Foto – Shutterstock.com

Tikšanās, pirms kuras dreb ceļi un sirds. Otrās puses radi 0

Kad pāra attiecības jau kļuvušas diezgan nopietnas, ir pienācis brīdis spert nākamo soli – iepazīties ar partnera vecākiem un pārējiem ģimenes locekļiem. Šādā tikšanās reizē, iespējams, ir satraukušies gan jaunieši, gan viņu radītāji, jo ir tik daudz nezināmā.

Reklāma
Reklāma

Pirmā reize – pēc izjūtām

7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Pirmajos iepazīšanās mēnešos pārim pietiek vienam ar otra sabiedrību, jo ir taču rozā briļļu laiks. Viņi tiekas ar draugiem, saviem vienaudžiem, taču nesteidz partneri iepazīstināt ar vecākiem, jo attiecību sākumā vēl nejūtas pietiekami stabili savā partnerībā, nav īsti pārliecības, vai paliks kopā vai ne. Iespējams, ir arī bažas, kā radi vērtēs viņu izvēli, vai necentīsies pamācīt, kā pareizi jādzīvo, tāpēc uzskata, ka nav vērts sasteigt iepazīšanos ar tuviniekiem.

“Pārim prioritāras ir viņu attiecības, bet jebkuras citas – sekundāras. Tāpēc, lemjot par iepazīstināšanu ar vecākiem, viņiem jāpaļaujas uz savām izjūtām: vai vēlamies satikties ar partnera vecākiem un kad vēlamies sākt uzturēt kontaktu. Ja abiem izjūtas sakrīt, var sākt veidot attiecības ar partnera vecākiem, vecmāmiņām un citiem radiem,” skaidro Medicīnas sabiedrības ARS ārsts psihoterapeits, psihosomatikas speciālists Jānis Vītiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņš uzsver, ka ikvienas attiecības ir unikālas, tāpēc var attīstīties pēc sava scenārija. “Neviens nav reglamentējis, kad partneris jāiepazīstina ar saviem vecākiem. Tas var notikt jau pāra pirmajā tikšanās reizē, kad puisis, pavadot meiteni uz mājām, satiek viņas māti un tēvu.”

Ja ģimenē bērna un vecāku attiecības bijušas veselīgas, jaunais cilvēks par savu partneri spēj droši runāt gan ar vecākiem, gan vecvecākiem un arī atrādīt otru pusi, nepastāvot bailēm, ka viņa izvēle tiks noniecināta vai, gluži pretēji, kaut kādā veidā idealizēta, piemēram, vecāki šo puisi/meiteni uztvers kā savu bērnu, novērtēs kā labu apgādnieku ne tikai viņu atvasei, bet arī sev. “Veselīgā ģimenē ir pašsaprotami, ka brīdī, kad bērns iesoļo pubertātē, vecāku iespējas viņu kontrolēt ir ļoti ierobežotas. Tās samazinās vai pat zūd pavisam. Tāpēc vecākiem jāatrod veids, kā šīs attiecības saglabāt, un tas ir iespējams, pieņemot bērna izvēli.”

Psihoterapeits norāda, ka vecākiem un arī vecvecākiem jāmēģina izvairīties no bērna izvēlētās otras puses pārmērīgas kritikas un arī idealizācijas. “Šajā situācijā ļoti būtiski, cik lielā mērā vecāki jūtas pārliecināti, ka tas, ko viņi savā bērnā ielikuši, ieaudzinājuši ar savu piemēru, atvasei kalpos kā droša iekšēja struktūra, pēc kuras šķirot, kurš puisis vai meitene viņam ir vai nav piemērots.”

Protams, gandrīz nekad neizdosies izvairīties no kaut kādām vecāku gaidām attiecībā pret bērna partneri, brīdina psihoterapeits, jo ir grūti ignorēt savas izjūtas un būt tikai mierīgiem vērotājiem. “Partnerim, redzot šīs gaidas, vajadzētu būt pietiekami stipram un nepārdzīvot, ja otra vecāki jūtas savā ziņā vīlušies. Jāatceras, ka gan viņš, gan vecāki ir personības ar saviem uzskatiem un pieņēmumiem, tāpēc šīs gaidas var nesakrist.”

Pārim svarīgi ievērot – ja partneris vecākiem nav iepaticies, tas nenozīmē, ka līdz ar to beidzas pašu attiecības. Vēlme būt kopā ar partneri ir primāra.

