Tikšanās ar kaucmindieti 0
Līgatnieti Elmāru Bremšmitu rakstīt vēstuli ir rosinājis “Lasītāju balsīs” 14. augustā publicētais Olafa Gaiķēna viedoklis.
O. Gaiķēns sprieda, ka par strādāšanu padomju laikā būtu jāmaksā tikai 150 – 200 eiro pensija. E. Bremšmits iebilst šim viedoklim un argumentē, ka padomju laikos strādājis Siguldas labiekārtošanā un arī toreiz viņa darba mūžā paveiktais ir bijis veltīts tikai Latvijai: “Pēc kara Siguldā tika veidoti sakopti parki un skvēri, veidoti pirmie trotuāri, ierīkota kanalizācija un ūdensvads. Purvāja malā tika uzcelta Siguldas Valsts ģimnāzija. Sakopta apkārtne, kur šodien tūkstošiem mūzikas mīļotāju priecē “Baltais flīģelis”. Par spīti sovjetizācijai, tika saglabāti un veidoti jauni pieminekļi tādiem latviešu tautas dižgariem kā, piemēram, Krišjānis Barons un Rūdolfs Blaumanis.”
Rīdzinieks Z. Palejs dalās pārdomās par Latvijas valsts attieksmi pret uzņēmējiem. Viņaprāt, “valsts savos uzņēmējos redz tikai blēžus, kurus cenšas apkarot ar visādiem apgrūtinājumiem”. Lasītājs spriež, ka “uzņēmēji ne pēc savas gribas nokļūst ēnu ekonomikas pāspārnē, glābjoties no nepārdomāti lieliem nodokļiem, kuri pilnībā nokauj pat visgodīgākos uzņēmējus”.
Gērnsijas salā dzīvojošā Lilita Krūze dalās iespaidos par piedzīvoto augusta beigās “3×3” saietā Lielbritānijā “Straumēnos”. Viņa raksta: “Kopība, vienotība, latvietība – tās ir sajūtas, kas manu dvēseli ir pārņēmušas pēc Daudzinājuma.” L. Krūze izvēlējusies apmeklēt nodarbības “Viss par latviešu tautas tērpu” un tur sastapusi bijušo kaucmindieti. “Kad ienācu zālē, ieraudzīja trīs brīnišķīgas lelles, tērptas latvju tautastērpos. Iepazinos ar to darinātāju – Vellu Sāns, dzimušu 1919. gadā. Vella pastāstīja, ka visus trīs miniatūros tautas tērpus darinājusi, vēl mācīdamās Kaucmindē. Vella līdzi bija paņēmusi arī savu Kurzemes tautas tērpu, ko uzvelk īpašos godos. Vella vēl joprojām dzied korī.”
