“Tiklīdz ir sabiedrības uzmanība, mums lietas tiek vilktas diezgan ilgi.” Saruna ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu 65
Tiesvedības Latvijā, to izskatīšana termiņi, sodu politika un grozījumi krimināllikumā – tas viss šobrīd liecina, ka tiesisko vidi valstī skar izmaiņas. Par to saruna TV24 raidījumā “Dienas personība” ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu.
Velta Puriņa: Rīgas apgabaltiesa tikko ir nolasījusi spriedumu tā dēvētajā Lemberga lietā. Kopumā kā Jūs vērtējat tiesvedību?
Juris Stukāns: Tā ir daudz tuvāk finišam nekā tā bija, iesniedzot lietu tiesā. Bet skaidrs, ka arī ilgais laiks, kas bija nepieciešams un vēl būs nepieciešams, tomēr neliecina, ka Latvija ir izveidojusi tādu sistēmu, kura nodrošina pietiekoši saprātīgu laiku, lai valsts institūcijas varētu tikt skaidrībā ar iznākumu.
Tagad tiesas spriedumā ir noteikts, ka cietumsods tiek samazināts par gadu. Prokuratūra nav apmierināta ar šo spriedumu un drošvien arī otra puse nav apmierināta ar spriedumu – abas puses to pārsūdzēs. Kāpēc prokuratūra nav apmierināta?
Redziet, tur varbūt ir daudz juridiskas nianses, bet, lai būtu vienkāršāk – pirmā instance bija notiesājusi arī par citiem krimināllikumā paredzētiem nodarījumiem un apelācijas instance papildus atzina vairākos gadījumos par nevainīgu, līdz ar to prokuroram ir jāizvērtē, kāpēc pirmā instance uzskatīja, ka persona ir izdarījusi nodarījumu, otra instance tomēr uzskatīja, ka nav noticis nodarījums. Tāpēc prokuroram ir jāizlasa un jāizdara secinājumi un tad jālemj, kādā daļā pārsūdzēt šo spriedumu.
Jebkurā gadījumā Jūs pareizi norādījāt, ka arī pats apsūdzētais norādīja, ka viņš iesniegs kasācijas sūdzību. Līdz ar to nav cita varianta, lieta nonāks Augstākajā tiesā un Augstākai tiesai būs arī jādod savs vērtējums.
Augstākās tiesas lēmums ir galējs un tālāka virzība nenotiek?
Diemžēl ne vienmēr, jo vismaz 17% lietu, ko izskata Augstākā tiesa, tā tomēr daļēji vai pilnībā atceļ vai groza apgabaltiesas spriedumu. Ja gadījumā Augstākā tiesa konstatēs pārkāpumus un kļūdas, tad viens no variantiem ir pilnībā vai daļēji atcelt apgabaltiesas spriedumu un tad lieta var nonākt atpakaļ apelācijas instancē.
Ja Augstākā tiesa nekonstatēs kļūdas, tad spriedums stāsies spēkā tāds, kāds tas tika nolasīts vakar.
Ieskatāmies vēl vienā notikumā – Valmieras mēra Jāņa Baika aizturēšana. KNAB viņu aizturējis saistībā ar Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonu iespējamām nelikumībām, kas ir veiktas. Ja nemaldos, Jūs vienā no sarunām bijāt izteicies, ka KNAB tāpat vien neaiztur. Tātad Jūsu ieskatā tur ir būtiski pārkāpumi?
Viennozīmīgi, jo likums nosaka prasības. Ne KNAB, ne policija tāpat vien pēkšņi neizdomā, ka vajadzētu kaut ko darīt, un nevar uzsākt kriminālprocesu. Personu var aizturēt tikai tad, ja ir uzsākts kriminālprocess. Un kriminālprocesa uzsākšanas apstākļus vērtē prokurors. Likums nosaka prasības, kuros gadījumos amatpersonas var uzsākt kriminālprocesu un veikt procesuālas darbības, tai skaitā, aizturēt personu.
