Tikai vietējos augļus vai drīkst baudīt arī eksotiskos? Cik daudz “krāsaino vitamīnu bumbu” ikdienā jāapēd 3
Māra Lapsa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vēlos vairāk uzzināt par augļiem, kas ievesti no citām zemēm. Vai tiešām tie ir tik veselīgi un mums, ziemeļniekiem, nepieciešami? LIGITA V.
Jo krāsaināk, jo labāk
“Augļi un dārzeņi ir svarīga ikdienas ēdienkartes sastāvdaļa. To sastāvā esošie vitamīni, minerālvielas, šķiedrvielas un dažādi bioaktīvie savienojumi sniedz labumu veselībai. Regulāra augļu un dārzeņu lietošana uzturā samazina risku saslimt ar sirds-asinsvadu sistēmas slimībām, II tipa cukura diabētu un vēzi,” uzsver sertificēta uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža.
“Tiem ir būtiska nozīme cilvēka zarnu mikrobiomas uzturēšanā un daudzveidības saglabāšanā. Zarnu mikrobioma ietekmē hronisku slimību attīstību (vielmaiņas slimības, kuņģa-zarnu trakta traucējumi un kolorektālā vēža risks). Augļos un dārzeņos esošās šķiedrvielas nodrošina barības vielas zarnu traktā dzīvojošām baktērijām. Pierādīts, ka diēta, kurā ir maz šķiedrvielu, samazina kopējo baktēriju daudzumu.”
Dažādos augļos un dārzeņos ir atšķirīgs uzturvielu un bioaktīvo savienojumu sastāvs.
To ietekmē vairāki faktori: kultūrauga šķirne, audzēšanas apstākļi (piemēram, augsnes sastāvs, klimats, mēslojuma izmantošana, reģions, kurā tie auguši), apstrāde pēc ražas novākšanas, uzglabāšanas apstākļi, augļu gatavības pakāpe ražas novākšanas laikā, skaidro uztura speciāliste.
“Veselīga uztura ieteikums ir vairākas reizes dienā lietot dārzeņus, augļus un ogas, īpaši vietējas izcelsmes un sezonai atbilstīgus. Ieteicamais daudzums – vismaz 5 porcijas dienā (400 gramu), no kuriem vismaz pusi uzņemt svaigā veidā, un – jo krāsaināk, jo labāk.”
Daudzveidība svarīga
“Jo dažādāki augļi un dārzeņi – arī no citām zemēm ievesti, jo vairāk dažādus vitamīnus un minerālvielas, bioloģiski aktīvās vielas uzņemam. Tāpēc daudzveidība uzturā ir svarīga,” piebilst uztura speciāliste.
Ieteicams izvēlēties sezonālus un vietējos augļus un dārzeņus. “Lielu daļu vitamīnu un minerālvielu augļi un dārzeņi zaudē 24 stundās pēc to novākšanas. Ēdot vietējos produktus, samazinās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas, kas saistītas ar augļu un dārzeņu transportēšanu. Augļi un dārzeņi ar viszemāko SEG emisiju ir tie, kas audzēti dabiskā vidē, neizmantojot papildu enerģiju un patērēti izcelsmes valstī.”
Tikai savējos?
Vai taisnība, ka, ēdot tikai augļus un dārzeņus, kas izauguši reģionā, kurā dzīvojam, uzņemam tieši tās uzturvielas, kas nepieciešamas konkrētā reģiona iedzīvotājiem. “Nav tā, ka noteiktā reģionā auguši augļi vai dārzeņi saturētu ideālu uzturvielu kombināciju, kas atbilstu tieši šajā reģionā dzīvojošu cilvēku vajadzībām un kuras mēs nevarētu uzņemt, ēdot svešzemju augļus un dārzeņus.
Līdzīgi ir, apskatot šo jautājumu no otras puses – izpētot kāda svešzemju augļa sastāvu un tā pozitīvo ietekmi uz veselību, noteikti varēsim atrast līdzvērtīgu produktu, kas audzis mūsu zemē,” apgalvo Nelda Karpenska-Allaža.
Vietējo augļu un dārzeņu uzturvērtība ir augsta, jo visbiežāk tos novāc visaugstākajā gatavības pakāpē un tie nonāk pie patērētāja 24 stundu laikā.
Svaigiem sezonāliem augļiem un dārzeņiem ir lielāks C vitamīna saturs. Arī aromāts un garša vasarā novāktiem augļiem un ogām ir patīkamāki salīdzinājumā ar, piemēram, ziemā pieejamām zemenēm, novāktām pirms nogatavošanās un transportētām tūkstošiem kilometru. Vietējie augļi un dārzeņi ir mazāk pakļauti tādu ķīmisko vielu iedarbībai, ko izmanto pārtikas produktu saglabāšanai tālsatiksmes pārvadājumos.
Augļus un dārzeņus uzglabājot ledusskapī 2 nedēļas, samazinās C vitamīns un antocianīns, līdz ar to samazinās šo augļu un dārzeņu antioksidantu aktivitāte.
Jaunās pārtikas jēdziens
Gandrīz visiem augļiem, ogām un dārzeņiem ir augsts šķiedrvielu un ūdens saturs, tie ir labs vitamīnu (C un E, A provitamīna, folijskābes) un minerālvielu (kālijs, magnijs, fosfors, kalcijs) avots, uzskaita uztura speciāliste.
