Cik droši ir apmeklēt izstādes Ķīpsalā? Saruna ar “BT1” valdes priekšsēdētāju Viesturu Tīli 0
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību “BT1” pandēmijas radītā avārijas apstāšanās pārsteidza izstādes “Māja” atvēršanas pirmajā dienā: divas pilnas Ķīpsalas halles un āra ekspozīcija pārtrauca uzņemt apmeklētājus un pārgāja uz 91 dienu ilgu dīkstāvi.
Kā izdevās panākt, ka pēc vairākiem mēnešiem izstāde tomēr tiek turpināta un kādas ir pašreizējās biznesa izstāžu perspektīvas, vēlējāmies noskaidrot, uz sarunu aicinot “BT1” valdes priekšsēdētāju Viesturu Tīli.
Kā atceraties brīdi, kad valdība izsludināja valstī ārkārtējo stāvokli Covid pandēmijas dēļ?
Jau izstādes “Māja I 2020” atklāšanas dienas rītā mediji ziņoja, ka Covid-19 pasaulē ir sasniedzis pandēmijas apmērus un klīda runas, ka Latvijas valdība var pieņemt kardinālus lēmumus.
Pēcpusdienā tiešām tika izsludināts ārkārtas stāvoklis valstī, un izstādi nācās apturēt. Lai gan rezultāts bija nojaušams, nenoliegšu, tas tomēr bija trieciens. Tobrīd bija ātri jāreaģē un jāpieņem lēmums.
Lai dotu iespēju uzņēmumiem realizēt savus iecerētos mērķus, mēs nolēmām izstādi neatcelt, bet gan “iesaldēt”. Tā “Māja I 2020” izvērtās par garāko izstādi – kopā ar montāžu un demontāžu 112 dienas.
Kas notika nākamajās dienās?
Cīnījāmies par iespēju darbu turpināt. Skaidrojām, ka Izstāžu centra Ķīpsalā kapacitāte un infrastruktūra ļauj nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos drošības pasākumus.
Tirdzniecības centri un būvmateriālu veikali taču strādāja. Mēs vēlējāmies pierādīt, ka spējam darboties ne sliktāk. Turklāt mūsu izstāžu hallēs ir pietiekami plašas telpas, lai būtu iespēja nodrošināt nepieciešamo distancēšanos.
Intensīvi strādājām un sadarbojāmies ar SPKC, Ekonomikas ministriju, Veselības ministriju, LDDK, LIAA un LTRK, lai tiktu izstrādāts speciāls regulējums uzņēmējdarbības attīstības izstāžu drošības prasībām un tās atkal varētu notikt.
Kā izdevās vienoties ar izstādes dalībniekiem par projekta iesaldēšanu uz tik ilgu laiku?
Lielākā daļa klientu izrādīja sapratni. Kad “Māja” pēc pārtraukuma tika no jauna atvērta, tikai aptuveni 10% dalībnieku bija pieņēmuši lēmumu neturpināt savu dalību izstādē.
Visu dīkstāves periodu izstāžu hallē atradās gan uzstādītie klientu stendi, gan preces un materiāli. Tas viss tika apsargāts. Protams, mēs nodrošinājām, ka dalībnieks apsarga pavadībā varēja apmeklēt savu ekspozīciju arī dīkstāves laikā.
Turklāt būvniecība valstī taču neapstājās arī pandēmijas laikā, un daži uzņēmumi piedzīvoja tik lielu pieprasījumu, ka šajā pārtraukumā – līdz izstādi varēja atsākt – bija pārdevuši visu izstādē eksponēto.
Kāds ir “Mājas” sniegums šogad, salīdzinot šīs izstādes rezultātus ar citiem gadiem?
Kopējais izstādes apmeklējums samazinājās par aptuveni 40%, tomēr klienti lielākoties bija apmierināti, jo bija augusi apmeklējuma kvalitāte: uz izstādi bija atnākuši galvenokārt tie, kam tas patiešām bija nepieciešams.
Kādi ir drošības pasākumi, kurus jūs kā izstādes organizētāji pašlaik varat nodrošināt?
Lai nodrošinātu apmeklētāju drošu pārvietošanos, ievērojot sociālās distancēšanās un epidemioloģiskās drošības prasības, izstādēs veicam cilvēku skaita un plūsmas kontroli.
Esam nodalījuši atsevišķas apmeklētāju ieejas un izejas, starp stendu rindām izstādēs nodrošinām vismaz 3 metrus platas ejas.
Visiem Izstāžu centrā – gan dalībniekiem, gan apmeklētājiem – ir jāskenē dalībnieku kartes, ielūgumumi vai biļetes, tādējādi mēs uzraugām esošo cilvēku skaitu Izstāžu centrā.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka izstāžu norises vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra.
Šobrīd mēs Izstāžu centrā Ķīpsalā vienlaikus drīkstam uzņemt 5500 cilvēku. Te gan jāteic, ka mūsu telpas ir tik plašas, ka arī pie laba apmeklējuma cilvēku skaits vienlaikus nesasniedz noteikto limitu, jo izstādes noris vairākas dienas un notiek nepārtraukta apmeklētāju maiņa.
Līdz ar to mēs savas jaudas varam izmantot droši. Turklāt izstāžu hallēs ir laba ventilācija, kas nodrošina regulāru svaiga gaisa pieplūdi.
