina;
– ārlietu ministrijas īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Konstantīns Dolgovs;
– izmeklēšanas komitejas vadītājs Aleksandrs Bastrikins;
– prokurors Vladimirs Markins, kas atbildīgs par sagūstītās ukraiņu lidotājas Natālijas Savčenko lietu;
– Valsts domes ārlietu komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs;
– Valsts domes pretkorupcijas komitejas priekšsēdētāja Irina Jarovaja;
– Valsts domes deputāts Romāns Hudjakovs, kas pārstāv Vladimira Žirinovska vadītās Liberāldemokrātiskās partijas Piedņestras filiāli;
– Valsts domes deputāts Francs Klincevičs, kas pārstāv valdošo partiju “Vienotā Krievija” un aicinājis Maskavu sākt oficiāli apbruņot Ukrainas austrumos esošās teroristu bandas;
– Krievijas Federālā drošības dienesta Krimas nodaļas vadītājs Viktors Palagins;
– enerģētikas giganta “Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers;
– naftas uzņēmuma “Rosneft” vadītājs Igors Šečins;
– Krievijas dzelzceļa uzņēmuma vadītājs Vladimirs Jakuņins, kas vienlaikus koordinē attiecības ar prokrieviskajām partijām Eiropā;
– senators un tā dēvētais Putina oligarhs Suleimans Kerimovs;
– bruņojuma ražotāja “Degtiariov” vadītājs Igors Kesajevs;
– investīciju magnāts Oļegs Boiko;
– Krievijas ekspropriētā Krimas uzņēmuma “ChornomorNaftoGaz” vadītājs Sergejs Beims;
– valstij piederošās raidorganizācijas RT galvenā redaktore Margarita Simonjana;
– bēdīgu slavu iemantojušais aktieris Mihails Porenčekovs, kas pozējis brīdī, kad šāvis uz ukraiņu karavīru pozīcijām;
– tā dēvētais filozofs un viens no krievu neofašisma ideologiem Aleksandrs Dugins;
– kinorežisors Ņikita Mihalkovs, kas kļuvis par Putina režīma aktīvu propagandistu;
– Svētā Vasīlija fonda vadītājs Zurabs Čačvadze, kas finansē prokrievisko teroristu pašpasludināto Doņeckas “tautas republiku”;
– tā paša fonda izpildditektors Aleksandrs Grišuņins;
– Krievu Donbasa līdzpilsoņu fonda vadītājs Aleksandrs Ferberts.
Līdz šim ES “melnajā sarakstā”, kas tapis, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, jau iekļautas 132 fiziskās personas un 28 organizācijas.
