Tikai tērzē par jauno īres likumu… Valsts un pašvaldību budžetā nav naudas labprātīgās pārcelšanās pabalstiem 1
Šodien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kurā sāka gatavot likumprojektu otrajam lasījumam, sēde kārtējo reizi pārvērtās tērzēšanā par juridisku terminu pareizu lietošanu, neskarot, piemēram, īres tiesību uzteikšanu, izlikšanu bezstrīdus kārtībā un citas ikvienam īrniekam svarīgas tēmas. Teju pusstundu tika tērzēts, piemēram, par to, kas ir īres līguma priekšmets un kas ir dzīvojamā telpa, un kuram ir tiesības to izīrēt.
Saeimas Juridiskā biroja ieskatā izīrēt varētu ne tikai īpašnieks, kurš par tādu ierakstīts Zemesgrāmatā, bet arī dzīvokļa tiesiskais valdītājs.
Tāpat deputātiem šķita svarīgi noskaidrot, vai izīrējamām telpām pieskaitāmi arī viesu nami.
Par sabiedrībā pretrunīgi vērtēto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu lielāka skaidrība, iespējams, varētu rasties tikai nākamgad, Saeimas deputātiem atgriežoties no ziemas brīvdienām.
Prasa kompensācijas
Vienīgais, kas atdzīvināja garlaicīgo tērzēšanu par sintaksi – pie Saeimas ārdurvīm sapulcējušies ap pussimts iedzīvotāju, kuri komisijas sēdes laikā skandēja: “Izpildiet likumu!”, “Kompensāciju!”
Ar kompensācijām protestētāji domājuši 1991. gada 30. oktobrī tā laika parlamenta – Augstākās Padomes – pieņemto lēmumu izmaksāt atlīdzību denacionalizēto namu īrniekiem, kuri labprātīgi atbrīvo īrētos dzīvokļus. Taču vēlāk Saeimā par šo lēmumu aizmirsa. Iznākumā no otrajam lasījumam iesniegtajiem astoņdesmit septiņiem priekšlikumiem komisija paguva tikt līdz divpadsmitajam un tos pašus ar piebildi par nepieciešamību precizēt, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.
Komisijas deputāti atbalstīja Juridiskā biroja ierosinājumu neattiecināt jauno likumu uz publiskām personām (pašvaldības, pašvaldību uzņēmumi valsts pārvaldes iestādes) piederošajiem dzīvokļiem. Diemžēl īrniekiem svarīgos priekšlikumus, piemēram, deputāta Ērika Pucena (“KPV LV”) iesniegto, kurš paredz, ka jaunais likums neskar denacionalizēto namu īrniekus, nolēma atlikt skatīšanai vēlāk.
Septiņu miljonu joprojām nav
Tāpat tika atlikts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz, ka pašvaldībām piederošu vai to nomātu dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtību nosaka likums “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Mēģinot atrast atrisinājumu denacionalizēto namu īrnieku problēmai, savulaik reizē ar Dzīvojamo telpu īres likumprojektu apstiprināšanai Saeimā gan bija iesniegti arī šī likuma grozījumi, paredzot maksāt kompensācijas jeb tā dēvētos labprātīgās pārcelšanās pabalstus par īres dzīvokļu labprātīgu atstāšanu.
Bet likumā ir piebilde – pabalstus maksātu tikai maznodrošinātajiem īrniekiem.
Gatavojot jauno likumu, Ekonomikas ministrijā plānoja piešķirt no valsts budžeta aptuveni trīsarpus miljonus – pusi no kompensācijām paredzētās kopsummas. Otru pusi īrniekiem maksātu vietējās pašvaldības, kā to jau agrāk paredzēja šajā likumā. Bet, tā kā valsts budžeta naudu tā dēvētajiem labprātīgās pārcelšanās pabalstiem vairs nepiešķir no 2009. gada, kopš tā laika kompensācijas īrniekiem nemaksā. Arī 2020. gada budžetā kompensācijām naudas nav.
Otrs šķērslis problēmas atrisinājuma meklējumos – joprojām nevienam nav skaidrs, cik varētu būt tādu iedzīvotāju, tostarp denacionalizētajos namos, kuriem īres dzīvokļi būtu jāatstāj un kuri paši ar saviem spēkiem nespētu rast pajumti citur.
Likums skartu ap 15 000 dzīvokļu
Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka tautsaimniecības lietās Aino Salmiņa teiktā, Rīgas pašvaldībai varētu būt ap 15 000 īres dzīvokļu, to skaitā ap 10 000 tādu, kuru īrniekiem ir beztermiņa līgumi.
Jaunajā likumā paredzot pārtraukt beztermiņa līgumus un nosakot, ka tie noslēdzami uz noteiktu laiku, kā arī saglabājot likumā noteikumu, ka jaunais īres likums skar arī pašvaldību īres dzīvokļus, Rīgas un arī citu pilsētu pašvaldībām būtu jāgudro, kur izmitināt šos īrniekus. Tostarp tādus, kuriem nepienāktos likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzētā palīdzība.
Ekonomikas ministrijā rēķina, ka īrnieku skaits, kurus varētu apdraudēt jaunais Dzīvojamo telpu īres likums, esot niecīgs – mazliet pāri par 1000.
Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes priekšsēdētājs Klementijs Rancāns rēķina, ka jaunais īres likums rada apdraudējumu aptuveni 20 000 ģimeņu. Pēc 2007. gada oktobrī un novembrī pēdējoreiz Centrālā statistikas pārvaldes (CSP) veiktā privāto īres namu apsekojuma, tikai Rīgā vien denacionalizētos namos mita 15 500 īrnieku – kopā ar īrnieku ģimeņu piederīgajiem vismaz trīs reizes vairāk.
Viņš uzskata, ka ar īrnieku šķirošanu maznodrošinātajos un pārējos kopskaits tiekot mākslīgi samazināts nolūkā jauno likumu ātrāk izdabūt cauri Saeimai.
Denacionalizēto īrnieku tiesību aizstāvji ir pārliecināti, ka jaunais likums, ja vien no tā neizsvītro sadaļu, kas skar viņus, nepārprotami paredz izlikšanu ātrāk un vienkāršāk nekā pašlaik.
Cita starpā likumprojektā paredzēti vairāki gadījumi, kad īrnieku varēs izlikt bez tiesas un divu mēnešu laikā.
Kāda Rīgas denacionalizētā nama īpašniece, kura lūdza viņas vārdu neizpaust, man pauž, ka pašlaik spēkā esošais likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir sen novecojis un ka līdz šim tas vairāk aizstāvējis īrnieku, nevis izīrētāju tiesības. Viņasprāt, izlikt no īres dzīvokļa ļaunprātīgu nemaksātāju likumīgā ceļā bieži mēdz būt ļoti sarežģīti.
Tāpēc varot apsveikt Ekonomikas ministrijas pūliņus radīt jaunu likumu, kurā ietvertie noteikumi ar dažiem sīkiem labojumiem viņai būtu pieņemami. Taču arī viņa atzīst, ka pats lielākais klupšanas akmens ceļā uz jaunā likuma pieņemšanu ir denacionalizēto namu īrnieku problēma, kurai Ekonomikas ministrijā nerod atrisinājumu.
Diemžēl Saeima un valdība to gadiem ilgi turējusi, uzveltu uz namīpašnieku pleciem.
