Kā tas iespējams, ka Latvijā patiesībā strādā tikai puse ātrgaitas interneta 1
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
No kopumā divās kārtās izbūvētajiem 3813 kilometriem platjoslas optiskā tīkla operatori no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) iznomājuši 1995,1 km tīkla 42 Latvijas novados.
Optisko tīklu šobrīd izmanto astoņi reģionālie, trīs nacionālie elektronisko sakaru operatori, kā arī viens mobilo pakalpojumu sniedzējs.
Kaut arī teju 4000 kilometru optiskā kabeļa izbūvēti, joprojām tikai samērā nelielai daļai ārpus pilsētām dzīvojošo ir pieejams stabilais un ļoti ātrais optiskais internets.
Operatori atsakās izbūvēt t.s. “pēdējo jūdzi” – pieslēgumu no LVRTC izbūvētā kabeļa līdz klientiem, jo mazapdzīvotās teritorijās to izdarīt ir pārāk dārgi.
Kā norādīja LVRTC pārstāve Vineta Sprugaine, platjoslas optiskā kabeļa izbūves pirmajā kārtā izveidoti 177, bet otrajā iecerēti 220 pieslēguma punkti, ko “pēdējās jūdzes” pieslēgumam var izmantot operatori.
Tas gan nenozīmē, ka pieslēgties tīklam var tikai šajos punktos – to var izdarīt jebkurā tīkla posmā, kur tas ir tehniski un normatīvi iespējams. Ja ir nepieciešamība – LVRTC veic pieslēguma izbūvi.
Šobrīd operatori iznomājuši 119 tīkla posmus. Vidēji – 16,7 kilometru garumā. Visplašāk tīkls tiek iznomāts Vidzemē – 959,7 km garumā. Kurzemē iznomāti 383,9 km, Latgalē 374 km, bet Zemgalē vien 277,5 km. Visvairāk pieslēgumu izveidots Madonas, Valmieras, Rēzeknes, Talsu, Cēsu, Kuldīgas, Ventspils un Bauskas novados.
LVRTC samazinājuši nomas maksu
Sprugaine skaidro, ka tīkla trase un piekļuves punkti pirmajā kārtā tika veidoti, balstoties uz iedzīvotāju skaitu plānotajās teritorijās, bet otrajā kārtā – vadoties pēc operatora interesēm piedāvāt pakalpojumus noteiktās teritorijās.
“Redzam, ka mainās arī operatoru plāni, intereses un iespējas noteiktās vietās piedāvāt iedzīvotājiem platjoslas internetu.
Diemžēl viens no biežākajiem iemesliem ir potenciālo klientu skaita un maksātspējas, kā arī infrastruktūras ierīkošanas izmaksu proporcija. Lai gan šī gada jūnijā būtiski samazinājām platjoslas tīkla nomas tarifus, apzināmies, ka operatori ļoti gaida uz valsts atbalstu “pēdējās jūdzes” realizēšanai.”
Jau samazinātais nomas tarifs uzskatāms par sava veida atbalstu – tagad operatoriem jāmaksā 12 eiro par viena “vidējās jūdzes” kilometra iznomāšanu mēnesī. Līdz šim operatora maksājums bija atkarīgs no iznomāto kilometru daudzuma, bet nu vairs ne.
Tāpat izmaiņas paredz optiskā tīkla nomas maksas samazināšanu un izdevīgākus nosacījumus tiem operatoriem, kuri sniegs pakalpojumus atbalstāmās teritorijās (par tādām noteiktas 67 apdzīvotas vietas 60 pagastos) ar nelielu iedzīvotāju skaitu, kā arī operatoriem, kuri iznomās lielu tīkla apjomu.
Nomājot platjoslas infrastruktūras posmu atbalstāmajās teritorijās vismaz uz 36 mēnešiem, operatora ikmēneša nomas maksai tiks piemērota 30% atlaide.