Kur labāk satikties un kā izturēties

Parasti šī tikšanās notiek pie vecākiem mājās, taču nebūtu slikti satikties kādā neitrālā teritorijā, piemēram, ģimenes svētku laikā vai doties kopīgā izbraucienā pie dabas, lai visa uzmanība nebūtu pievērsta jaunienācējam. Taču, tiekoties partnera vecāku mājās, vienlaikus varētu iegūt informāciju par mājas gaisotni, par vecāku gaumi un interesēm. “Jaunienācējam ģimenē nav jājūtas kā pratināšanā. Vecāki var pajautāt, ar ko viņš nodarbojas, kādi ir viņa vaļasprieki, pārrunāt neitrālas tēmas, piemēram, apspriest ceļojumu iespaidus, taču noteikti jāizvairās no jebkādas detalizētas izprašņāšanas, salīdzināšanas un kritiska vērtējuma,” brīdina psihoterapeits.

Reklāma
Reklāma

Ja šī pirmā tikšanās nav bijusi veiksmīga, vecāki nenogurdami iztaujājuši bērna partneri vai pat bijuši netaktiski, dēls/meita turpmāk varētu izvairīties no savas otras puses vešanas uz vecāku mājām. “Pret jaunienācēju ģimenē jāizturas nevis kā pret bērniņu, bet kā pret pieaugušu jaunieti, kurš veido savu ģimeni. Būtu ideāli, ja vecāki atcerētos, kā jaunībā paši jutušies tādā situācijā, un censtos izvairīties no rīcības, ko savulaik bija nepatīkami izbaudīt uz savas ādas.”

Ja arī jaunienācējs ģimenē vecākiem nav bijis īsti pa prātam, vajadzētu ņemt vērā, ka viņam tie nav jāmīl, taču jāciena gan, jo ir mīļotā cilvēka vecāki.

Viena daļa vecāku gribētu pēc iespējas biežāk tikties ar jauno pāri: kopā braukt ceļojumos, pie radiem, rīkot saietus, taču diezin vai tā notiks. “Protams, ir ļoti jauki, ja Ziemassvētkos vai mammas un tēta dzimšanas dienā bērns ar savu partneri ierodas ciemos pie vecākiem. Tomēr viņš var izvēlēties svētkus svinēt atsevišķi no vecākiem, savā ģimenē. Mātei ar tēvu tas ir jāpieņem, jo – nav jau izvēles. Ne tikai jāpieņem, bet jābūt priecīgiem, ka pieaugušais dēls/meita veido privāto dzīvi pēc saviem priekšstatiem. Šādi izturoties, vecāki sevi pasargās no vilšanās.”

Kuros gadījumos jauniešiem vecāku sabiedrība šķiet interesanta? Kad bērni pie viņiem brauc ciemos labprāt, nevis sakostiem zobiem, pienākuma pēc? “Jaunieši izjutīs vilkmi satikt tādus vecākus, kuri mīl viens otru un ciena. Viņi jauniešiem būs lielisks piemērs, kā veidot harmoniskas partnerattiecības, un vienlaikus oāze, jo šādu cilvēku sabiedrībā ir patīkami uzturēties. Jā, un vēl vecāku mājās jaunajiem jājūtas gaidītiem un mīlētiem.”

Tomēr jāievēro arī zināma robeža. Vecāki nedrīkst jauniešus uztvert kā draugu ģimeni, bet gan kā viņu bērna ģimeni, ar kuru patīkami satikties un veidot labas un noturīgas attiecības.

Vai radošanās ir atavisms?

Šķiet, mūsdienās cilvēki neizjūt īpašu vajadzību uzturēt saikni ar radu saimi – attālām tantēm un tēvočiem, trešās pakāpes māsīcām un brālēniem. Vai šāda tikšanās plašā radu lokā jau nav kļuvis par atavismu? “Pieredzes ir dažādas,” teic psihoterapeits. “Tas, vai notiek radu tikšanās plašā lokā, atkarīgs no ģimenē iedibinātām tradīcijām un tā, vai jaunā paaudze šīs tradīcijas akceptē un pārņem. Ja senāk dzimta vienkopus sanāca kapusvētkos, šodien tas var notikt kādos dzimtas saietos, kādā kopīgā ekskursijā, apbraukājot Latviju un apmetoties viesu namos. Saturs ir tas pats, tikai forma cita.”

Psihoterapeits iesaka jauniešiem, viņu vecākiem un arī tālākās radniecības pakāpē esošajiem neizvairīties no šādām radu sanākšanas reizēm. “Neviens nebūs zaudētājs! Jo lielāka piederības, sakņu un aizmugures sajūta, jo stabilāk jūties šajā pasaulē. Turklāt viena no cilvēka spēcīgākajām dziņām ir būt attiecībās.”

Prātīgāk būtu nevis distancēties no partnera radu saimes, nenobīties no tās, bet izrādīt savu gatavību piedalīties dažādos radinieku saietos.

