Evija Veide: „Katra nākamā diena stāsta par ārprātu, kurā ierauta Ukraina” 0
Evija Veide, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Kopš 24. februāra vairs nekas nav tā, kā bija. Paradoksāli, ka šī diena mūsu izdevniecības kolektīvam bija plānota kā atgriešanās sava veida “normālībā”. Par spīti pandēmijas viļņiem, apmeklējot Lietuvas grāmatu izstādi. Kopš tā rīta šķiet, ka varētu taču beidzot pienākt brīdis, kad mēs no šī murga mostos, taču – nē. Katra nākamā diena stāsta par ārprātu, kurā ierauta Ukraina, par bailēm, ko tas sēj citās valstīs, Baltiju ieskaitot.
Latvijas izdevniecības pauž atbalstu Ukrainai gan sociālajos tīklos, gan izdevēju, autoru, mākslinieku, poligrāfiķu kopīgajā piketā pie Krievijas vēstniecības Rīgā, gan iesaistot nozares starptautiskās organizācijas Ukrainas atbalstā un Krievijas grāmatniecības aktivitāšu ierobežošanā. Par laimi – Rietumi kļuvuši dzirdīgi un vienprātīgi nosoda Krievijas agresiju.
Viena no pirmajām atbildēm bija no Frankfurtes grāmatu gadatirgus, kas aptur sadarbību ar “Read Russia” (vienojošais zīmols Krievijas grāmatniecības dalībai starptautiskos tirgos). Frankfurtes grāmatu gadatirgus direktors Jirgens Boss uzsvēris, ka Ukrainas grāmatu izdevēji var rēķināties ar pilnīgu atbalstu.
Arī Boloņas bērnu grāmatu izstādes organizētāji norādījuši, ka pārtraukta sadarbība ar Krieviju un šogad tiks atrādītas ukraiņu bērnu grāmatas un ilustrācijas arī tad, ja Ukrainas izdevējiem nebūs iespējas būt klāt pašā izstādē. Londonas grāmatu gadatirgus organizatoru atbilde ir laipojošāka – vienlaikus nosodot militāro agresiju, bet norādot, ka Krievijas stenda izstādē nebūs “pēc savstarpējas vienošanās”.
Jā, šobrīd visa Krievijas grāmatniecība ir samesta vienā grozā, taču ir jāsaprot, ka kopš karadarbības sākuma ir pagājušas vien dienas. Protams, ka ne visa inteliģence un ne visi grāmatizdevēji, autori, ilustratori un citas radošās personības ir esošās varas atbalstītāji, bet… Pagaidām vienīgais izlīdzinājums, ko varu iedomāties, neizņemt no sava sortimenta tulkotās grāmatas, kas tapušas, lai zinātniski vai literāri skaidrotu Krievijas vēstures notikumus.
Arī tad, ja to autori ir no Krievijas, jo tā ir mūsu izvēle – tulkot un izdot. Mūsu mērauklās jau nekas nav mainījies. Ilūziju, kas varbūt valdīja valstīs, kurām nav ar Krieviju kopīgas pagātnes, mums nav bijis, tādēļ varu teikt, ka šie izdevumi nes to skaidrās apziņas devu, kas nepieciešama, lai nenoslīktu melos. Protams, labi atceros nepatīkamo sajūtu Krievijas stendā Boloņā, šķirstot it kā nevainīgas bilžu grāmatas, kurās visuvarenās valsts un tās varonīgo aizstāvju tēma bija iekausēta tik vienpusīgi un neatšķetināmi, ka šķita – esmu atgriezusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos…
Izredzētības apziņas kultivēšana, balstīšanās neapstrīdami atlasītos sasniegumos, mērķim atbilstoša faktu un dokumentu atlase, pasaules konteksta un fona klusinājums, tas kopā radīja to pašu melu un patiesības kokteili, kas kādreiz tika saukts par padomju ideoloģiju. Un tādēļ laikam nav jābrīnās, ka daļa Krievijas sabiedrības turpina iet vieglāko ceļu, ļaujot saviem bērniem un mazbērniem ticēt atbrīvotājiem un aizstāvjiem, kuri vienmēr būs sardzē pret ļauno pasauli. Tādas grāmatas nekad tulkot neesam izvēlējušies, un no visas sirds ceru, ka mūsu bērniem tās nekad nebūs jāierauga.
Tāpēc mēs turpinām darīt katrs savu darbu, cenšoties ieraudzīt un nenokavēt mirkli, kad varam atbalstīt ukraiņus viņu šodienā. Ukraiņu bērnu literatūra nokļuvusi arī pie latviešu bērniem. Mūsu izdevniecības gandarījums – “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2021” kolekcijā iekļauta ukraiņu rakstnieces Halinas Vdovičenko un ilustratores Natalkas Haidas grāmata bērniem “36,6 kaķi” (Māra Salēja tulkojums no ukraiņu valodas).
Tuvojas šīs pilnīgi objektīvās žūrijas vērtējuma brīdis, un ceram, ka varēsim sūtīt saviem ukraiņu kolēģiem labas ziņas. Laba grāmata ceļo no valodas uz valodu, no valsts uz valsti, nesot līdzi savu nacionālo kodolu. Var piekrist Boloņas bērnu grāmatu gadatirgus atbalsta vēstulē teiktajam – “grāmatas veido tiltus”, un tie pašlaik ir nenovērtējami svarīgi.
