Tiks vaļā no ķēmīgās demokrātijas 0
Līdz ar cīruļiem un ķīvītēm atlidojusi pavasarīga cerība, ka latvieši atsvabināsies no ķēmīgās partiju demokrātijas, partijas aizliegs tāpat kā gaļu maz saturošus cīsiņus un eļļainus frī kartupeļus skolas kopgaldā. Kādas pazīmes raksturoja partijas? Tās halturēja kā nesabiedriskas organizācijas, kur valdēs uzsita klačiņu, bet publiski lēja čugunu.
Tās sarakstīja deklarācijas bez jēgas – pa daļai kā Minesotas 12 soļu programmu atturības ceļa gājējiem, pa daļai kā asarainu Bridžitas Džonsas dienasgrāmatu – un realizācijā nekad nepapūlējās tikt tālāk par 1. paragrāfu. Daudzi cilvēki ne reizi vien nodomājuši, ka tiem prezidiju štuceriem nudien derēja uzlaist ģenerālprokuroru! Visu šo trupu koncertdarbību varētu beigt ar skrūvgriezīša paķimerētu jurisdikciju un pāris godprātīgiem ierakstiem Satversmē.
Kas ļauj cerēt, ka rasts pretlīdzeklis kailo karaļu padzīšanai? Tas, ka latvieši atgriežas pie seniem liepavotiem un atguvuši biedrošanās tieksmi, kur ikviens tautietis nododas darbam Latvijas attīstībā. Lai atceramies, ka mūsu kulturālā, sabiedriskā, politiskā dzīve dzima pēc latviskas palīdzības biedrības tiem slīcējiem brālīšiem igauņiem nodibināšanas, pirms simtu piecdesmit gadiem uznākot lieliem plūdiem Somu līcī. Tagad līdzīgā kārtā esam pavedināti uz klubu, asociāciju un savienību dibināšanu, pulka biedrības steidzas piedalīties sabiedrisko lietu kārtošanā, it kā briedis tām aizdevis kājas. Līdz šim kultivētām Bībeles biedrībai, Zemūdens flotes jūrnieku veterānu biedrībai vai gliemežu pētnieku malakologu biedrībai pievienojas smalkākas inženierijas biedrības ar nedaudz politiskā ierauga un kur tāpat kā sadraudzībā “Latvija Tibetai” runā – atklāti par mistisko. Lūk, Iļjičs Lindermans un viņa pacani – apgādājušies ar biedrību “Dzimtā valoda”. Zalāna un Riekstiņa kungi peizāžu papildina ar konservatīvu vērtību biedrību. Tagadējie pie varas esošie kā bijuši, tā sirdī palikuši namamātes Ēlertes Meierovica vārdā nosauktā progresistu pulciņa biedri.
Atmostoties pulcēšanās brīvībai, jau pašlaik biedrības piedalās vairākumā uz viena varas spilvena ar partijām – kā, piemēram, slavenais Olšteina sešnieks. Ja šī varenā organizācija būtu paguvusi kaut cik vairāk iekvēlināt vēlētāju atsaucību, sešnieku ņemtu priekšsēdētāja Repšes vadītā “Latvijas attīstības biedrībā”!
Nesakiet ne pieci, ka šai tikko pieteiktai biedrībai jau nav pārstāvis valdībā satiksmes ministra postenī, jo Roņa kungs allažīgi kā radiators sildījis attīstību, veicinājis banku un eksportieru biznesu, un varbūt taisni viņš ir nākamo vēlēšanu premjera kandidāts un nevis Einars Repše.
Konstitūcija jālabo ar joni un jālaiž kandidēt Saeimas vēlēšanās kā godīgus pilsoņus, tā biedrības, nevis represīvā kārtā tikai partiju listes. Kas cits labāk īstenos Satversmes pantu, ar kuru nosaka visu varu tautai! Un cik daudz pārāka ar neskaitāmiem atbalstītājiem ir tomātu stādu audzētāju biedrība “Neslinko”, salīdzinot ar Zemnieku savienību, kura iedomājusies uz mūžu noīrējusi ērtas vietas opozīcijas ložā. Nē, nāks jauni spēki, vecos no Brīvības 36 izkrāmēs ārā un transakcijā pārcels uz ģimeņu dārziņiem kalpot par putnu biedēkļiem.