Bet šeit ir arī jāsaprot – uzsākot kriminālprocesu, tas nenozīmē, ka 100% mēs varēsim pierādīt un konstatēt noziegumu. Daudzos gadījumos ir tā, ka lieta gala rezultātā tiek izbeigta. Izmeklējot noteiktus apstākļus, kuri sākotnēji norādīja uz pārkāpumu, tiek pierādīts, ka pārkāpums nav noticis, un tādos gadījumos lieta tiks izbeigta.
Uzreiz izdarīt tādus kategoriskus secinājumus nevajadzētu, jo mums ir gadījumi vai skaļas lietas, kas pievērš sabiedrības uzmanību, kur ir veiktas sākotnējas darbības, tai skaitā, arī pat aizturēšanas, bet pēc tam gala rezultātā tas tiek izbeigts vai arī tiek attaisnotas personas.
Vai par to kādam pēc tam ir jāatvainojas?
Viennozīmīgi, ir speciāla likums, kurš nosaka arī valstij pienākumu kompensēt personai par nepamatotām darbībām.
Kādā stadījā šobrīd ir Ilmāra Rimšēviča tiesvedība? Vai tā tuvojas finišam?
Manuprāt, tur tiešām jau iet uz beigām. Es tagad precīzi nepateikšu, varbūt arī šogad, bet visas iespējas tiesai ir lietu tuvākajā laikā arī pabeigt, vismaz pirmajā instancē.
Parasti Ģenerālprokuratūras ziņojumā pēdējos gados tiek ierakstīts, ka tiesvedību izskatīšanas termiņi mums ir sarukuši, bet tajā pašā laikā ir daudz garu un ilgu tiesvedību. Tie ir tikai atsevišķi izņēmumi, kas pievērsuši sabiedrības uzmanību, vai pārsvarā tiesvedības tiešām ir īsas?
Ja paņemam 10 000 kriminālprocesu, kur personas tiek atzītas par vainīgām, un vidēji aprēķinām, tad mēs ļoti ātri izskatām lietas. Bet diemžēl Latvijai ir liela problēma – tiklīdz kādai lietai sabiedrība pievērš uzmanību, mēs neesam spējīgi nodrošināt, lai šis process būtu tiešām saprātīgā laikā virzīts un pabeigts. Tiklīdz ir sabiedrības uzmanība, mums lietas tiek vilktas diezgan ilgi. Bet kopumā lielākā daļa, varbūt pat jāsaka 95% krimināllietu, tiek pabeigtas saprātīgi un ļoti ātri.
Varbūt Tieslietu padomei kārtējo reizi būtu par to jādomā. Es uzskatu, ka resurss, ko piešķīrusi valsts, šobrīd ir pietiekošs, lai varētu organizēt lietu raitāku virzību uz priekšu.
Runājot par sodiem, par sodu politiku valstī, Jūs jau esat ticies ar Valsts prezidentu un runājis par šiem jautājumiem. Šobrīd prezidents ir iesniedzis pirmo likumdošanas iniciatīvu, kas attiecas tieši uz sodu bardzību. Kā Jūs vispārīgi vērtējas situāciju šobrīd – vai sodi patiesi ir nesamērīgi?
Likums dod ļoti plašas iespējas. Pateikt, ka sodi ir nesamērīgi, manuprāt, nav pamata. Bet es apskatīju, kādi ir prezidenta priekšlikumi, prezidents aicina noteikt sodam minimālo robežu. Ja mēs šodien, teiksim, likumā lasām, ka par noteiktu noziegumu var piespriest līdz pieci gadi, tas nozīmē, ka sākums ir trīs mēneši. Prezidents piedāvā noteikt, teiksim, divus gadus kā minimumu līdz, teiksim, desmit gadiem. Līdz ar to, ja šāda veida sankcija būs paredzēta likumā, tad tiesnesis nevarēs piespriest mazāk par diviem gadiem.
Tas ir tiesisks un demokrātiskai valstij atbilstošs process, ka likumdevējs-parlaments pasaka – par konkrētu darbību ir nepieciešams šāda veida sods, kurš ir starp diviem līdz desmit gadiem – un tad tiesnesim būs jāizlemj, vai tie ir divi, pieci, astoņi, vai desmit gadi.
Bet šī iniciatīva pārsvarā attiecas uz nodarījumiem pret valsti?
Pret valsti, jā.
Visu sarunu ar ģenerālprokuroru skaties video!
