Tikt galā ar stresu – bez tabletēm 5
Diez vai kādam vairs būtu noslēpums, ka ātrās uzkodas, dažādi miltu izstrādājumi veselībai ir kaitīgi. Vēlams vairāk pievērst uzmanību sabalansētam uzturam. Svarīgi izvairīties no ēdiena, kas apgādā organismu tikai kvantitatīvi, nevis kvalitatīvi.
Ēdiet veselīgo!
Veselīgs uzturs nav lēts prieks, taču tas tomēr novērsīs daudzas kaites, ko ierosina stress. Vēlams ēdienkartē iekļaut kvalitatīvu uzturu – augļus, ogas (jebkuras, jo tās satur antioksidantus, kas ne tikai aizsargā ādu no brīvajiem radikāļiem, bet apgādā organismu ar vitamīniem un mikroelementiem), dārzeņus (piemēram, sparģeļi – satur daudzas minerālvielas), pilngraudu produktus, pākšaugus un liesu gaļu (liellopu, vistas, tītara), medu u. c. Uztura speciālisti stresa mazināšanai iesaka lietot arī brūnos rīsus – tie veicinot labo izjūtu hormonu cirkulāciju organismā. Vērtīgas ir treknās zivis. Pateicoties omega–3 taukskābēm, tās esot labas ne tikai ādai, bet arī palīdzot cīnīties pret depresiju un dusmu lēkmēm. Ja dzīvē nav emocionāli viegls laiks, aizstājiet gaļu ar zivi. Piemēram, lasis kopā ar zaļajiem salātiem + apelsīniem garšo lieliski, turklāt būsiet paēduši, nevis pārēdušies.
Nereti stresa situācijā cilvēkam zūd ēstgriba un viņš vispār neuzņem vajadzīgos vitamīnus. Speciālisti uzsver, ka palīdzēt pārvarēt stresa situācijas var arī ar multivitamīnu lietošanu. B grupas vitamīni uzlabo nervu sistēmas darbību, palīdz tikt galā ar uzbudinājumu un baiļu izjūtu, stabilizē garastāvokļa maiņu. B grupas vitamīnus dabiskā formā var uzņemt, ēdot klijas, raugu, pākšaugus, dzerot pienu. Piemēram, ājurvēdas uztura speciāliste Guna Selecka iesaka lietot lauku pienu:
– Vislabākais ir svaigs, nupat slaukts piens, ko devusi gotiņa, kas barojusies zaļās ganībās un elpojusi dzirdu lauku gaisu. Ājurvedā tieši treknums ir vērtība: tauki pabaro smadzenes, noņem nervu sasprindzinājumu, veicina viedumu. Pirms miega, lai atslābinātos, var izdzert uzkarsētu pienu ar garšvielām – safrānu, ingveru, kanēli, muskatriekstu, kardamonu, kurkumu (katru atsevišķi vai pa šķipsniņai no katra). Garšvielas palīdz organismam pārstrādāt pienu un uzsūkt vajadzīgās uzturvielas.
Garastāvokļa maiņu stabilizē arī rieksti, zivis, dārzeņi (piemēram, avokado – vērtīgs organisma funkciju regulējošu minerālvielu avots), augļi u. c. Svarīgi, lai organisms stresa situācijā uzņemtu daudz antioksidantu, to lomu pilda A, E, C vitamīns.
Vislabāk B vitamīna trūkumu kompensē auzu pārslas. Izvēlieties augļus, kas būtiski nepalielinās cukura līmeni. Vislabāk – žāvētas aprikozes.
Papildu kalcija deva (no 1000 līdz 3000 mg ik dienas, atkarībā no vecuma) nomāks stresa izstrādāto hormonu daudzumu. Ja ir paaugstināta trauksmes sajūta, vienmēr tiek konstatēts selēna trūkums. To lieliski var kompensēt ar Brazīlijas riekstiem. Mandeles – labi veicina vielmaiņu. Zemenes būtu īstās ogas, kas stresa laikā atjauno novājināto imūnsistēmu. Bet vitamīniem visbagātākās tās ir tikai vasarā! Ziemā – kivi. Der ielāgot! Pat vislielākais stress nav iemesls, lai pārēstos vai “bēdas slīcinātu alkoholā”. Lai izvairītos no stresa izliktajām lamatām, der atcerēties sen zināmas gudrības. Neēdiet steigā! Pirms ķeraties pie lielās karotes un stāvot leksējat pusdienas tieši no pannas vai katliņa, paņemiet visskaistāko šķīvi un pat ceptos kartupeļus izdekorējiet ar pētersīļa lapiņu, tomāta vai skāba gurķīša ripiņu. Ja nu ļoti gribas saldumu, tad lietojiet medu vai melno šokolādi (mazā devā). Pusdienojot izslēdziet televizoru (arī radio) un nelasiet ne laikrakstu, ne grāmatu! Klusums palīdzēs nomierināties un koncentrēties ēšanai. Stresa stāvoklī nesteidzieties uz tuvāko kafejnīcu pēc kokteilīša vai kūkas gabaliņa. Desmit minūtes ilga pastaiga būs pirmā palīdzība.