Pākšaugiem, sakņu dārzeņiem ir lielāka enerģētiskā vērtība salīdzinājumā ar augļiem un lapu dārzeņiem. Pākšaugiem ir augsts olbaltumvielu saturs, un tie ir labs dzelzs avots. Riekstiem ir lielāka enerģētiskā vērtība, jo tie satur taukus, galvenokārt nepiesātinātās taukskābes.
“Piemēram, tik populārā Vidusjūras diēta, kuras ievērošana saistīta ar samazinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, ietver ēšanas paradumus, zināšanas, rituālus un tradīcijas, kas ir populāri Vidusjūras reģiona valstīs.
Šķiet, lai ievērotu šos uztura principus, jāēd produkti, kas auguši tālajā Itālijā vai Grieķijā. Un vai tas vispār atbilst latvieša uztura paradumiem?!
Tomēr Vidusjūras diēta norāda vien galvenos principus, piemēram, ka uzturā galveonkārt jālieto augu valsts produkti: augļi, ogas, dārzeņi, sevišķi ķiploki un sīpoli gan svaigā, gan sautētā veidā, pilngraudu produkti, pākšaugi un rieksti.”
Mūsdienās arvien jauni pārtikas produktu veidi, to skaitā eksotiski augļi un dārzeņi nonāk uz ēdamgalda. Iemesli ir globalizācijas pieaugums, pieaugošā etniskā daudzveidība, arī jaunu pārtikas avotu meklēšana.
Par vietējiem varam pārliecināties
“Transportējot augļus un dārzeņus no citām valstīm, svarīgi uzturēt atbilstošu temperatūru, kas palēnina dažu mikroorganismu augšanu, samazina produktu bojāšanos, pagarina uzglabāšanas laiku un samazina augļu un dārzeņu zudumus,” uzskaita uztura speciāliste.
Transportēšanas un uzglabāšanas laikā augļi un dārzeņi turpina elpot, patērējot skābekli no iepakojuma un izdalot oglekļa dioksīdu. Tāpēc svarīgi, lai iepakojums nebūtu hermētiski noslēgts, plastmasas iepakojums bieži ir perforēts, lai kontrolēts skābekļa daudzums nonāktu līdz produktam.
Banānus novāc negatavus. Auglī pēc novākšanas notiek izmaiņas, kas ietekmē tā izskatu, garšu, tekstūru un uzturvērtību, kā arī pēc laika tas sasniedz gatavības pakāpi. “Interesanti, ka augļu izdalītā etilēna gāze – augu hormons, kas piedalās dažādu fizioloģisku un bioķīmisku procesu regulēšanā, paātrina nogatavošanos un noteiktā laika periodā veicina arī augļa sabojāšanos. Nogatavojušos banānu, kas izdala daudz etilēna, novietošana blakus āboliem paātrinās ābolu gatavību.”
Komerciāli izmantotajam etilēnam ir tāda pati molekulārā struktūra kā augļu izdalītajam. Brīdī, kad ar etilēnu apstrādātais auglis nonāk pie patērētāja, tas jau pats izdala etilēnu, un tā koncentrācija ir daudz lielāka salīdzinājumā ar transportēšanas laikā izmantoto.
Lauksaimniecībā, lai apkarotu kaitēkļus, uzveiktu augu slimības, kā arī dažādus parazītus un nezāles, izmanto pesticīdus – augu aizsardzības līdzekļus. “Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2017. gada ziņojumā par pesticīdu atliekām pārtikā ziņoja, ka augļu un dārzeņu paraugos no trešajām valstīm ir lielāks pārsniegtais maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku līmenis, salīdzinot ar Eiropas Savienībā ražoto pārtiku.
Piemēram, laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam paraugu īpatsvars, kur bija pārsniegts maksimāli atļautais pesticīdu atlieku līmenis, pieauga banānos (no 0,5 līdz 1,7%), saldajos piparos (1,2–2,4%), baklažānos (0,6–1,6%) un galda vīnogās (1,8–2,6%). Visaugstākais pesticīdu atlieku daudzums no visiem paraugiem neapstrādātos produktos tika konstatēts upenēs un jāņogās (sarkanajās un baltajās), saldajos ķiršos, citronos, galda vīnogās, zemenēs, greipfrūtos, čili piparos un rukolā.”
Izvēloties savā reģionā audzētus produktus, mums ir lielāka produkta izsekojamības iespēja – varam pārliecināties par produkta augšanas apstākļiem, noskaidrot informāciju par lauksaimniecības uzņēmumu, kas audzē šo produktu, un tirgotāju, kurš to izplata.
“Kopumā cilvēki uzturā lieto par maz augļu un dārzeņu, tāpēc daudz svarīgāk būtu iekļaut un palielināt uzņemto augļu un dārzeņu daudzumu – gan vietējo, gan svešzemju, jo ieguvumi veselībai būs daudz lielāki,” ierosina uztura speciāliste Nelda Karpenska-Allaža.
INTERESANTI
Pasaulē 2018. gadā no visiem augļiem visvairāk izaudzēti banāni, otrajā vietā ierindojušies citrusaugļi (apelsīni, mandarīni, citroni, greipfrūti), kā arī melones, āboli un vīnogas. No dārzeņiem visvairāk audzēti tomāti, otrajā vietā – allicīnu saturošie dārzeņi sīpoli, ķiploki, puravi, kā arī kāposti (galviņkāposti, ziedkāposti, brokoļi) un gurķi. Reģioni, kuros visvairāk audzē augļus, ir Austrumāzija, Dienvidāzija un Dienvidamerika, dārzeņus – Austrumāzija.
