Iespēja piemānīt velnu 1
Gadu simteņiem cilvēki nesatricināmi ticējuši tam, ka tilta uzbūvēšana nav iespējama bez augstāko spēku iesaistīšanas, tāpēc pastāv daudz ar tiltiem saistītu māņticību.
Piemēram, Spānijā cilvēki senāk ticēja, ka pirmo pāri jaunam tiltam pārgājušo dzīvo radījumu sev līdzi aizstiepj velns, tāpēc parasti laida pāriet kaķi. Bet Vācijā kāds garīdznieks esot izslēgts no baznīcas par to, ka viņa uzbūvētais tilts bijis… pārāk labs: proti, kristieši pat nespēja pieļaut domu, ka kaut ko tādu pats saviem spēkiem varētu paveikt “normāls cilvēks”…
Ar tiltiem saistīto leģendu patiešām ir daudz, un vairākumā gadījumu tos vai nu bija būvējis pats velns, vai arī katrā ziņā kādam palīdzējis – ar nosacījumu, ka viņam kā balvu atdos pirmo dzīvo būtni, kurai būs lemts pāriet pāri pabeigtajai būvei. Turklāt jāsaprot, ka nelabais spēks ar to domājis cilvēcisku būtni, ne jau, piemēram, kaķi, jo tam bija svarīgi iemantot attiecīgo dvēseli. Tiesa, pārsvarā vēstīts, ka cilvēkiem gandrīz vienmēr esot izdevies piemānīt velnu, kā pirmo dzīvo būtni pāri uzbūvētajam tiltam sūtot kādu dzīvnieku vai putnu.
Piemēram, kādā vācu leģendā vēstīts par to, kā Zaksenhauzenes tilta būvētājs Frankfurtē nebija paspējis visus darbus izpildīt līdz noteiktajam laikam, tāpēc bija spiests vērsties pēc palīdzības pie velna. Viņi vienojušies par norēķinu, un, kā parasti, tai bija jābūt pirmajai pāri uzbūvētajam tiltam pāri pārgājušajai dzīvai būtnei. Ar to, protams, bija domāts cilvēks, taču būvnieks pamanījies pārlaist pāri būvei gaili un piemānīt velnu.
Ļoti līdzīga ir leģenda par Sātana tiltu, kas atrodas netālu no Itālijas pilsētas Borgo a Mocano. Šajā gadījumā pilsētnieki sastapušies ar šķietami neatrisināmu uzdevumu – ikreiz, kad viņi mēģinājuši uzbūvēt pāri upei tiltu, tas sabrucis jau būvniecības stadijā. Pēc kārtējās neveiksmes gados vecākie apkaimes iemītnieki atcerējušies, ka savulaik jauna meitene vārdā Madalēna tieši šajā vietā spējusi glābt savu dvēseli no nonākšanas velna rīcībā. Tādējādi ļaudis sāka prātot, ka tumsas valdnieks, allaž sagāžot jau sakrautos ķieģeļus, vienkārši atriebjas par savulaik ciesto neveiksmi.
Un tad ļaudis izšķīrušies par darījuma noslēgšanu ar velnu: ja tas tomēr ļaus uzbūvēt tik ļoti nepieciešamo tiltu un turpmāk vēl arī aizsargās to, tas varēs savākt pirmās pāri šim jaunuzbūvētajam tiltam pārgājušās dzīvās būtnes dvēseli. Tādā veidā esot izdevies sekmīgi uzbūvēt tiltu, un pienākusi arī diena, kad jānorēķinās. Taču ļaudis spējuši izgrozīties no sarežģītā stāvokļa, it kā sarunātā cilvēka vietā sūtot pāri tiltam suni. Pēc tā velns padevies un vairs neesot mēģinājis atriebties. Kopš tā brīža pagājis tūkstotis gadu, bet senais Sātana tilts joprojām droši kalpo cilvēkiem, paliekot stingrs un izturīgs gluži kā klints.
