Lielākās investīcijas, skaļākie pārdošanas gadījumi un spožākie sasniegumi: kā veicies vietējiem jaunuzņēmumiem? 0
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Gads bijis traks, bet jaunuzņēmumi ir gana elastīgi, lai pārdzīvotu šo laiku,” tā jau ceturtajā Latvijas Jaunuzņēmumu kopienas forumā septembra vidū paziņoja Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” izpilddirektore Diāna Lāce-Davidova.
Atskatoties uz šogad sasniegto, secinājumi ir pozitīvi – nozare turpina attīstīties un, visticamāk, arī šogad Latvijas jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjoms pārsniegs gadu iepriekš sasniegto.
Lāce-Davidova atklāja, ka formāli Latvijā reģistrēti apmēram 400 jaunuzņēmumu, bet realitāte mazliet atšķiroties, jo tikai ap 230 no tiem var uzskatīt par aktīviem. Ar aktivitāti “Startin.lv” izpilddirektore saprot uzņēmuma ikgadējās atskaites iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā.
“Bet galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte, un ar to varam lepoties. Latvijā izauguši vairāki savu pārstāvēto nozaru līderi pasaulē. “Sonarworks” ir vairāku mūzikas balvu ieguvējs. E-komercijā visiem piemēru rāda “Printify” un “Printful”, bet izglītības jaunuzņēmums “Edurio” pierādījis, ka valsts iestādes nesmādē arī jaunuzņēmumu produktus.”
Kopumā Latvijā skaitliski visvairāk ir “SaaS” (angļu val. “Software as a Service”) uzņēmumu, kas nodarbojas ar programmatūras pakalpojumu nodrošināšanu. 35% no visiem Latvijas jaunuzņēmumiem pārstāv tieši šo nozari. Vēl 25% darbojas finanšu tehnoloģiju jomā, bet 10% aizņem zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu nišu, kuru pēdējā laikā īpaši atbalstīt sākusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Būtiska attīstības mēraukla ir jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjoms. Šā gada astoņos mēnešos uzņēmumi no riska kapitāla fondiem, eņģeļinvestoriem u. c. vietām piesaistījuši 13 miljonus eiro. Tas gan pagaidām ir mazāk nekā 2019. gadā, kad visa gada laikā jaunuzņēmumi piesaistīja 17 miljonus eiro, taču Lāce-Davidova ir pārliecināta, ka līdz gada beigām pagājušā gada rezultātu izdosies pārsniegt.
Šogad lielākās investīcijas veiktas digitālo produktu tulkošanas platformā “Lokalise” (piesaistīti pieci miljoni eiro) un automatizēto līgumu vadības sistēmas uzņēmumā “Juro” (4,8 miljoni eiro). Salīdzinoši pērn lielākās investīcijas – piecus miljonus eiro – piesaistīja jau minētais “Sonarworks”.
Tāpat “Startin.lv” izpilddirektore pieminēja, ka pēdējā laikā nozarē notikuši vairāki skaļi jaunuzņēmumu pārdošanas gadījumi. Šogad visskaļāk izskanēja personālvadības uzņēmuma “CakeHR” nonākšana “SAGE Group” rokās, kas ir viens no pasaulē lielākajiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar resursu plānošanas programmatūras piegādi.
Savukārt viens no Igaunijas tehnoloģiju veiksmes stāstiem “Pipedrive” iegādājās e-pasta mārketinga automatizācijas uzņēmumu “Mailigen”. “Redzam tendenci, ka uzņēmumu dibinātāji arvien vairāk izvēlas dot atpakaļ jaunuzņēmumu ekosistēmai. Piemēram, “Mailigen” dibinātājs un “Startin.lv” valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats ļoti palīdz jaunuzņēmumu ekosistēmai un asociācijai. Cerams, ka arī citi sekos,” sacīja Lāce-Davidova.
Viņa atzinīgi novērtēja šogad paveikto jaunuzņēmumu atbalsta likuma uzlabošanā. Likumu izveidoja 2017. gadā cerībā, ka tas dos vajadzīgo grūdienu nozares straujākai attīstībai, tomēr noteikumi bijuši tik strikti un neizpildāmi, ka šo gadu laikā atbalstam kvalificējušies tikai pieci jaunuzņēmumi.
Šogad visas iesaistītās puses atbalstīja izmaiņas minētajā likumā, kam būtu jāatvieglo atbalsta saņemšanas nosacījumi, kas ļautu uzņēmumiem samazināt izmaksas un augt straujāk. Ko paredz jaunuzņēmumu atbalsta likums? Piemēram, tiek samazināti nodokļi, kā arī tiek līdzfinansētas darbinieku algas līdz 45% apmērā.
“Igauņu kolēģi modelējuši, ka nākamo piecu gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumu sfēra varētu apgrozīt 500 miljonus eiro, nodokļos ik gadu nomaksāt 60 miljonus eiro, kā arī nodarbināt vismaz 2500 cilvēkus.”
Tāpat forumā liela uzmanība bija veltīta uzņēmumu paveiktajam, pielāgojoties Covid-19 radītajai krīzei. Riska kapitāla fonda “Change Ventures” partneris Andris K. Bērziņš uzsvēra, ka krīze parādījusi, kuri jaunuzņēmumi ir gatavi krīzei, bet kuri ne. Būtībā stiprākie kļuvuši vēl jaudīgāki, bet vājie bankrotējuši.
Krīzē liela nozīme ir spēcīgai komandai, kura spēj krīzes radītās iespējas izmantot savā labā. Viņš gan atzina – kaut arī joprojām jaunuzņēmumiem ir iespējams iegūt finansējumu, nākamie seši mēneši nozarei būšot smagi un uzņēmumiem būs jāstrādā tik smagi kā nekad.
Jau minētais Jānis Rozenblats vēl bilst, ka pirms Covid-19 krīzes izskatījies, ka uzņēmumi Latvijā nespēj nodoties darbam tik smagi kā jaunuzņēmumi citās valstīs, tomēr vīrusa radītā krīze pierādījusi, ka arī latvieši spējot strādāt enerģiski.