Cilvēkiem tomēr ir raksturīgi pulcēties lielākos baros, piemēram, pie stendiem, kas izraisījuši īpašu interesi. Ko darāt, lai novērstu šādas situācijas?
Aicinājumi nedrūzmēties un ievērot distancēšanos tiek regulāri pārraidīti Izstāžu centra iekšējā apskaņošanas sistēmā. Situāciju hallē regulāri uzrauga mūsu darbinieki, kuri, ja ir nepieciešamība, mudina apmeklētājus ievērot distanci.
Visiem darbiniekiem esam sarūpējuši kvalitatīvus sejas vizierus, turklāt pēc iepriekšēja pasūtījuma tos varam nodrošināt arī klientiem.
Kādas izstādes līdz ar pandēmijas radīto dīkstāvi “BT1” nācās pārcelt uz nākamo periodu?
Tieši marts un aprīlis, kad bija ārkārtējā situācija valstī, ir izstāžu biznesa visaktīvākais periods gadā. Uz nākamā gada martu nācās pārcelt atpūtas un vaļasprieku izstādi “Outdoor Riga”, jo, kad makšķernieku un mednieku sezona jau rit pilnā sparā, ir par vēlu piedāvāt jaunumus makšķerēšanas sortimentā vai, piemēram, laivas.
Šosezon nenotika izstāde “Bērnu pasaule”, kuras apmeklētāju vidū ir ievērojams skaits sieviešu gaidībās un daudzas māmiņas nāk kopā ar maziem bērniem. Mājdzīvnieku izstādes pārcēlām jau divas reizes un tagad plānojam, ka “Pet Expo” norisināsies novembrī. Savukārt izstādes “Auto 2020” mazākā formātā notiks septembra beigās.
Vai pretendējāt arī uz dīkstāves pabalstu?
Jā. Vienmēr esam kārtīgi maksājuši nodokļus, tāpēc 95% darbinieku saņēma maksimālo dīkstāves pabalsta summu. Dīkstāves pabalsti palīdzēja nodrošināt vismaz pamata iztikšanu visiem mūsu darbiniekiem.
Protams, žēl, ka daļai darbinieku šie dīkstāves pabalsti bija divas reizes zemāki nekā ierastā alga, tomēr mēs nevienu neatlaidām. Un es noteikti nepiekrītu pozīcijai, ka dīkstāves pabalsti pienākas visiem – arī nodokļu nemaksātājiem.
Jau pašlaik esat paziņojuši, ka tradicionāli rudenī rīkotā pārtikas izstāde “Riga Food” notiks arī šogad. Ar ko tā atšķirsies no ikdienas režīmā notiekošas izstādes? Vai būs, piemēram, iespēja organizēt tradicionālās degustācijas?
Šogad “Riga Food” būs nedaudz kompaktāka, tomēr, kā ierasts, ieskicēs pārtikas industrijas aktualitātes. Kā parasti, būs tehnoloģiju demonstrācijas, jaunumu prezentācijas, kā arī meistarklases.
Pirmo reizi “Riga Food” būs Japānas nacionālais kopstends. Tomēr kopumā nacionālo kopstendu šogad būs mazāk un uzņēmumi vairāk startēs individuāli.
Starp citu, ir vairāki Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi, kas parasti startēja lielajās ārvalstu pārtikas izstādēs, bet šogad piedalās “Riga Food”.
Izstādes dalībniekiem, kas būs ieradušies no valstīm ar augstu Covid saslimšanas risku, pirms izbraukšanas no mītnes zemes un pēc tam ierodoties Latvijā, obligāti jāveic analīzes.
Tikai tad, ja Covid-19 tests būs negatīvs, viņi varēs strādāt Izstāžu centrā. Tikai tad, ja tests būs negatīvs, viņi varēs ierasties izstāžu hallē un piedalīties stenda iekārtošanas darbos.
Un pat ar negatīvu testu izstādes dalībniekiem no “sarkanajām valstīm” obligāti būs jānēsā sejas vizieri. Degustācijas “Riga Food” ietvaros noteikti organizēsim.
To var izdarīt arī, ievērojot drošības prasības. Ēdienu letēm jābūt aprīkotām ar caurspīdīgām aizsargbarjerām, savukārt degustējamo katram apmeklētājam pasniegs stenda darbinieks atsevišķā traukā vai iepakojumā.
Kādu jūs prognozējat sava uzņēmuma nākotni, darbojoties izstāžu biznesā pašreizējos apstākļos?
Jau pašlaik ir skaidrs, ka gadu noslēgsim ar vismaz 50% apgrozījuma kritumu. Līdz ar to noteikti pretendēsim uz Eiropas grantu līdzekļiem, kas paredzēti Covid seku likvidēšanai.
Būtu tikai godīgi, ja uzņēmumam, kuram ārkārtējās situācijas laikā bija aizliegta uzņēmējdarbība, grantu veidā tiktu segta arī vismaz daļa zaudējumu. Bez tiem mūsu uzņēmuma izdzīvošana var būt apdraudēta.
Nesaņemot valsts atbalstu, Latvija var zaudēt starptautiskās izstādes un to sniegtās iespējas ekonomikas attīstībai, kuru realizēšanā jau 25 gadu garumā ieguldījām tikai nacionālo privāto kapitālu, neko līdz šim valstij nelūdzot!