Daudzi pāri ilgstoši dzīvo kopā juridiski nereģistrētās attiecībās. Vai tādā gadījumā paplašinātai ģimenei jāturas kopā? Viņi taču nav radinieki. “Žēl, ja vecāki pirmoreiz satiekas kāzās vai gatavojoties tām. Taču tāpēc nav jākrīt izmisumā, bet jāsāk veidot attiecības no brīža, kas tiek piedāvāts.”

Pat ja pāra juridiskais statuss ir neskaidrs, psihoterapeits dod padomu uz jauniešu attiecībām lūkoties ar veselīgu, mierīgu un viedu aci. “Mēs neviens nezinām, cik ilgi pāris paliks kopā: gadu, dažus gadus vai visu mūžu. Taču mēs zinām, ka varēsim izturēt tās sāpes un vilšanos, ja tas tā nenotiks, un nav jābaidās veidot attiecības ar bērna otras pusītes vecākiem. Droši vien, ka vienkāršākais ir otrus vecākus uztvert kā vēl vienu iespēju ar kādiem veidot attiecības. Sadraudzēties. Varbūt nevis meklēt kopīgas intereses, bet iegūt kopīgus paziņas.”

Viedokļi sociālajos tīklos

Autors: puuuu
Manuprāt, nav tāda noteikta laika, kad vajadzētu iepazīstināt ar vecākiem. Ar vecākiem jāiepazīstina tad, kad tu esi pārliecināts, ka tas, kas ir ar otru, ir ļoti nopietni. Jo iepazīstināšana ar vecākiem uzliek jaunas saistības.

Autors: Kaprīze
Nav taču nepieciešama īpaša tautās vešanas metodika. Gan jau saskriesieties kādā dzimšanas dienā vai uz ielas. Es, piemēram, biju nešpetna, kad mani attiecību sākumā iepazīstināja ar abiem vecākiem + 2 vecmāmiņām + māsu + meitu no iepriekšējās laulības…

Autors: zive
Ja pēc trīs mēnešus ilgušas pazīšanās vīrietis neiepazīstina sievieti ar saviem vecākiem, iespējams, viņš uzskata – gadījumā ja pašķirsieties (trīs mēneši – tas ir attiecību pats sākums!), vajadzēs skaidrot, kāpēc abi pašķīrušies. Bet vai iepazīšanās ar vecākiem ir tik svarīga? Kopā taču būs pāris, nevis sieviete ar vīrieša vecākiem vai vīrietis ar sievietes vecākiem.

Autors: dillīte
Jo vēlāk jaunie iepazīsies ar otras puses vecākiem, jo vēlāk piedzīvos dažādas problēmas un galvassāpes, kas var rasties šajā sakarībā.

Autors: cass
Pirmajos trīs iepazīšanās mēnešos cilvēki uz pasauli skatās caur rozā brillēm. Tāpēc par iepazīstināšanu ar otras puses vecākiem būtu vērts domāt vismaz gadu pēc attiecību uzsākšanas.

Autors: pukjuberns
Vīrs mani iepazīstināja ar saviem vecākiem aptuveni gadu pēc tam, kad bijām sagājuši kopā. Man šķita pārāk liels noilgums, jo viņš dzīvoja kopā ar vecākiem, turklāt es viņu mudināju mūs iepazīstināt. Likās, viņš slēpj mani. Tagad saprotu, ka puiši bieži baidās spert šādu soli, jo tas norāda uz nopietnām saistībām. Toties, kad beidzot tiku iepazīstināta ar puiša vecākiem, dažkārt gribēju, kaut to pasākumu kopā ar vecākiem būtu mazāk.

Autors: Lēdija
Man bija pavisam jautrs gadījums. Tiku uzlūgta uz sava topošā drauga dzimšanas dienu. Tur satiku viņa vecākus, dažus radus un draugus. Kaut mēs abi pat īsti neskaitījāmies pāris, mūsu attiecības bija tikai tapšanas stadijā, puiša vecāki, it sevišķi tēvs, mani jau nokristīja par dēla draudzeni un savu VEDEKLIŅU!

Autors: Milulite
Domāju, ka neiepazīstināšanai varētu būt vairāki iemesli:
* viņš par to nav iedomājies, jo viņam tas nešķiet svarīgi;
* viņam kauns par saviem vecākiem (varbūt ir alkoholiķi vai vēl kas tamlīdzīgs);
* viņam kauns par partneri savu vecāku priekšā (viņš zina savu vecāku gaumi, tāpēc domā, ka draudzene neatbilst šiem standartiem. Bet tas nenozīmē, ka viņš pats ir sliktās domās par savu partneri);
* uzskata, ka attiecības vēl nav tik nopietnas, tāpēc nav vajadzības iepazīstināt ar vecākiem.

Autors: Beta
Vairākums vīriešu ar vecākiem iepazīstina sievietes, ar kurām plāno ilgi satikties, varbūt pat apprecēties.

Avots: interneta portālu lasītāju forumi

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.