Izmaksu optimizācija būs piemērota arī operatoriem, kuri iznomās vairāk nekā 1800 km, sasniedzot ikmēneša maksājumu 21 600 eiro apmērā. Šādā gadījumā operatoram esošās fiksētās maksas ietvaros tiks nodrošināta iespēja bez papildu maksas nomāt posmus (vienu dzīslu pāri) vietās, kur pēdējo divu gadu laikā neviens elektronisko sakaru komersants nav nomājis platjoslas infrastruktūru.
LVRTC ir pārskatījis arī ierīkošanas pakalpojuma pašizmaksu, samazinot ierīkošanas maksu pozīcijas un optimizējot izdevumus.
10 miljoni no ERAF
Zināms, ka ekonomikas atveseļošanai Latvijai būs pieejami pieci miljardi eiro. Varbūt starp šiem miljardiem varētu atrast arī subsīdijas vai kāda cita veida atbalstu operatoriem “pēdējās jūdzes” izbūvei?
Diemžēl Covid-19 krīzes finansējumu nav plānots izlietot “pēdējai jūdzei”, sacīja Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.
Tā vietā šobrīd tiek veikti pētījumi, uz kuriem balstīsies nākamgad gaidāmais Elektronisko sakaru nozares attīstības plāns un valsts atbalsta programma, kā arī tiks veiktas tālākās darbības atkarībā no “pēdējās jūdzes” izveides investīciju modeļa.
Būtiski, ka Nacionālajā attīstības plānā (NAP) pēdējai jūdzei iezīmēti 10 miljoni eiro no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Papildus tam esot pieejams finansējums no Eiropas Komisijas administrētās “CEF2 Digital” programmas, ko var izmantot pašvaldības sadarbībā ar elektronisko sakaru komersantiem.
Šajā programmā kopējais finansējums ir aptuveni 1,8 miljardi eiro, ko var saņemt tās pašvaldības, kas slēdz līgumu ar operatoriem par 5G tīkla ierīkošanu un esošo tīklu uzlabošanu tajās vietās, kur vidējā termiņā tirgus nenodrošinās 5G un kur prioritāte ir sociāli ekonomiskie virzītājspēki un iedzīvotāji.
Optisko tīklu vilks skolās
“Līdz ar distancēšanās laikā gūto pieredzi, kā arī domāšanas un paradumu maiņu šobrīd jūtam pozitīvas tendences un redzējumus par tīkla izmantošanu. Piemēram, Latvijas Pašvaldību savienība šobrīd ir uzsākusi diskusiju par tīkla potenciāla attīstīšanu, jo, veicot izpēti, secināts, ka aptuveni 70 izglītības iestāžu apkārtnē atrodas LVRTC valsts atbalsta programmas ietvaros izveidoti platjoslas interneta pieslēgumi.
Secinājām, ka, ievērojot valsts atbalsta programmas nosacījumus, ir iespējams izbūvēt optisko kabeļu trases infrastruktūru un piekļuves punktus virknei izglītības iestāžu, kas atrodas “baltajās” teritorijās. Šobrīd tiek vērtētas pēdējās jūdzes izveides atbalsta iespējas gala pieslēgumu izveidošanai identificētajās skolās,” sacīja LVRTC pārstāve.
Izglītības un zinātnes ministrijā informēja, ka šobrīd tiek apzinātas un saskaņotas konkrētas vispārējās izglītības iestādes (ar lielāko izglītojamo skaitu), bet plānots, ka tiks iesaistītas ap 40 skolām. “Investīciju mērķis ir stiprināt vispārējās izglītības iestādes ar mūsdienīgas un kvalitatīvas izglītības īstenošanai nepieciešamajiem resursiem, tostarp tiešsaistes un attālināta mācību procesa nodrošināšanai.
No 2020. gada septembra pamatizglītības un vidējās izglītības posmā tiks iesākta pilnveidotā mācību satura īstenošana, un, lai sasniegtu valsts izglītības standartos noteiktos mērķus, izglītības iestādēm jābūt nodrošinātām ar nepieciešamajiem resursiem mūsdienīgam mācību procesam.”
