Tikai puse Olaines novadam pievienojamos ciemos dzīvojošu skolēnu apmeklē Ķekavas novada skolas 0
Tikai puse skolēnu, kas deklarēti Ķekavas novada ciematos, kurus plānots pievienot Olaines novadam, apmeklē izglītības iestādes sava novada teritorijā, liecina Ķekavas novada pašvaldības kaimiņu pašvaldībai sniegtā informācija.
Deklarēto iedzīvotāju skaits Dzērumos ir 604, Plakanciemā 255, bet Mellupos – 138. Tas nozīmē, ka kopā Ķekavas novada trijos ciematos, kurus plānots pievienot Olaines novadam, deklarēti 997 iedzīvotāji.
Šajos ciematos 31 pirmsskolas vecuma bērns apmeklē pirmsskolas izglītības iestādes, no tiem četri mācās Rīgas izglītības iestādes. Vēl 36 pirmsskolas vecuma bērni ir reģistrēti rindā uz Ķekavas novada pirmsskolas izglītības iestādēm.
Ķekavas novada pašvaldība informēja arī, ka 118 bērni, kas deklarēti ciematos, ir pamatizglītības vai vidējās izglītības pakalpojuma saņēmēji, no tiem pamatizglītības posmā 92 bērni, bet 26 bērni – vidējās izglītības posmā. Vēl 14 bērni ir izbraukuši uz ārzemēm, 44 bērni mācās citu pašvaldību izglītības iestādēs, bet 60 – Ķekavas novada skolās.
Mācību gada laikā katru darba dienu tiek nodrošināti skolēnu autobusi uz un no Ķekavas vidusskolas un sākumskolas, bet skolēniem ar īpašām vajadzībām tiek nodrošināts transports vai transporta kompensācija nokļūšanai Rīgas speciālajās skolās.
Jau vēstīts, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, plāno administratīvo teritoriju robežu grozīšanu starp Olaines novada pašvaldību un Ķekavas novada pašvaldību, Olaines novadam pievienojot daļu Ķekavas novada teritorijas.
Robeža plānota pa Misas upi, tai skaitā no Ķekavas novada atdalot Mellupu, Plakanciema un Dzērumu ciemu, kā arī Ķekavas novada daļu ārpus ciemu teritorijas līdz Misas upei. Kopumā, lai Olaines novads būtu ģeogrāfiski vienots, tam plānots pievienot aptuveni 5000 hektāru.
Olaines novada pašvaldībā uzsver, ka galvenie izaicinājumi, pievienojot jaunas teritorijas, būs skolēnu nokļūšana izglītības iestādēs, kas būs jānodrošina pašvaldībai. Tāpat būs nepieciešams risināt jautājumus par pirmsskolas izglītības iestāžu rindām, ģimenes ārsta pakalpojuma nodrošināšanu tuvāk dzīvesvietai, sociālo pakalpojumu pieejamību. Nepieciešams domāt arī par meliorācijas sistēmas, pašvaldības ceļu, piebraucamo ceļu uzturēšanu, sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstību un bērnu laukumu un atpūtas vietu labiekārtošanu.
